"Skaistums un nemiers"


Svens Kuzmins. Foto: Ruta Kurpniece

AUTORS: Svens Kuzmins

DARBA NOSAUKUMS: “Skaistums un nemiers”

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata 

REDAKTORE: Gundega Blumberga

KONSULTANTS: Vents Zvaigzne 

VĀKA DIZAINS: Jānis Esītis

ANOTĀCIJA:

Romāns sērijā “Es esmu...” par latviešu dzejnieku, prozaiķi, žurnālistu un politiķi Kārli Skalbi (1879–1945).

“Revolūcija ir ne tikai spējš pagrieziens, apvērsums, bet arī periodiska atkārtošanās. Vienus tā nomet no augstumiem, citus tajos uzsviež, un ne vienmēr droši zināms, kuri būs laimīgāki. No romantiskā laikmeta, kas spoguļojas pats savā skaistumā, tā atstāj gruvešus un lauskas. Un tikai retajam tā pārtop par iekšēju revolūciju, padarot par to, kas viņš ir, un ļaujot nest skaistumu tālāk. Svens Kuzmins izstāsta mums stāstu par šādu cilvēku – latviešu rakstnieku Kārli Skalbi.” (Vents Zvaigzne)

PAR AUTORU:   

Svens Kuzmins (1985) – rakstnieks, aktieris, mākslinieks. Stāstu krājuma “Pilsētas šamaņi” (2016), kā arī romānu “Hohma” (2019), “Dizažio” (2021), “Skaistums un nemiers” (2023) autors. Etīžu teātra “Nerten” režisors un aktieris, radio raidījuma “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājs. Svena Kuzmina stāsti tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu un spāņu valodā.

Par debijas stāstu krājumu ticis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā, savukārt par romānu “Dizažio” 2022. gadā saņēmi balvu par labāko prozas darbu. 2023. gadā romāns “Skaistums un nemiers” ieguvis Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”. 

 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

“Skaistums un nemiers” atgādina kādu smalku muzikālu kompozīciju, kurā pirmās taktis ir tādas rēnas un neuzbāzīgas, bet temporitms nemanāmi paātrinās, un beigās izrādās, ka tu esi uzkāpis zirga mugurā, auļodams galopā un vicinādams zobenu līdzās tādiem pašiem neprāšiem, kāds esi pats. Ir divas aksiomas. Pirmkārt, tos, kas atrodas pa vidu, parasti sit no abām pusēm. Un vēl es zinu, ka, otrkārt, revolūcija apēd savus bērnus. Vispār, ja godīgi, uzņemties rakstīt par 1905.–1907. gada revolūciju ir izaicinoši, jo tas ir ļoti trauksmains, neviennozīmīgs laiks arī no vēstures zinātnes perspektīvas. Sarežģītāk par to varētu būt tikai rakstīt par 1917. gada notikumiem Latvijas teritorijā. Bet es no visas sirds priecājos, ka Svens Kuzmins drosmīgi un bezbailīgi, gluži kā Tas Kungs Radītājs, ir iepūtis savu dvašu šajā juku laiku interpretācijā.

Dzejniece un publiciste LIGIJA PURINAŠA

 

Kāds rakstnieks ir pastāstījis stāstu par rakstnieku. Pastāstījis asprātīgi, atsperīgi un, kā saka, – ar garšu. Lai būtu smeķīgi, tekstam vajag vismaz trīs substances – dzīvus, elpojošus cilvēkus, detalizētu tēlojumu, kas panāk ticamību jebkam, un valodu, kas nelaiž un nelaiž vaļā. Par detaļām un ticamību. Darbība te rūc uz divām skatuvēm, un abās ir vairākas tādas ainas, ko mēdz dēvēt par “kinematogrāfiskām”. Tādām, kuras lasot, notiekošo it kā var redzēt, piedzīvot. Uz “skaistuma” piesnigušās skatuves vienubrīd mežā zem egles snauž viens pats nosalušais Skalbīte kolrportieris, – sēž blakus grāmatu vezumam un nevar izšķirties, ar kuru tekstu guni aizkurināt. Vai tieši pretēji – Skalbe un Arvīds Blaumanis rībinās un jārējas Dzelmīšu krogā. Vai atkal Skalbe viens pats brien pa mežiem ekspedīcijā uz aizklimst pie teicējas Jespetīcijas. “Nemiera” skatuve ar Krievijas ainām – nāvējošs “masoviks” Hodinkas laukā Maskavā pēc cara Nikolaja II kronēšanas, kur spiežoties pēc cara dāvanām sabradā vairāk nekā 1000 cilvēku. Studentu sadursme ar policiju Pēterburgā, kur pūļa rūkoņa san kā “uzputots ūdenskritums.” Romānā jau no sākuma jūtama briestošu nemieru un dumpīguma gaisotne, kas virspusēji it kā sasaucas ar norisēm (topošajā) Latvijā, bet vienlaikus disonē ar to pasauli, kuras centrā ir Skalbe. Tekstu, kā zināms, dzīvu padara tēli. Ja paši ir gana dzīvelīgi, atdzīvojas arī stāsts un šajā gadījumā ir vesela virkne vitālu personāžu. Iejūtīgais Rūdolfs Blaumanis, “daudzpusīgais cilvēks” Andrievs Niedra, rakstvedis Pēteris Blaus, izdevējs Jānis Ozols, Antons Austriņš, Jānis Akuraters, Zemgaliešu Biruta, protams, Lizete Erdmane un daudzi citi tālaika “kultūrnieki”. Uz otras skatuves spoži spēlē krievu literatūrā bieži pieminētais oberprokurors Pobedonscevs, ekscentriskais priesteris Gapons, spiegs Kaļajevs. Skaistumu un nemieru kopā saved nodaļa “1905”, kur tie ir uz vienas skatuves Daugavmalā. Viss it kā pagājis, bet Kārlis un Lizete kaut kur Torņkalnā turpina vākt materiālus “Kāviem”. Dzīvāki par dzīviem! Paldies rakstniekam S. K. par stāstu, kurā K. S. ir cilvēks, nevis ideja vai līdzība. 

Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS

 

Autoram raksturīgais sirreālais, alku un dziņu piesātinātais stāstījums atsperas vēsturiskajā materiālā, lai izvērptu stāstu par ikviena individuālā cilvēka vietu un atbildību vēstures gaitā – pat tad, ja esi kaismīgs dzejnieks, kas cīnās par revolūciju, nemaz nenojaušot, cik zvērīga un nežēlīga šī revolūcija mēdz būt praksē. Pat tad, ja tavu vārdu neviens neatcerēsies vai, ja atcerēsies, tad neizbēgami aplam.  Bet varbūt tevi attaisno neremdināma vēlme radīt. Ievērot, izjust un rakstīt. Tāpat kā citus attaisno alkas dzīvot ar pilnu krūti, savā patiesībā – pat tad, ja viņi ir nostājušies vēstures “nepareizajā pusē”.

Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE

 

Rakstnieks, kas raksta ielīdis cita rakstnieka ādā, ir apbrīnojams, jo spēja iejusties cita cilvēka dzīves gājumā un daiļradē, attēlojot to ar patiesas klātesamības sajūtu, kas liek aizdomāties, par to, kuram laikmetam vairāk pieder pats autors, piemīt vien retajam. Mijiedarbes projekta ietvaros tapušais sacerējums ar izkoptiem izteiksmes līdzekļiem iedzīvina Kārļa Skalbes darbu noskaņu mūsdienu sapratnes kopsakarā. Lasot darbu, pats no sevis radās jautājums, vai Kārlis Skalbe ar to būtu apmierināts? Visticamāk, uz šo jautājumu var sniegt apstiprinošu atbildi.

Svena Kuzmina romāns ir lielisks gan vispārīgos vilcienos, gan detaļās, gan cilvēku portretējumā, gan izteiksmīgā laikmeta gara uztverē. Daudzu lappušu saturs ir nemierīgs līdz galējībai, aprakstītās norises spilgtas un nereālas. Tieši šāds bija mutuļojošais revolucionārais laiks, kura pastarpināts iznākums bija arī emocionāli piesātināta Kārļa Skalbes daiļrade. 

Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS



Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.