Ērika Bērziņa. Foto: Ruta Kurpniece
AUTORE: Ērika Bērziņa
DARBA NOSAUKUMS: “Ardievas bohēmai”
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
REDAKTORS: Kārlis Vērdiņš
DIZAINS: Toms Mrazauskas
ANOTĀCIJA:
Šis ir Ērikas Bērziņas otrais dzejoļu krājums pieaugušajiem. Krājumā atklājas ikdienas dzīve ar tās mazajiem priekiem un bēdām, rūpes par tuvajiem cilvēkiem, vēlme pēc mīlestības, personiskās brīvības un pašizpausmes. Autore rāda, kā dzīve piespiež jauneklīgos bohēmistus nomest spilgtās, svešās spalvas, lai pieņemtu dzīvi ar stoiciskumu un cerību. Autores asociatīvā pieeja dzejai ir vienkārša un vaļsirdīga, tā provocē uz uzticēšanos un līdzpārdzīvojumu.
PAR AUTORI:
Ērika Bērziņa (1977) – dzejniece, redaktore, literatūrkritisku rakstu autore. Organizējusi vairākus starpdisciplinārus kultūras pasākumus, iesaistās kultūras projektu īstenošanā. 2006. gadā izdots viņas dzejas krājums “Ziemeļu lapsa”, ar kuru piedalījusies starptautiskajā konkursā jaunajiem dzejniekiem “Bridges of Struga”. 2020. gadā izdots bērnu dzejas krājums “Mammas dzejoļi”, kas bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. 2023. gadā izdots krājums pieaugušajiem “Ardievas bohēmai”. Ērikas Bērziņas dzeja angļu valodā publicēta jauno dzejnieku antoloģijā “Bridges” (2007). Dzejas dienu ietvaros regulāri veido “Ceļojumus ar dzejniekiem”, kas ir poētiska ekskursija pa kādu no Rīgas apkaimēm.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Ja man būtu bijusi tāda izvēle, es gribētu, kaut šis būtu bijis pirmais dzejas krājums, ko es, sākot savas literārās gaitas, būtu izlasījusi. Ērika Bērziņa radījusi dzejas krājumu radoši un jutekliski monumentālās noskaņās, atklājot skaudru un maigu, nedaudz ieplaisājušu pasauli. Rodas iespaids, ka notikušais ir izdzīvots, izjusts, izlaists caur sevi, nevis teorētiski un tehniski konstruēts kaut kādām sintētiskām mākslas paradigmas atbilsmēm un gaidām, un tieši tāda pieredzes fikcija man kā lasītājai ļauj identificēties ar šo tekstu, tam pieķerties. “Ardievas bohēmai” liek domāt par dzīves procesu kā secīgu fragmentu, lomu un aktieru maiņu. Un ir absolūti normāli, ka ir savs laiks bohēmai un ir savs laiks bērniem – tie mūsu dzejoļi jau ūdens glāzi pie gultas mums nepienesīs. To, starp citu, es ik pa laikam cenšos atgādināt arī sev.
Dzejniece un publiciste LIGIJA PURINAŠA
Skaidrs ir viens – Ērikas Bērziņas bohēmas laiki ir beigušies. Hedonisms dekadence ir pagātne, laiska dirnēšana un apkārtklīšana pa mākslinieku dzīvokļiem – noiets etaps.
Tomēr Ardievās ieaustais teksts neatgādina vis aizlaikos iesmaržinātu mutautiņu, ko izvilkt tumšajos ziemas vakaros par pierādījumu sen zudušajai spējai baudīt, gremdējoties gaistošās atmiņās.
Tā nav dzeja, kas aizved prom no īstenības. Tā aug līdz ar īstenību, un spēj to pāraugt, nekļūstot mietpilsoniski plakana.
Dzejnieks un atdzejotājs PĒTERIS DRAGUNS
Dzejniece savā otrajā dzejas krājumā ir ļoti godīga. Nu kuru tu mānīsi, ja esi trīs bērnu mamma visupirms? Šī nesamocītā patiesuma un neizlikšanās balss uzrunā un ļauj satikties ar dzejnieci Ēriku Bērziņu viņas istabā. Vairāku gadu garumā tapušie dzejoļi skaisti, ar pašcieņu apliecina, ka viņas pašas balss sadzīves kņadā un rūpēs nekur nav pazudusi. Ērika Bērziņa neliekuļo, ka viņas uzmanības laukā ienāk milzīgas globālas tēmas. Viņa raksta par to, ko pazīst līdz molekulām – kā palikt radošai personībai, esot mammai visupirms, un šajās pārdomās dzejniece iemērcē līdz kaklam arī savu lasītāju. Tālāk – ne. Ērika Bērziņa negrasās nevienu slīcināt izmisuma un bezcerīguma jūrā, viņas intonācija ir inteliģenta un atturīga, bez naturālisma histērijas. Redaktors Kārlis Vērdiņš secina, ka viņas poētika kļuvusi vienkāršāka. Kuru tu mānīsi ar estētisku ekvilibristiku, ja tāpat katram skaidrs, ka rakstīšanai ir nozagti tikai daži brīži, jo precētās “apsēžas tikai, kad satumsis”. Reizēm tieši šāda vaļsirdība un šķietams nepretenciozums rada īstas dzejas skaisto smaržu. Dzeja bez “fotošopa”, kas nepārdzīvo par krunciņām pie acīm, par to, ka “milti beigušies/ un olas vairs nav” un vismazāk – par Vecrīgā aizslēgtu bāru.
Kultūras žurnāliste UNDĪNE ADAMAITE