Inguna Daukste-Silasproģe. Foto: Ruta Kurpniece
AUTORE: Inguna Daukste-Silasproģe
DARBA NOSAUKUMS: “Balsis pār jūru”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ZINĀTNISKAIS REDAKTORS: Benedikts Kalnačs
LITERĀRĀ REDAKTORE: Gundega Blumberga
KONSULTANTS: Vents Zvaigzne
MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA:
Sērijas “Es esmu…” darbs – monogrāfija par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000).
Inguna Daukste-Silasproģe:
“Rakstnieks ne reizi vien atzinis, ka darbos ir izdzīvojis savu dzīvi dažādos variantos un iespējās, ka nav varējis uzrakstīt neko, kam pats nav bijis līdzdalībnieks vai vērotājs. Tā ir Janovska prozas būtiska iezīme, un tajā saskatāms arī viņa prozas spēks – dzīvot ar savu laiku un izdzīvot savu laiku, meistarīgi savas dzīves pavedienus saaužot ar literāro varoņu dzīvi.”
PAR AUTORI:
Inguna Daukste-Silasproģe (1968) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2005. gada), Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (kopš 2017. gada). Literatūrpētnieciskās intereses saistītas ar latviešu trimdas literatūras vēsturi, sākot ar 1944. gada rudeni, ietverot bēgļu nometņu laiku Vācijā (1944–1950) un bēgļu posmu Zviedrijā, latviešu trimdas literatūras attīstību dažādās mītnes zemēs kopš 20. gs. 40. g. otras puses (ASV, Kanāda, Austrālija, Zviedrija, Anglija u. c.), kā arī salīdzināmo literatūrzinātni. 5 zinātnisku monogrāfiju un 3 kolektīvo monogrāfiju autore, ap 180 populārzinātnisku publikāciju autore par latviešu trimdas rakstniekiem, par latviešu grāmatām un literāriem procesiem. Saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa vārdbalvu literatūrzinātnē (2003) par monogrāfiju “Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)”, kā arī Ērika Raistera piemiņas fonda godalgu (2015) par latviešu trimdas rakstniecības pētījumiem un publikācijām laikrakstā “Laiks”. 2019. gadā par pētījumu “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā” viņai piešķirta Egona Līva piemiņas balva.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija par rakstnieku Gunaru Janovski ir fundamentāls, visaptverošs un rūpīgi veikts pētījums. Iepazīstoties ar monogrāfijas tapšanā izmantoto darbu sarakstu, var tikai apbrīnot literatūrzinātnieces izcilās darba spējas dažādu muzeja, bibliotēku un arhīvu dokumentu, periodikas, literāro darbu un citu avotu izpētē, lai nodrošinātu tapušā pētījuma neapšaubāmi augsto kvalitāti un drošticamību. Inguna Daukste-Silasproģe plaši iepazīstina ar Gunara Janovska dzīves norisēm un telpu, daiļrades līnijām un krustpunktiem, kas cieši savijušies kopā ar rakstnieka paša dzīvesgājumu. Līdzās autores balsij monogrāfijā ieskanas arī citas – Gunara Janovska paša, viņa literāro varoņu un laikabiedru balsis. Šī sabalsošanās palīdz vēl vairāk iedzīvoties rakstnieka laikā un telpā un impulsē meklēt rokā viņa literāros darbus, lai ar tiem iepazītos pilnībā. Pateicoties šim pētījumam Gunāra Janovska “balss pāri jūrām” nu kļuvusi tuvāka, pazīstamāka un pieejamāka.
Literatūrzinātniece MADARA EVERSONE
Pats par sevi liels prieks ir tas, ka šogad ir literatūrzinātnes kategorija, jo, manuprāt, bez šīs kategorijas klātesamības mēs nevaram runāt par vispusīgu literāro procesu attīstību un izpratni. Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija par Gunaru Janovski (1916–2000) mani pārsteidza savā panorāmiskumā – te grezni un kaleidoskopiski atainots ne tikai rakstnieks un viņa tapšanas ceļš, bet arī skrupulozi pētīti, analizēti un meklēti iemesli tām cilvēciskajām īpašībām un apstākļu sakritībām, kas likuši iet šo ceļu. Līdztekus tam, Inguna Daukste-Silasproģe ļoti precīzi un nepārprotami iezīmējusi arī salīdzinoši mazāk zināmu vēstures lappusi – latviešu inteliģences sadzīvi un iztikas pelnīšanu trimdā. Bēgļu tēmas izvērsums, adaptācijas un jaunās vides mijiedarbība, kā arī cilvēka dzīves trauslums neizbēgamības priekšā ir tas, kas šo pētījumu padara šim laikam ļoti aktuālu un nozīmīgu.
Dzejniece un publiciste LIGIJA PURINAŠA
Vēl viens vērtīgs darbs, kas mazinās plaisu starp latviešu literatūras pamatstraumi un ārpus savas zemes tapušo trimdas literatūru. Nevarētu teikt, ka Gunars Janovskis būtu nezināms vai aizmirsts autors. Ir izdoti gan viņa darbi, gan tapuši teātra iestudējumi, tomēr literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes milzīgais, jūtams, ka arī personīga saviļņojuma vadītais pētniecības darbs, būvē rakstnieka portretu daudz dziļāku un sazarotāku. Monogrāfija ir arī nozīmīga liecība ne tikai par Gunara Janovska daiļradi, bet arī par trimdas fenomenu un arī praktisko struktūru, organizācijām un funkcionēšanu. Gunara Janovska dzīvajam, detaļās bagātajam portretam, literatūrzinātniecei ir izdevies radīt virsvērtību.
Tās ir gan konkrētās Gunara Janovska – trimdas iekšēji sašķeltā cilvēka – pārdomas, gan varētu būt attiecināmas arī uz ikkatras radošas personības pārdomām par mākslu, dzīvi un radīšanu. Dramatiskos notikumus, kas saistīti ar redzes zaudēšanu, Inguna Daukste-Silasproģe atklāj ļoti smalkjūtīgi un mērķtiecīgi, pierādot, ka visu izšķir intonācija, kādā pētnieks pieskaras mākslinieka dzīves intīmākajiem notikumiem. Gunara Janovska cīņa ar aklumu netiek pasniegta kā viela sensacionālai līdzjūtībai vai teritorija, kurā ieskatīties ar ziņkārīgu aci.
Kultūras žurnāliste UNDĪNE ADAMAITE
EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM
Balva piešķirta par dziļu un panorāmisku skatījumu uz rakstnieka darbu un tā saknēm ikdienā, un līdz ar to arī vērtīgu ieskatu trimdas literatūras tapšanā un kontekstos.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE