Ingmāra Balode. Foto: Ruta Kurpniece
Māra Poļakova. Foto: Ruta Kurpniece
Māris Salējs. Foto: Ruta Kurpniece
Jānis Elsbergs. Foto: Gints Ivuškāns
AUTORS: Serhijs Žadans
ATDZEJOTĀJI: Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs
DARBA NOSAUKUMS: “Harkivas Dinamo”
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
REDAKTORE: Māra Poļakova
DIZAINS: Toms Mrazauskas
ANOTĀCIJA:
Nobela prēmijai nominētā ukraiņu dzejnieka Serhija Žadana dzejas izlase “Harkivas Dinamo”, kurā apkopoti no 2001. līdz 2021. gadam tapuši teksti.
“Serhijs Žadans, pirmkārt, ir dzejnieks. Ģeniāls dzejnieks. Saka, ka Raini ar varu mīlēt nepiespiedīsi. Bet mīlēt Žadanu nav jāpiespiež: pietiek ar divām viņa rindām, lai būtu trāpīts sirdī, lai būtu trāpīts visai tavai būtībai.” Tā par ukraiņu rakstnieku un Ukrainas brīvības cīnītāju Serhiju Žadanu saka tulkotāja Māra Poļakova.
PAR AUTORU:
Serhijs Žadans (Сергій Жадан, 1974) ir ukraiņu dzejnieks, prozaiķis, esejists, mūziķis, tulkotājs un sabiedriskais aktīvists. Viņš ir sešpadsmit dzejas grāmatu, kā arī daudzu prozas darbu autors, un viņa grāmatas ir tulkotas vairāk nekā trīsdesmit valodās. 2022. gadā Žadanam tika piešķirta Hannas Arendas balva, kā arī Vācijas Grāmatu tirdzniecības miera balva. Ieguvis arī daudzas starptautiskas un lokālas literārās balvas. Uzskatāms par zināmāko mūsdienu ukraiņu dzejnieku un autoru.
PAR ATDZEJOTĀJIEM:
Ingmāra Balode (1981) – dzejniece, tulkotāja. Balode ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviešu valodā lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks, Ādams Zagajevskis un citi. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”, gan šis, gan 2012. gadā publicētais krājums “alba” ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2020. gadā iznācis jaunākais dzejas krājums “Dzejoļi pēc mūsu ēras”.
Jānis Elsbergs (1969) – dzejnieks, tulkotājs, redaktors. Piecu dzejoļu krājumu autors. Tulko no angļu un franču valodas romānus un dramaturģijas darbus, daļa no tiem iestudētu Latvijas teātros, amerikāņu dzeju (Vitmens, Kamingss, Korso, Bukovskis, Krīlijs, Snaiders, Rotenbergs u. c.), lietuviešu dzeju un prozu (Sroga, Šlepiks, Bleizgis, Kunčins, Januševičs u. c.). Atsevišķi atdzejojumi un tulkojumi arī no vācu, krievu un itāļu valodas. Vairāku dzejas un atdzejas grāmatu redaktors, tāpat arī vairāku lielapjoma dzejas, prozas un tulkojumu izlašu sastādītājs un redaktors (Klāva Elsberga “Raksti”, Vizmas Belševicas atdzejas izlase, sērija “Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas”, Olafa Stumbra, Ievas Rozes u. c. dzejas grāmatas). 2021. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par Čārlza Bukovska dzejas izlases “Kodiens” atdzejojumu.
Māra Poļakova (1975) – tulkotāja. Tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju un ukraiņu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē. Daudzkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas nominante, 2010. gadā ieguvusi balvu par Susannas Klārkas romāna “Džonatans Streindžs un misters Norels” tulkojumu.
Māris Salējs (1971) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Piecu dzejoļu krājumu “Māmiņ, es redzēju dziesmu” (1999), “Mana politika” (2001, Annas Dagdas godalga), “Nedaudz vairāk” (2013), “Kā pirms pērkona” (2016, Ojāra Vācieša prēmija), “Tuvošanās” (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju “Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika” (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni “Par nopelniem Polijas kultūras labā” (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u. c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata “Dzimtā Eiropa” (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska u. c. autoru dzeju.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Serhija Žadana vārds latviešu lasītajam pazīstams jau pēc augstvērtīgajiem Māras Poļakovas Žadana romānu tulkojumiem. Tagad latviešu valodā iespējams iepazīties ar Žadana dzejas kvintesenci Ingmāras Balodes, Jāņa Elsberga, Māras Poļakovas un Māra Salēja atdzejojumā. Šā brīža notikumi un kara darbība Ukrainā nenoliedzami piešķir krājumam sevišķu aktualitāti, un šodien citādāk lasāma arī Žadana dzeja no agrīnākajiem dzejoļu krājumiem. Rodas sajūta, ka teju divdesmit gadu laikā tapusī dzeja radusies tikko. Tik trāpīgi, tēlaini un spēcīgi izskan Žadana balss arī atdzejojumā latviešu valodā, – līdzās kara ēnai, šaubām, bailēm, grūtībām un tumsai, aicinot ticēt un dodot cerību, ka gaisma uzvarēs: “Vissvarīgākais dzīvē –/ pārvarēt bailes no ziemas, samanīt/ snigšanā gudrību, notvert kustīgās/ tumsas ritmu, kas nenovēršami/ beigsies ar atkusni.” (12. lpp.)
Literatūrzinātniece MADARA EVERSONE
Lasu savā bloknotā: “Gribējās raudāt, sāpēt, skumt, mīlēt un visbeidzot arī dzīvot. Visu vietā.” Serhija Žadana vārds komentārus neprasa – viņa dzeju raksturo autentiska dokumentalitāte, ass poētisks grieziens, trāpīga izteiksme. Pārsteidzoši ir tas, ka, lai gan grāmatas tulkotāji ir četri, – es sevi pieķēru pie sajūtas, ka atdzejojumi ir viengabalaini un organiski, atdzejotāji kā lielisks kvartets ir noslīpējuši savu partitūru. “Harkivas Dinamo” tiešām ļoti sāpīgi griež, skaļi un skaidri vēstot mums visiem – nedz Ukraina, nedz pasaule pēc 2022. gada 24. februāra nekad vairs nebūs tāda kā pirms tam. Tā ir vēsture, kas vairs nekad nepārnāks mājās.
Dzejniece un publiciste LIGIJA PURINAŠA
Serhija Žadana dzejoļu izlase būtu jālasa patiešām kā izlase – rēķinoties ar to, ka viņa darbi var būt ļoti dažādi, atsaucoties gan uz klasiskās formas prasībām, gan mūsdienu (vai deviņdesmito gadu) ielu dzīves reālijām. Atdzejotāju darbs ir palīdzējis dzejoļiem ieskanēties tādā valodā, kas mums ir pazīstama un tuva, arī latviešu dzejā zināma; proti, “Harkivas Dinamo” ataino nevis citādo un tālo, bet gan empātiski, šķietami pat personiski pazīstamo realitāti, radot sajūtu, ka šie dzejoļi varētu notikt arī tepat, ap kādu Rīgas guļamrajona stūri. Tādēļ vēl jo biedējošāka ir paralēlā realitāte, kas gluži kā puscaurspīdīga fotofilma uzklāta šim iedomāti zināmajam attēlam – kara klātbūtne pasaulē, kuru mēs pazīstam kā reālu un savu.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE