Guntars Godiņš. Foto: Ruta Kurpniece
AUTORS: Haso Krulls
ATDZEJOTĀJS: Guntars Godiņš
DARBA NOSAUKUMS: “Metrs un Dēmetra”
IZDEVNIECĪBA: Latvijas Rakstnieku Savienība
REDAKTORE: Sandra Godiņa
DIZAINS: Aleksejs Muraško
ANOTĀCIJA:
Haso Krulls eposa tekstā veiksmīgi ir iekausējis aborigēnu, tlinkitu, maoru, mongoļu, polinēziešu, senskandināvu, sengieķu un citu tautu sāgu, leģendu un seno tautasdziesmu motīvus. Iespaidīgs ir aborigēnu motīvs par Gulibandžu un bumerangu. Ne mazāk būtisks eposam ir islandiešu Njala motīvs par Torgrīmu un Gunnaru, arī aborigēnu stāsti par ērgli un koijotu, kas nes kurvi ar Sauli un Mēnesi, vai koijotu un veco vīru, kurš mācēja savas acis uzmest kokā.
PAR AUTORU:
Haso Krulls (Hasso Krull, 1964) ir igauņu dzejnieks, literatūras un kultūras kritiķis un tulkotājs. Krulla dzeja ir cieši saistīta ar Igaunijas ainavu, taču idejiski tā aptver daudz plašākus apvāršņus, darbos integrējot vispasaules mitoloģijas un kultūras mantojumu.
Vairāku dzejas grāmatu autors, publicējis arī esejas žurnālos un periodikā, dažas no tām apkopotas grāmatās. Tulkojis Žaka Deridā, Pola Valerī, Alena Ginsberga un citu pazīstamu rakstnieku un filozofu darbus. Starp daudzajiem apbalvojumiem un godalgām saņēmis arī Baltijas Asamblejas balvu, divas Igaunijas Kultūras fonda balvas, Tallinas Universitātes pasniedzēja balvu.
Krulla pārsteidzošā un unikāla literatūra arvien vairāk piesaista starptautisku uzmanību, tādēļ viņa darbi ir tulkoti daudzās valodās, tostarp latviešu, somu, zviedru, angļu, franču, vācu, spāņu un citās.
PAR ATDZEJOTĀJU:
Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. Daudzu literāro un kultūras apbalvojumu nominants un ieguvējs, tostarp ieguvis trīs Latvijas Literatūras gada balvas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Eposs mūsdienu cilvēkam, – atdzejojuma priekšvārdā par savu lieldarbu saka igauņu dzejnieks un tulkotājs Haso Krulls. Pirms 20 gadiem tapušā teksta centrā ir universālais mīts par plūdiem un antipatriarhāla dieviete Dēmetra, no kuras atvasināts otrs epa personāžs – Metrs (kā visu lietu mērs). Mūsdienu eposa uzbūve ir shematiska, – pirmajā nodaļā katrs nākamais dzejolis sarūk par vienu rindu, bet otrajā daļā notiek tieši pretēji – dzejoļi “aug” aizvien lielāki (kopā eposā ir 100 dzejoļu). Plūdos bojā gājušā “citu metru etalona” – Metra – vietā jaunajā pasaulē top Dēmetra: “no manis/ sanāk Dē-/ metra/ un Dē-/ metra rada/ zemi.” Un jaunajā radīšanā ieausti ir abi divi: “mērs un auglība”. Jaunā pasaule nāk ar pamatu pamatos atšķirīgu domāšanu, te: “zvēru un cilvēku/ nevajag būt par daudz/ nekairini viņus/ nespied viņus lieki vairoties”, bet “taisiet dzimtu/ prieka un tīksmes pēc/ taisiet dzimtu/ patikas un prāta pēc.” Striktā (gandrīz simetriskā) uzbūve, kā arī teksta ritms šajā gadījumā ir pirmie nosacījumi atdzejotājam, un šādu “likumu” Krulla pārlaicīgajā valodas pasaulē ir vesels strēķis. Te darbojas vēsturiskas un mītiskas personas, ir daudz literāru alūziju, izmantoti citāti svešvalodās, kas uztverami kā “teksta ornaments”, kā arī teksts sakņots apjomīgā mitoloģisko motīvu slānī (aborigēnu, tlinkitu, maoru, mongoļu, polinēziešu, senskandināvu, sengieķu un citu tautu sāgas, leģendas, tautasdziesmas). Tas viss, atsaucoties uz Janīnas Kursītes recenziju*, ir bijis Guntaram Godiņam “pa kaulam”. Šis atdzejojums ir līdzīga mēroga, kā tagad saka – episks – valodas lieldarbs.
*Plašāku ieskatu eposā var gūt Janīnas Kursītes recenzijā žurnāla Domuzīme 2023. gada 6. numurā.
Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS
Šis atdzejojums ir episks, jo Hasso Krulla dzejas kopa ir eposs. Mūsdienu eposs. Te arī varētu likt punktu, jo tas it kā visu paskaidro, sniedzot atbildi, pirms uzdots jautājums – jā, eposu rakstīšanai nekādas beigas nav pienākušas, jo cilvēka pieredze kopš iesākumiem līdz šai dienai ir saprotama un aprakstāma episki. Lasītāju tas ārkārtīgi apgrūtina, jo lasīšanas laikā nemitīgi piemeklē sajūta, ka tikko lasītais kaut kur jau sastapts, ka atkal un atkal tiek sniegta atsauce uz kādu varoņmītu vai citu atsauci, kas atsaucas uz ko citu, varbūt tikai nojaušamu. Darba lasīšana prasa izkoptu klasiskās un mūsdienas literatūras izpratni.
Dzejas rindās, kas tagad pieejamas latviešu lasītājam, risināti jautājumi, kas cilvēku nodarbinājuši vienmēr. Apkārtējās pasaules izcelšanās, cilvēka loma tajā, esamības jēga – tā dēvētie lielie cilvēces jautājumi īstenībā ir neatbildami ne fiziski, ne metafiziski; dzejā runāt par tiem ir iespējamāk. Katrs šī atdzejojuma lasītājs arī sevi varēs apjaust kā daļu no mīta, kas nekad nav beidzies, bet uztur un veido mūsu cilvēci.
Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS
Pasaule vēl nekad nav beigusies tik skaisti. Atceros, kā pirmo reizi lasīju "Metru un Dēmetru" – pie virtuves galda, gan jau ar sviestmaizi rokās, pie sevis domājot “kaut nu man būtu laiks vienkārši palasīt dzeju”. Un tikai tad pamazām aptvēru, cik ļoti pēdējā laikā esmu saskārusies ar divām pretējām sajūtām – to, ka pasaule iet bojā (gan globāli, gan subjektīvi) un to, cik ļoti ir mans pienākums to par visām varītēm savest kārtībā, saprast, kas noticis, un salabot visu, ko var, kamēr vēl var, kamēr vēl ir laiks. Un laika neizbēgami kļūst arvien mazāk, tas sarūk manā acu priekšā, un reizēm šķiet, ka tieši mani centieni to salabot visu iznīcina. Tādēļ tieši par šo sajūtu man bija “Metrs un Dēmetra” – līdz brīdim, kad es apjautu, ka tā nav iznīcība, tā ir izelpa. Prasmīgi savijot zināmu un nezināmu mitoloģiju un elementus (un satriecoši prasmīgi to visu atdzejojot) Haso Krulls un Guntars Godiņš mani aizrāva ar saturu, bet mana trauksme patvērās formā – līdz es sapratu, ka šis ir nevis pasaules gals, bet gan ritms. Izelpa. Ieelpa. Visu, kas ir sačakarēts, sajaukts, salauzts, savazāts, pazaudēts, aizmirsts, var palaist vaļā un ieelpot no jauna, un neviena no šīm darbībām – ne sakārtošanas iznīcība, ne radīšanas pārmērība – nav galējas vai negatīvas. Tā vienkārši notiek. (Daļēji šis ir eposs tādēļ, ka tajā valda dievi, kuri visu saliks pa vietām arī bez manas cilvēciskās ņemšanās un rosīšanās.) Un pasaule vēl nekad nebija sākusies tik droši.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE