Guntars Godiņš. Foto: Ruta Kurpniece
ATDZEJOTĀJS: Guntars Godiņš
DARBA NOSAUKUMS: “Sirreālisms igauņu dzejā”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORE: Sandra Godiņa
DIZAINS: Armands Zelčs
ANOTĀCIJA:
Grāmata sastāv no sešu dažādu paaudžu igauņu dzejnieku Ilmara Lābana, Artura Alliksāra, Andresa Ehina, Jāna Malina, Marko Kompusa un Kristjana Haljaka dzejoļiem, apjomīga Guntara Godiņa priekšvārda un igauņu dzejnieka un literatūrzinātnieka Haso Krulla esejas par Ilmara Lābana poētiku. Antoloģija sniedz gan plašu ieskatu Igaunijas literatūras attīstībā vairāk nekā pusgadsimta garumā, vienlīdz veiksmīgi attīstot arī sirreālisma – viena no 20. gadsimta spilgtākā un mākslinieciski attīstītākā virziena – klātbūtni latviešu valodas vidē.
PAR ATDZEJOTĀJU:
Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. Daudzu literāro un kultūras apbalvojumu nominants un ieguvējs, tostarp ieguvis trīs Latvijas Literatūras gada balvas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Guntara Godiņa ilgstošais darbs igauņu dzejas latviskošanas jomā ir labi pazīstams. Arī šī grāmata sniedz latviešu lasītājam ko vairāk par zinātnieku darbu un krāšņiem dzejoļiem – antoloģija, kurā atrodami sešu paaudžu igauņu sirreālistu darbu, ir mudinājums ielūkoties dziļāk pašiem savā valodā, noskaidrojot, kas tur slēpjas. Piemēram, igauņiem savā valodā noglabāts iedzimts sirreālisms. Guntars Godiņš pauž, ka sirreālā domāšana sastopama jau igauņu tautasdziesmās, un tās pamatā ir igauņu valodas savdabīgais skanējums, kas negaidītā veidā ļauj apvienot dažādus tēlus.
Viena no būtiskākajām mākslas, arī literatūras, pazīmēm ir spēja apvienot rūpīgu darbu ar izsmalcinātiem izteiksmes līdzekļiem. Gan akadēmisku interešu, gan literārā procesa ziņā igauņu sirreālisms vienmēr bijis daļa no kopējās šī virziena plūsmas visā pasaulē. Ar šo krājumu latviešu lasītājs gūst dziļu ieskatu šajās norisēs.
Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS
Varbūt ir labi un pareizi, ka šo spilgti dizainēto (Armands Zelčs) krājumu nevar iebāzt kabatā. Nav jau nekāds, tur, nieka Poģis, bet vesels dzejas laikmets – igauņu sirreālisti. “Savdabīgs dažādu paaudžu igauņu dzejnieku izveidots literatūras virziens, kura pamatā ir klasiskā sirreālisma (arī dadaisma) pieredze un iezīmes, tomēr tā ir lokāla igauņu dzejas parādība.” G. Godiņš ir krājuma sastādītājs, atdzejotājs un priekšvārda autors. Šis ir gadījums, kad atdzejai līdzvērtīgs teksts ir izsmeļošais skaidrojums par igauņu sirreālistiem, kas aptver sešus dažādu paaudžu dzejniekus (Ilmārs Lābans, Arturs Alliksārs, Andress Ehins, Jāns Malins, Marko Kompuss, Kristjans Haljaks), un to papildina dzejnieka, tulkotāja un literatūrzinātnieka Haso Krulla vērtīgā eseja. Jā, bet ko tad īsti nozīmē tulkot sirreālistus? Par A. Alliksāra atdzejošanu G. Godiņš saka: “Ja atdzejojot es būtu saglabājis tikai jēdzienisko precizitāti, ritmiskumu, intonāciju, bet upurējis valodas muzikalitāti, tie vairs nebūtu viņa dzejoļi. Ja, atveidojot savdabīgo fonētisko krāšņumu, būtu pazaudējis dzejnieka domas precizitāti, aforistisko izteiksmi, tas arī vairs nebūtu Arturs Alliksārs. Tāpēc es centos ieturēt līdzsvaru starp abām galējībām, radot mazliet greiza spoguļa efektu. Tāda veida dzeja no atdzejotāja pieprasa iekšēju atbrīvotību, un šāds tulkojums vairāk līdzinās improvizācijai “uz savas valodas klavierēm”, tātad man ir jātēlo Alliksāra loma uz latviešu valodas “skatuves”.” Igauņu sirreālisti uz latviešu valodas skatuves izskatās varen dzīvelīgi un var vien apbrīnot G. Godiņa valod-nervu un spēku, jo te ir bijusi darīšana nevis ar vārdu nozīmju, bet iztēles, tradīcijas, ietekmju pārnešanu. Iespējams, atslēga ir Godiņa pieminētā spēja nesastingt oriģināla priekšā, “bet būt brīvam savas valodas un poētikas telpā – ieelpot oriģināltekstu un izelpot tulkojumu.”
Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS
Izzinošs, bagātinošs un iedvesmojošs izdevums, kas sniedz atskatu uz sirreālisma attīstības ceļiem igauņu literatūrā un antoloģijas veidā apkopo virziena nozīmīgākos tekstus. Nav iespējams nepamanīt un atzinīgi nenovērtēt Guntara Godiņa paveikto milzu darbu pie grāmatas sastādīšanas, atdzejojumu, kā arī apjomīgā priekšvārda sagatavošanas. Godiņa atdzejotāja talantu raksturo spēja pārradīt sevi par atdzejojamā autora latvisko versiju, pašam nosacīti paliekot ēnā.
Dzejnieks un atdzejotājs PĒTERIS DRAGUNS
EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM
Balva piešķirta par neticami smagu un gandrīz neiespējamu atdzejotāja, domātāja un līdzradītāja darbu, kura rezultāts lasāms aizrautīgi, skanīgi un paliekoši.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE