Viesturs Vecgrāvis. Foto: Ruta Kurpniece
AUTORS: Viesturs Vecgrāvis
DARBA NOSAUKUMS: “Pie augstā loga”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ZINĀTNISKĀ REDAKTORE: Anita Rožkalne
LITERĀRĀ REDAKTORE: Gundega Blumberga
DIZAINS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA:
Viestura Vecgrāvja monogrāfijā apkopoti būtiski fakti par Jāņa Poruka dzīvi un daiļradi, analizētas svarīgākās publikācijas par viņu un izvērsti stāstīts par pasaules kultūras ietekmi uz rakstnieka uzskatiem, darbu tēmām, risināto problemātiku un estētiku. Liela uzmanība pievērsta Poruka personības veidošanās virzieniem un dinamikai, raksturotas viņa gara pasaules īpatnības dažādos dzīves posmos.
PAR AUTORU:
Viesturs Vecgrāvis (1948) – literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs, erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Kopš 1981. gada uzmanības lokā ir Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte, kā arī latviešu klasiskās literatūras t. s. zelta laikmets – 19. un 20. gs. mija. Kopš Atmodas laika pētniecisko interešu lokā latviešu trimdas dzejas procesi un personības. Literatūrzinātniskajās publikācijās latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Pateicoties viņa kā grāmatizdevēja (apgādi “Artava”, “Daugava”, “Jaunā Daugava”) darbībai, Latvijā 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē izdoti gan latviešu trimdas autoru darbi, gan no jauna izdoti agrāko paaudžu autoru darbi. Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, sastādījis daudzu latviešu autoru darbu izlase vai pēc ilgāka laikposma izdevis piemirstu rakstnieku literāros darbos. Romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” (2021) sastādītājs, grāmatas “Mani sveicina zvaigznes: romantiskā pasaules izjūta latviešu dzejā: impresijas un ieskati” (2018) un monogrāfijas “Pie augstā loga” (2023) autors.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Jāņa Poruka mūža darbu – dzejas, prozas un arī filozofisko tekstu – analīzē Viesturs Vecgrāvis pievēršas mazāk zināmajiem darbiem un izceļ labi zināmu tekstu mazāk apskatītas nianses, piesaistīdams Poruka biogrāfijas un sadzīvisko kontekstu tieši un tikai tik lielā mērā, lai varētu padziļinātāk skaidrot tekstus. Vienlaikus viņš dziļi iejūtīgi un ar simpātijām skatās uz Poruka nebūt ne vienkāršo raksturu un attieksmi pret līdzcilvēkiem, bet arī – tieši tik, lai parādītu rakstnieka unikālo lomu latviešu literatūrā un viņa vietu Eiropas literatūras kontekstā. Šādā veidā rakstīta monogrāfija aicina nevis kritizēt, bet izprast un līdzijust mūsdienās svešajam romantisma garam un tā paplašinājumam un izvērsumam Poruka darbos.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE
Viestura Vecgrāvja monogrāfija par Jāni Poruku tapusi vairāku gadu garumā, pētījumā iestrādājot un papildinot agrāk tapušās publikācijas par rakstnieku un viņa darbiem. Tas ļāvis veidot katru darba nodaļu kā atsevišķu apceri. Autora plašās laikmeta zināšanas un erudīcija ļauj skatīt Jāņa Poruka dzīvi un literāro devumu plašākā kontekstā, izvērsti atklājot rakstnieka radošos meklējumu ceļus, uzskatu kopumu, ētiskos un estētiskos principus, pasaules literatūras un kultūras ietekmi. Pētījums ir vērtīgs darbs latviešu literatūras vēsturē, kas paver plašu logu uz Jāņa Poruka domu un jūtu pasauli un orientē ar šodienas skatupunktu pārlasīt rakstnieka darbus.
Literatūrzinātniece MADARA EVERSONE
Rakstot monogrāfiju par kādu no klasiķiem, nākas izraudzīties dažus skata leņķus. Parasti to ir pārāk daudz, lai izsmeļoši aptvertu vienā sējumā, tāpēc jāpaliek pie dažiem. Viesturs Vecgrāvis ar savu veltījumu Jānim Porukam nav gājis vieglu ceļu, jo monogrāfijas mērķis bijis ne tik daudz pastāstīt par rakstnieku vai viņa tekstiem, bet mēģināt atšifrēt Poruka tekstos viņu pašu. “Grāmata ir lielu šaubu un dažbrīd pat neziņas rezultāts,” ievadā raksta autors. Šaubas ir bijušas auglīgas (vispār – tās allaž nāk par labu literatūrai), jo tekstā izdevies organiski iekļaut vairāk nekā dažus skatpunktus, un skaidrot gan mums pazīstamo – melanholisko – Poruku, gan parādīt asredzīgu dzīves vērotāju un pārprastu vientuli. Tā nu šī ir grāmata par to, ka Poruks savā pasaulē ir un paliek viens – atšķirts no tā laika literārās dzīves un no ikdienības, kas neiet kopā ar viņa ideālu pasauli. Grāmata par to, “kas ir šķitis principiāli svarīgs pagātnes rakstniekiem.” Par Poruku filozofu, kurš meklē un atrod ko augstāku “par empīriski ierobežoto un aprobežoto realitāti.” Arī par Poruku kā morāli tendētu rakstnieku, kurš meklē jaunus ceļus tā laika literatūrā un bieži sastopas ar provinciālu neizpratni, un psiholoģiski komplicētu, dziļi pretrunīgu personību, kas “iet savu, atšķirīgu ceļu.” Poruka pētniecība ir bijis darbs vairāku desmitgažu garumā, kas autoram droši vien ir licis atteikties vēl no daudziem citiem skatpunktiem, taču savu “augsto logu” grāmata sasniedz gan – pēc Vecgrāvja teksta gribas pārlasīt un no jauna izlasīt Poruku.
Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS