Guntars Godiņš. Foto: Ruta Kurpniece

AUTORS: Haso Krulls

ATDZEJOTĀJS: Guntars Godiņš

DARBA NOSAUKUMS: “Metrs un Dēmetra”

IZDEVNIECĪBA: Latvijas Rakstnieku Savienība 

REDAKTORE: Sandra Godiņa

DIZAINS: Aleksejs Muraško

ANOTĀCIJA: 

Haso Krulls eposa tekstā veiksmīgi ir iekausējis aborigēnu, tlinkitu, maoru, mongoļu, polinēziešu, senskandināvu, sengieķu un citu tautu sāgu, leģendu un seno tautasdziesmu motīvus. Iespaidīgs ir aborigēnu motīvs par Gulibandžu un bumerangu. Ne mazāk būtisks eposam ir islandiešu Njala motīvs par Torgrīmu un Gunnaru, arī aborigēnu stāsti par ērgli un koijotu, kas nes kurvi ar Sauli un Mēnesi, vai koijotu un veco vīru, kurš mācēja savas acis uzmest kokā.

PAR AUTORU: 

Haso Krulls (Hasso Krull, 1964) ir igauņu dzejnieks, literatūras un kultūras kritiķis un tulkotājs. Krulla dzeja ir cieši saistīta ar Igaunijas ainavu, taču idejiski tā aptver daudz plašākus apvāršņus, darbos integrējot vispasaules mitoloģijas un kultūras mantojumu. 

Vairāku dzejas grāmatu autors, publicējis arī esejas žurnālos un periodikā, dažas no tām apkopotas grāmatās. Tulkojis Žaka Deridā, Pola Valerī, Alena Ginsberga un citu pazīstamu rakstnieku un filozofu darbus. Starp daudzajiem apbalvojumiem un godalgām saņēmis arī Baltijas Asamblejas balvu, divas Igaunijas Kultūras fonda balvas, Tallinas Universitātes pasniedzēja balvu. 

Krulla pārsteidzošā un unikāla literatūra arvien vairāk piesaista starptautisku uzmanību, tādēļ viņa darbi ir tulkoti daudzās valodās, tostarp latviešu, somu, zviedru, angļu, franču, vācu, spāņu un citās. 

PAR ATDZEJOTĀJU: 

Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. Daudzu literāro un kultūras apbalvojumu nominants un ieguvējs, tostarp ieguvis trīs Latvijas Literatūras gada balvas. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Eposs mūsdienu cilvēkam, – atdzejojuma priekšvārdā par savu lieldarbu saka igauņu dzejnieks un tulkotājs Haso Krulls. Pirms 20 gadiem tapušā teksta centrā ir universālais mīts par plūdiem un antipatriarhāla dieviete Dēmetra, no kuras atvasināts otrs epa personāžs – Metrs (kā visu lietu mērs). Mūsdienu eposa uzbūve ir shematiska, – pirmajā nodaļā katrs nākamais dzejolis sarūk par vienu rindu, bet otrajā daļā notiek tieši pretēji – dzejoļi “aug” aizvien lielāki (kopā eposā ir 100 dzejoļu). Plūdos bojā gājušā “citu metru etalona” – Metra – vietā jaunajā pasaulē top Dēmetra: “no manis/ sanāk Dē-/ metra/ un Dē-/ metra rada/ zemi.” Un jaunajā radīšanā ieausti ir abi divi: “mērs un auglība”. Jaunā pasaule nāk ar pamatu pamatos atšķirīgu domāšanu, te: “zvēru un cilvēku/ nevajag būt par daudz/ nekairini viņus/ nespied viņus lieki vairoties”, bet “taisiet dzimtu/ prieka un tīksmes pēc/ taisiet dzimtu/ patikas un prāta pēc.” Striktā (gandrīz simetriskā) uzbūve, kā arī teksta ritms šajā gadījumā ir pirmie nosacījumi atdzejotājam, un šādu “likumu” Krulla pārlaicīgajā valodas pasaulē ir vesels strēķis. Te darbojas vēsturiskas un mītiskas personas, ir daudz literāru alūziju, izmantoti citāti svešvalodās, kas uztverami kā “teksta ornaments”, kā arī teksts sakņots apjomīgā mitoloģisko motīvu slānī (aborigēnu, tlinkitu, maoru, mongoļu, polinēziešu, senskandināvu, sengieķu un citu tautu sāgas, leģendas, tautasdziesmas). Tas viss, atsaucoties uz Janīnas Kursītes recenziju*, ir bijis Guntaram Godiņam “pa kaulam”. Šis atdzejojums ir līdzīga mēroga, kā tagad saka – episks – valodas lieldarbs.

*Plašāku ieskatu eposā var gūt Janīnas Kursītes recenzijā žurnāla Domuzīme 2023. gada 6. numurā.

Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS

Šis atdzejojums ir episks, jo Hasso Krulla dzejas kopa ir eposs. Mūsdienu eposs. Te arī varētu likt punktu, jo tas it kā visu paskaidro, sniedzot atbildi, pirms uzdots jautājums – jā, eposu rakstīšanai nekādas beigas nav pienākušas, jo cilvēka pieredze kopš iesākumiem līdz šai dienai ir saprotama un aprakstāma episki. Lasītāju tas ārkārtīgi apgrūtina, jo lasīšanas laikā nemitīgi piemeklē sajūta, ka tikko lasītais kaut kur jau sastapts, ka atkal un atkal tiek sniegta atsauce uz kādu varoņmītu vai citu atsauci, kas atsaucas uz ko citu, varbūt tikai nojaušamu. Darba lasīšana prasa izkoptu klasiskās un mūsdienas literatūras izpratni.

Dzejas rindās, kas tagad pieejamas latviešu lasītājam, risināti jautājumi, kas cilvēku nodarbinājuši vienmēr. Apkārtējās pasaules izcelšanās, cilvēka loma tajā, esamības jēga – tā dēvētie lielie cilvēces jautājumi īstenībā ir neatbildami ne fiziski, ne metafiziski; dzejā runāt par tiem ir iespējamāk. Katrs šī atdzejojuma lasītājs arī sevi varēs apjaust kā daļu no mīta, kas nekad nav beidzies, bet uztur un veido mūsu cilvēci.

Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS 

Pasaule vēl nekad nav beigusies tik skaisti. Atceros, kā pirmo reizi lasīju "Metru un Dēmetru" – pie virtuves galda, gan jau ar sviestmaizi rokās, pie sevis domājot “kaut nu man būtu laiks vienkārši palasīt dzeju”. Un tikai tad pamazām aptvēru, cik ļoti pēdējā laikā esmu saskārusies ar divām pretējām sajūtām – to, ka pasaule iet bojā (gan globāli, gan subjektīvi) un to, cik ļoti ir mans pienākums to par visām varītēm savest kārtībā, saprast, kas noticis, un salabot visu, ko var, kamēr vēl var, kamēr vēl ir laiks. Un laika neizbēgami kļūst arvien mazāk, tas sarūk manā acu priekšā, un reizēm šķiet, ka tieši mani centieni to salabot visu iznīcina. Tādēļ tieši par šo sajūtu man bija “Metrs un Dēmetra” – līdz brīdim, kad es apjautu, ka tā nav iznīcība, tā ir izelpa. Prasmīgi savijot zināmu un nezināmu mitoloģiju un elementus (un satriecoši prasmīgi to visu atdzejojot) Haso Krulls un Guntars Godiņš mani aizrāva ar saturu, bet mana trauksme patvērās formā – līdz es sapratu, ka šis ir nevis pasaules gals, bet gan ritms. Izelpa. Ieelpa. Visu, kas ir sačakarēts, sajaukts, salauzts, savazāts, pazaudēts, aizmirsts, var palaist vaļā un ieelpot no jauna, un neviena no šīm darbībām – ne sakārtošanas iznīcība, ne radīšanas pārmērība – nav galējas vai negatīvas. Tā vienkārši notiek. (Daļēji šis ir eposs tādēļ, ka tajā valda dievi, kuri visu saliks pa vietām arī bez manas cilvēciskās ņemšanās un rosīšanās.) Un pasaule vēl nekad nebija sākusies tik droši.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE

Guntars Godiņš. Foto: Ruta Kurpniece

ATDZEJOTĀJS: Guntars Godiņš

DARBA NOSAUKUMS: “Sirreālisms igauņu dzejā”

IZDEVNIECĪBA: Neputns

REDAKTORE: Sandra Godiņa

DIZAINS: Armands Zelčs 

ANOTĀCIJA: 

Grāmata sastāv no sešu dažādu paaudžu igauņu dzejnieku Ilmara Lābana, Artura Alliksāra, Andresa Ehina, Jāna Malina, Marko Kompusa un Kristjana Haljaka dzejoļiem, apjomīga Guntara Godiņa priekšvārda un igauņu dzejnieka un literatūrzinātnieka Haso Krulla esejas par Ilmara Lābana poētiku. Antoloģija sniedz gan plašu ieskatu Igaunijas literatūras attīstībā vairāk nekā pusgadsimta garumā, vienlīdz veiksmīgi attīstot arī sirreālisma – viena no 20. gadsimta spilgtākā un mākslinieciski attīstītākā virziena – klātbūtni latviešu valodas vidē.

PAR ATDZEJOTĀJU: 

Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. Daudzu literāro un kultūras apbalvojumu nominants un ieguvējs, tostarp ieguvis trīs Latvijas Literatūras gada balvas. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Guntara Godiņa ilgstošais darbs igauņu dzejas latviskošanas jomā ir labi pazīstams. Arī šī grāmata sniedz latviešu lasītājam ko vairāk par zinātnieku darbu un krāšņiem dzejoļiem – antoloģija, kurā atrodami sešu paaudžu igauņu sirreālistu darbu, ir mudinājums ielūkoties dziļāk pašiem savā valodā, noskaidrojot, kas tur slēpjas. Piemēram, igauņiem savā valodā noglabāts iedzimts sirreālisms. Guntars Godiņš pauž, ka sirreālā domāšana sastopama jau igauņu tautasdziesmās, un tās pamatā ir igauņu valodas savdabīgais skanējums, kas negaidītā veidā ļauj apvienot dažādus tēlus.

Viena no būtiskākajām mākslas, arī literatūras, pazīmēm ir spēja apvienot rūpīgu darbu ar izsmalcinātiem izteiksmes līdzekļiem. Gan akadēmisku interešu, gan literārā procesa ziņā igauņu sirreālisms vienmēr bijis daļa no kopējās šī virziena plūsmas visā pasaulē. Ar šo krājumu latviešu lasītājs gūst dziļu ieskatu šajās norisēs.

Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS

Varbūt ir labi un pareizi, ka šo spilgti dizainēto (Armands Zelčs) krājumu nevar iebāzt kabatā. Nav jau nekāds, tur, nieka Poģis, bet vesels dzejas laikmets – igauņu sirreālisti. “Savdabīgs dažādu paaudžu igauņu dzejnieku izveidots literatūras virziens, kura pamatā ir klasiskā sirreālisma (arī dadaisma) pieredze un iezīmes, tomēr tā ir lokāla igauņu dzejas parādība.” G. Godiņš  ir krājuma sastādītājs, atdzejotājs un priekšvārda autors. Šis ir gadījums, kad atdzejai līdzvērtīgs teksts ir izsmeļošais skaidrojums par igauņu sirreālistiem, kas aptver sešus dažādu paaudžu dzejniekus (Ilmārs Lābans, Arturs Alliksārs, Andress Ehins, Jāns Malins, Marko Kompuss, Kristjans Haljaks), un to papildina dzejnieka, tulkotāja un literatūrzinātnieka Haso Krulla vērtīgā eseja. Jā, bet ko tad īsti nozīmē tulkot sirreālistus? Par A. Alliksāra atdzejošanu G. Godiņš saka: “Ja atdzejojot es būtu saglabājis tikai jēdzienisko precizitāti, ritmiskumu, intonāciju, bet upurējis valodas muzikalitāti, tie vairs nebūtu viņa dzejoļi. Ja, atveidojot savdabīgo fonētisko krāšņumu, būtu pazaudējis dzejnieka domas precizitāti, aforistisko izteiksmi, tas arī vairs nebūtu Arturs Alliksārs. Tāpēc es centos ieturēt līdzsvaru starp abām galējībām, radot mazliet greiza spoguļa efektu. Tāda veida dzeja no atdzejotāja pieprasa iekšēju atbrīvotību, un šāds tulkojums vairāk līdzinās improvizācijai “uz savas valodas klavierēm”, tātad man ir jātēlo Alliksāra loma uz latviešu valodas “skatuves”.” Igauņu sirreālisti uz latviešu valodas skatuves izskatās varen dzīvelīgi un var vien apbrīnot G. Godiņa valod-nervu un spēku, jo te ir bijusi darīšana nevis ar vārdu nozīmju, bet iztēles, tradīcijas, ietekmju pārnešanu. Iespējams, atslēga ir Godiņa pieminētā spēja nesastingt oriģināla priekšā, “bet būt brīvam savas valodas un poētikas telpā – ieelpot oriģināltekstu un izelpot tulkojumu.”

Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS 

Izzinošs, bagātinošs un iedvesmojošs izdevums, kas sniedz atskatu uz sirreālisma attīstības ceļiem igauņu literatūrā un antoloģijas veidā apkopo virziena nozīmīgākos tekstus. Nav iespējams nepamanīt un atzinīgi nenovērtēt Guntara Godiņa paveikto milzu darbu pie grāmatas sastādīšanas, atdzejojumu, kā arī apjomīgā priekšvārda sagatavošanas. Godiņa atdzejotāja talantu raksturo spēja pārradīt sevi par atdzejojamā autora latvisko versiju, pašam nosacīti paliekot ēnā.

Dzejnieks un atdzejotājs PĒTERIS DRAGUNS

Raimonds Ķirķis. Foto: Ruta Kurpniece

AUTORS: Iļja Kaminskis

ATDZEJOTĀJS: Raimonds Ķirķis

DARBA NOSAUKUMS: “Kurlā republika”

IZDEVNIECĪBA: Neputns

REDAKTORS: Lauris Veips

ILUSTRĀCIJAS: Dženifera Vitena

MĀKSLINIEKS: Andris Breže 

ANOTĀCIJA: 

Grāmatā vēstīts par kādu izdomātu pilsētu, ko okupējusi sveša armija, un tās iedzīvotāju kluso pretošanos. Krājums iesākas ar dzejoli par nedzirdīgu puiku Petju, kurš tiek nošauts par necieņas izrādīšanu karavīram. Pēc šī notikuma visa pilsēta apņemas “zaudēt dzirdi”, tādējādi protestējot pret armijas klātbūtni un zvērībām. Krājums ir poētiska liecība tam, ar ko nākas saskarties jebkurai kopienai, kas nonākusi svešas varas okupācijas apstākļos, par cilvēka drosmi un vājumu šādās situācijās un neizdzēšamo cerību, ko cilvēki saglabā.

PAR AUTORU: 

Iļja Kaminskis (Ilya Kaminsky, 1977) ir PSRS dzimis ukraiņu izcelsmes amerikāņu dzejnieks, kritiķis, tulkotājs un profesors. Vislabāk pazīstams ar dzejoļu krājumiem  “Dejojot Odesā” (2004) un “Kurlā republika” (2019). Daudzu literāro balvu un prēmiju laureāts. Bieži sadarbojas ar gleznotājiem, tēlniekiem, mūziķiem, horeogrāfiem un teātra māksliniekiem. Viņa dzejoļi tulkoti vairāk nekā divdesmit valodās, un viņa grāmatas izdotas daudzās valstīs. 2019. gadā BBC izvēlējās Kaminski kā “vienu no 12 māksliniekiem, kas mainījuši pasauli”.

PAR ATDZEJOTĀJU: 

Raimonds Ķirķis (1997) – dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Tulkojis Vistana Hjū Odena, T. S. Eliota, Sohrāba Sepehrī, Forūgas Farohzādas un citu dzejnieku darbus. Viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Arta Ostupa sastādītajā un Valtera Dakšas izdotajā jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā”. Kopš 2016. gada publicē recenzijas un rakstus izdevumos “Punctum”, “Satori”, “Domuzīme”, “Diena” un “Teātra vēstnesis”. 2019. gadā saņēmis Normunda Naumaņa Gada balvas Jaunā kritiķa godalgu. 2019. gada nogalē izdots Raimonda Ķirķa debijas dzejas krājums “Kartes”, par kuru viņš saņēmis Dzejas dienu balvu, kā arī nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Dzirdēt, sadzirdēt, klausīties, būt saklausītam – komunikācija ir kā vairāku joslu ātrgaitas šoseja. Tā ir bīstama vieta gan tad, ja tu neesi spējīgs sadzirdēt un paredzēt draudošās briesmas, gan ja tu paliec pie sava un atsakies sadzirdēt varmāku pavēles. Iļja Kaminskis šo darbu uzrakstīja 2019. gadā, laikā, kad Ukrainas austrumos jau piecus gadus bija plosījusies karadarbība. Karš, vardarbība, ciešanas ir fons, kas izceļ cilvēkmīlestību, maigumu, drosmi – jebkura krīzes situācija, un jo īpaši kara situācija kā absolūtākā no tām, parāda cilvēka īsto seju. Esmu pateicīga Raimondam Ķirķim par drosmi atdzejot šo tekstu – savijoties lugas, dzejas, prozas formai, atklājas indivīda un kolektīva, drosmes un baiļu pretnostatījuma motīvi. Manuprāt, ļoti svarīga grāmata šim laikam.  

Dzejniece un publiciste LIGIJA PURINAŠA

Atdzejošana ir līdzdalība dzejnieka darbā, un šajā gadījumā darbs ir grūtāks – it kā citos gadījumos tas būtu viegls! – jo izcilā amerikāņu dzejnieka Iļjas Kaminska valoda ir īpaši krāšņa un ritmiska. Kaut gan atsauce uz personīgām veselības grūtībām šķiet kas nepieklājīgs, svarīgi minēt Iļjas Kaminska problēmas ar dzirdi; vienīgais iemesls to minēt ir fakts, ka pats autors ar tām ne reizi vien skaidrojis savu rakstīšanas veidu un savas dzejas skanisko izteiksmi. Tulkotai/atdzejotai grāmatai neklājas skatīties zobos, taču grūti nenoturēties, neieraugoties angliskajā tekstā – šajā gadījumā var pārliecināties par atdzejotāja prasmīgi atrastu līdzvērtīgu izteiksmes līdzekļu klāstu, kas latviešu lasītāju tuvina dzejai, kas tapusi prāta un sirds ziņā tuvā telpā. Un, patiešām, dzejniekam un arī atdzejotājam sāp tas pats, kas lasītājiem. Tas padara šo darbu laikmetīgāku un aktuālāku. Kā būtu lasīt šo divdesmit gadus pēc kara?

Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS

Kara laika literatūras pērle redzīga un jutīga meistara darinātā ietvarā. Iļjas Kaminska dzejas krājums “Kurlā republika” sākas ar apdullinošu šāvienu pilsētas laukumā, un lasītājs vienā mirklī izrādās nonācis pasaulē bez skaņas, kurli mēmas nosacītības slazdā, kur norisinās mistērija divos cēlienos.

Laikā, kad valda militārā spēka pomps, plosās nāves karnevāls, “Kurlā republika” ļauj izgaismot katram paša iekšējos orientierus. Atdzejotājam ir izdevies panākt līdzpārdzīvojumu.

Dzejnieks un atdzejotājs PĒTERIS DRAGUNS