Andra Manfelde. LALIGABA publicitātes foto
AUTORE: Andra Manfelde
DARBA NOSAUKUMS: “Vai mamma mājās?”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
REDAKTORE: Gundega Blumberga
ILUSTRĀCIJAS: Andra Manfelde
DIZAINS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA:
Ja mamma, tētis, Annī un Aurēlija vasaras pirmajā dienā nebūtu ievākušies sarkanajā mājā, iespējams, notikumi būtu pavisam citādi. Māja ir sasodīti noslēpumaina. “Šajā mājā viss pazūd!” brēca tētis. Ne tikai zeķes, skrūves un burtnīcas... Mantas un sirdsmiers pagalam, vējš un bērni joņo un, ja jūs varētu aizjoņot notikumiem pa priekšu, tad redzētu, ka ziemās pa istabām, visbiežāk ar slotu, skraida mamma un apgalvo, ka tā viņa iznēsājot siltumu no krāsns uz krāsni, no istabas uz istabu... Taču Izmeklētājs japānis pavēlēja visu stāstīt no paša, paša sākuma!
PAR AUTORI:
Andra Manfelde (1973) – dzejniece, rakstniece. Raksta dzeju, prozu un prozu bērniem. Kopš 2002. gada publikācijas literatūras mēnešrakstos, tostarp dzejoļu izlase literārajā žurnālā “Luna”, par kuru viņa saņēma Literatūras gada balvu. 2005. gadā publicēts viņas pirmais dzejoļu krājums “Tranšejas dievi rok” (Ojāra Vācieša balva). 2005. gadā tika izdots arī viņas pirmais romāns “Adata”, autobiogrāfisks darbs par jaunas sievietes cīņu ar narkotiku atkarību. Sarakstījusi dzejoļu krājumus “Betona svētnīcas”, “Ziemeļu tirgus”, “Poēma ar mammu”, romānus “Dzimtenīte” “Virsnieku sievas”, “Vilcēni”, prozas darbus “Ceļojums uz mēnesi”, “Zemnīcas bērni”, “Mājās pārnāca basa” un darbus bērniem “Sirds pasaka”, “Vēja Vīrs un mēs”, “Ceriņslotas zīmējumi”, “Kaķis mākoņos”, “Pasaka par Sniega Kurmi”, “Uzzīmē baltu lietu”, “Vai mamma mājās?”. Viņas darbi atzinīgi novērtēti, saņemot gan nominācijas, gan apbalvojumus, tai skaitā arī Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu bērniem “Kurš no mums lidos?”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Ļoti uzrunā Andras Manfeldes intonācija. Viņa katrai mammai tik labi saprotamo sajūtu, ka reizēm pārgurums ir tik milzīgs, ka gribētos no pasaules izčibēt vai kā pazudušai zeķei aizkrist vienkārši aiz dīvāna un gulēt, gulēt, gulēt līdz pastardienai (patiesībā – līdz pirmajam brēcienam vai piedegušam katlam), ir izteikusi cilvēciski vienkāršā izteiksmē. Viņa neievieto savu piekusušās mammas pazušanas stāstus kādos dziļākos mātišķības kontekstos vai feminisma tradīcijā. Viņas uzrakstītā mamma nav ne ļoti dusmīga, ne ļoti ironiska vai asprātīga. Viņa noteikti pa vakariem nezīmē plakātus un neiet nekur piketēt par savām tiesībām. Viņa vienkārši ir ļoti pārgurusi un tikpat ļoti mīl savus bērneļus, ko šajā grāmatā ar rakstniecei raksturīgo eksistenciālismu un siltumu var sajust. Manfeldei labi izdevies vienlaicīgi pārstāvēt gan bērna, gan mammas skatu punktu, kas šo grāmatu padara par lielisku kopā lasīšanas piedzīvojumu, kas, iespējams, ļaus nedaudz iejusties otra ādā.
Kultūras žurnāliste UNDĪNE ADAMAITE
Kad mammai visa ir par daudz, izrādās viņa var neapzināti vai apzināti (?) vienkārši nozust, paņemt brīvdienu pagultē un kārtīgi izgulēties. Bet kā jūtas un rīkojas mājinieki, kad ģimenes centrālā ass – mamma – ir pazudusi? Šo jautājumu detektīvcienīgā žanrā, iesaistoties mistiskam Izmeklētājam-japānim, kādā noslēpumainā mājā risina visa ģimene. Andra Manfelde savā jaunākajā darbā bērniem ne tikai ar teksta, bet arī ar ilustrāciju palīdzību spējusi uzburt radošu, mazliet haotisku ģimenes atmosfēru un mīlošas attiecības, tādējādi vēstījumam radot viegluma un bezrūpības sajūtu. Sapņainā mamma, kas sarkanajā halātā ar grāmatu rokā tver mirkļus sev, redzama uz grāmatas vāka un viennozīmīgi rosina doties gaidāmajā lasīšanas piedzīvojumā.
Literatūrzinātniece MADARA EVERSONE
Andras Manfeldes grāmatā ir ievērots trauslais līdzsvars starp virmojošas, aizraujošas, kaitinošas un haotiskas ģimenes dzīves atainojumu, laiku pa laikam ieviestām pilnīgām muļķībām, ilgi risināmu detektīvmīklu ar visiem nepieciešamajiem ļaundariem, vārdu spēlēm un dzīves gudrībām, un pieaugušam lasītājam nepieciešamo iejūtību pret, attiecīgi, šo lasītāju, kurš izmanto šo grāmatu kā daļu no “obligātās literatūras” savam bērnam. Daudzveidīgo elementu kaleidoskops padara grāmatu viegli un aizraujoši lasāmu, un, pat ja kāds no šīs grāmatas aspektiem šķiet mazāk interesants vai gaumīgs, to žigli vien nomaina cita veida asprātība vai ieskats gluži parasti neparastas ķimenes (ģimenes) ikdienā.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE