1. Kāpēc cilvēki lasa? Cilvēki daiļliteratūru lasa vismaz trīs iemeslu dēļ: aiz neko darīt, lai īsinātu laiku. Lasa, cerot rast atbildi uz jautājumiem, kas nodarbina pašus. Lasa, lai vismaz iztēlē uzburtu citādu pasauli.

2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Esmu satikusi tādus cilvēkus, kuri tiešām nelasa. Un viņi dzīvo, cepuri kuldami, par nelasīšanu nepārdzīvo, nesatraucas, ja nezina, kas ir Ēzops. Taču tie, kuri lasa, nelasītājus instinktīvi gluži vai ievieto citā kastā. Zemākā.

3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Kopš nedzīvoju Latvijā, atskāršu, ka mana misija nav atgriezt dvēseles. Esmu bijusi mājās, kur nav grāmatu. Lai nelasītāji, tikuši pie Visaugstā, paši atbild par savu rīcību, ne man jāpārtaisa pasaule. Taču bērniem gan dāvinu grāmatas ar bildēm! Ja nu kādam šī dievišķā nodarbe iepatīkas?

4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Ja uzraksti „kā dzīvē”, bieži vien lasītājs nenotic. Literārā darbā beigas var būt laimīgas.

5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Nekļūst labāks, nekļūst. Būtu jau lieliski – izlasītu grāmatu par Pirmo pūniešu karu un vairs nekarotu. Būtu jau labi, ja, izlasot grāmatu par mīlu, vīrieši uz rāviena uzņemtos atbildību, bet sievietes tiešām apprecētu Mr.Īsto. Tad tik būtu miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Civilizācija no kļūdām nav mācījusies.

6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Vislabāk lasās lidmašīnā, vasarīgā dārzā, kad aprušinātas dobes, un gultā pirms aizmigšanas.

7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Lasu cerībā, ka būs autors, kurš lasošajai tautai piedāvās varoni.

8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Lai cik ekstraverts izliktos latviešu rakstnieks, salīdzinot ar turkiem, pat ekstravertākais un neordinārākais ekscentriķis šķitīs rāms, uz sevi vērsts. Tāds, kurš stāv pie ratiem un vēl lepojas ar savu trešā tēvadēla nūģiskumu.

9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Pirmo grāmatu autors raksta „sev un nevienam”. Visas domas „nāk no iekšām”, autoram ir nospļauties, ko par grāmatu teiks citi. Viņu spārno ideja, sižets, tēli. Autors ir pat laimīgs, ka citiem uzrakstītais interesē. Pēc pirmajām uzslavām dullums pāriet, un autors jau var rakstīt apzināti kādam auditorijas segmentam. Es netērētu laiku, rakstot tikai sev. Pat dienasgrāmatu ne!

10. Vai ir taisnība, ka autori bieži izmanto literatūru, lai kaut ko “norakstītu no sevis nost”? Iespējams, ka tā rīkojas autori savā pirmajā grāmatā. Apraksta savu pieredzi. Katrs ar saviem dēmoniem cīnās, kā var. Rakstīšanu izmanto kaut vai kā psihoterapiju. Nekas nosodāms tas nav. Lai tik raksta, lai tikai nemušī nost citus. Rakstīšanas brīdī it kā no malas uznāks atskārsme par notikušo un autors nomierinās. Gan jau arī atradīsies citi, kuros sēž tā pati „sāpe”. Dobumu, kurā gribas izkliegt savu noslēpumu kā karalim Midam, esmu aizmūrējusi. Jūtos lieliski!

Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska

1. Kāpēc cilvēki lasa? Katram savs. Es lasu, jo man patīk iemiesoties citos, klejot citās pasaulēs. Lasu, lai iztēlotos, kā domā citi cilvēki. Lasu, lai saprastu sevi. Lasu, lai gūtu zinības. Lasu, jo tas ir tikpat dabiski, cik pucēt zobus.

2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Aizdomas, ka nelasošie cilvēki ir daudz lielākā mērā nešaubīgi par sava viedokļa neapgāžamo pareizību.

3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Nezinu. Vai vajag? Varbūt jāaizsūta uz vientuļu salu.

4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Ar sekām.

5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Nē, bet iejūtīgāks, elastīgāks. Ja vien spēj tekstu uztvert bez priekšstatiem par vienīgo pareizo un īsto literatūru.

6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Nav svarīgi. Man vislabāk patīk dīvānā.

7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Ar likumu jau pagaidām neviens nav piespiests. Bet tas šķiet gluži dabiski – pazīt sabiedrību, mentalitāti, domāšanas kodus, emocionālo ģeoloģiju, ko literatūra reģistrē. Cilvēkam, kuram nav svarīga Latvija, nekad nebūs svarīga latviešu literatūra.

8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Protams, ka nav. Es nevaru saukties introverts, ja sevi caur grāmatu atdodu anonīmam lasītājam, pilnīgam svešiniekam. Vai introverts ko tādu uzdrīkstas?

9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Gribas jau domāt, ka rakstītu gan, bet – kas zina?

10. Vai ir taisnība, ka autori bieži izmanto literatūru, lai kaut ko “norakstītu no sevis nost”? Droši vien. Reizēm pat kārtotu rēķinus ar savā biogrāfijā piedzīvoto. Tas laikam ir neizbēgami. Skumjāk ir tad, ja rakstnieks tiesā savus varoņus bez advokātiem.

Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska

1. Kāpēc cilvēki lasa? Cilvēki lasa dažādu iemeslu dēļ. Lai gūtu informāciju. Lai izdzīvotu emocijas, kuru viņiem pietrūkst realitātē, nonāktu vietās, kur nekad nav bijuši. Lai relaksētos, aizbēgtu no savas ikdienas. Lai baudītu skaistu, bagātu un prasmīgi pielietotu autora vai tulkotāja valodu. Lai būtu, par ko parunāt ar labu draugu. Lai identificētos. Lai iejustos atšķirīgajā un mēģinātu to izprast. Un tā tālāk.

2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Man šķiet, ka atšķiras. Tie, kuri lasa, spēj stundām virpināt garas un bezjēdzīgas sarunas bez jebkādas praktiskas nozīmes. Bieži vien viņu valoda ir tik piesātināta dīvainiem vārdiem un grūti uztveramiem izteicieniem, ka normāli cilvēki viņus nesaprot.

3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Tos, kuri nelasa, glābj tāpat, kā tos, kuri lasa. Vislabāk ir uzreiz zvanīt 112.

4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Literatūra no dzīves pārāk neatšķiras. Tās viena otru lieliski papildina. Rakstot reizēm pat mēdz sajukt – kur dzīve, kur literatūra.

5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Lasot noteikti labāki kļūst cilvēki, kuri būtu kļuvuši labāki arī nelasīdami. Bet varbūt lasīšanu izvēlas tieši tie, kuriem ir tendence kļūt labākiem? Es nezinu.

6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Bērnībā es lasīju, uzrāpusies kokā pie Mācītāja dīķa. Toreiz tur bija vislabāk, bija viena tāda ērta žākle, kur noslēpties. Tagad gan patīk lielā, mīkstā krēslā, kur var ievilkt kājas, ietīties pledā un palaisties slīpi, ja sagribas.

7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Latvijas literatūra ir jālasa tāpēc, ka tā ir ļoti daudzveidīga, interesanta, emocionāla, aizraujoša un augstvērtīga. Tā stāsta par mums pašiem, par mūsu kopīgo spēku un ievainojamību, balstoties uz atsevišķu indivīdu likteņiem gan pagātnē, gan šodienā.

8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Introvertam pēc definīcijas ir vajadzīgs daudz laika vienatnē, lai sevī apstrādātu saņemto informāciju, ārpasaules iespaidus un savu reakciju uz tiem. Jā, visi rakstnieki ir introverti.

9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Tā ir bijis jau gadiem, gandrīz visu mūžu esmu rakstījusi, un daudz ko no tā neviens joprojām nav lasījis. Domāju, ka tas nepāries.

10. Vai ir taisnība, ka autori bieži izmanto literatūru, lai kaut ko “norakstītu no sevis nost”? To vislabāk zina katrs rakstnieks pats par sevi. Man ir tā, ka man gribas izstāstīt stāstus. Un tie stāsti patiešām spiež, niez un duras, kamēr nav uzrakstīti (norakstīti nost). Un arī rakstot spiež. Un dažreiz vēl pēc tam.

Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska

1. Kāpēc cilvēki lasa? Lai nosistu laiku, turklāt bieži vien tādos veidos, kas citādi nebūtu pieejami vai legāli.

2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Ar vārdu krājumu, kurā spēj ietērpt savas domas un izteikties.

3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Nekā, viņš ir nolādēts, un pēc nāves nonāks ellē, kur būs spiests atkal un atkal pārlasīt bērnībā vienīgo puslasīto un nepabeigto grāmatu, tā arī netiekot nekad tai līdz beigām un nespējot uzzināt, kas gan tur tāds bijis.

4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Literatūrā iespējams pārkāpt jebkurus likumus, sākot ar baušļiem un kriminālkodeksu un beidzot ar gramatikas un fizikas likumiem.

5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Tas no literatūras nav atkarīgs.

6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Tur, kur ir ērti, silti un patīkami.

7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Tāpēc, ka mēs protam latviešu valodu, to diendienā izmantojam, un tāpēc, ka Latvijas literatūra pārsvarā arī ir latviešu valodā.

8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Jā, jā, turklāt varaskāri, un nebūt ne tik ieinteresēti apkārtējo dzīvēs, kā visiem stāstos un romānos iekļūt gribošajiem šķiet.

9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Un vai Dievs radītu pasauli, ja zinātu, ka neviens viņam neticēs?

10. Vai ir taisnība, ka autori bieži izmanto literatūru, lai kaut ko “norakstītu no sevis nost”? Var jau būt, ka ir arī tādi. Man gan vairāk patīk tie, kas “uzraksta sev virsū”, turklāt bieži vien nebūt ne tās patīkamākās pieredzes un pārdzīvojumus.

Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska