1. Kāpēc cilvēki lasa? Nezinu. Varbūt tāpēc, ka lasīšana paplašina dzīves pieredzi.
2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Nezinu. Es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš vispār nelasītu. Ā, nē, vienu pazīstu gan, viņš nelasa pat alus pudeļu etiķetes, bet par viņu labāk nerunāsim.
3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Atkarībā no situācijas. Ja redzat, ka cilvēks slīkst, vispirms noskaidrojiet, vai viņš lasa grāmatas. Kad esat saņēmuši atbildi, mēģiniet par katru cenu izdabūt viņu no ūdens. Ja nepieciešams, veiciet mākslīgo elpināšanu. Sarežģītākos gadījumos nekautrējieties izsaukt operatīvos dienestus – policiju, ugunsdzēsības dienestu, ātro palīdzību utt.
4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Īsti ne ar ko.
5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Lasot alus pudeļu etiķetes – noteiki.
6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Labi apgaismotās telpās. Nepietiekams apgaismojums ir kaitīgs redzei. Žēl, ka mani par to nepabrīdināja agrāk.
7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Tāpēc, ka informatīvā ziņā tā ir bagātinošāka nekā alus pudeļu etiķetes.
8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Vai visas sociālā dienesta darbinieces liek matos ilgviņļņus? Vai visi rokmūziķi lieto amfetamīnu? Vai visi tālbraucēji sit sievas?
9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Cik ļoti "neviens"? Ieskaitot mani pašu? Diez vai, jo tad es, visticamāk, nezinātu burtus.
10. Kāda ir sajūta, ieraugot sevis rakstīto, nodrukātu, iesietu vākos un ieliktu veikala plauktā? Kaut kas pa vidu starp lepnumu, kaunu, patīkamu satraukumu, reliģisku ekstāzi un vēlmi ieslēgties tumšā pagrabā un nekad vairs nenākt ārā.
Foto: Artūrs Kondrāts
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska