Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Jāns Undusks
TULKOTĀJA: Maima Grīnberga
REDAKTORS: Arturs Hansons
MĀKSLINIECE: Anna Aizsilniece
DARBA NOSAUKUMS: “Boļševisms un kultūra”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: Šajā grāmatā apkopotās esejas, raksturojot visīsāk, runā par nepatīkamām parādībām kultūrā: par sociālistiskā reālisma teoriju, par dzeju, kas radusies personības kulta ietekmē, par ideoloģisko kontroli padomju historiogrāfijā. Tās papildina eseja par ideju cīņu galvenokārt pirmspadomju krievu boļševismā, kas noveda līdz absolūtā materiālisma sludināšanai un sociālo lēcienu principa ieviešanai – līdz ideoloģiskajām nostājām, uz kuru fona noritēja viss turpmākais dancis tā sauktās sociālistiskās kultūras vārdā. - Jāns Undusks
PAR TULKOTĀJU: Maima Grīnberga (1969) ir izcila somu un igauņu literatūras tulkotāja, līdz šim publicētas vairāk nekā 50 viņas tulkotas grāmatas. No somu valodas tulkoto autoru vidū ir M. Valtari, R. Liksoma, J. Sinisalo, K. Ketu, M. Rimminens. No igauņu valodas tulkoti J. Krosa, J. Unduska, T. Aleksejeva, M. Frīdentāla, A. Kivirehka un citu autoru darbi. Apbalvojumi: Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils domes balva „Sudraba tintnīca” (2016), AKKA/LAA Autora balva (2014), žurnāla „Latvju Teksti” dzejas balva (2012), Igaunijas Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares gada balva (2012), Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva (2010 un 2013), Latvijas Literatūras gada balva (2010 un 2014), Jāņa Baltvilka balva (2008 un 2015). (Maima Grīnberga)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Guntis Berelis
rakstnieks, literatūrkritiķis
Dens Dimiņš latviskotās literatūras klāstu papildinājis ar vēl vienu tekstu, ko var uzskatīt par 20. gadsimta literatūras klasiku. Selīna romāns „Ceļojums līdz nakts galam” ar savu novatorismu un provokācijas estētiku savulaik spēja izmainīt priekšstatus par to, kas ir/ nav literatūra. Turklāt Selīnu uzskata par vienu no visgrūtāk tulkojamajiem franču autoriem – galvenokārt tā iemesla dēļ, ka viņš savus darbus sarakstījis daļēji sarunvalodā, daļēji žargonā, neaizmirstot gremdēties arī eksistenciālās dzīlēs un doties metaforiskos ceļojumos uz pašu nakts galu. Ja Selīns būtu dzīvs un vēl mācētu latviešu valodu, visticamāk, viņš būtu ārkārtīgi apmierināts ar Dena Dimiņa veikumu, jo tulkojums liekas nevis samākslots, kā tas bieži mēdz būt ar latviskotiem, žargonā rakstītiem tekstiem, bet absolūti dzīvs un elpojošs. Papildu aspekts, kas šāda veida klasiskiem tekstiem nebūt nav mazsvarīgs un vēsta par tulkotāja attieksmi pret tulkojamo tekstu, - Dens Dimiņš ir sarakstījis gan plašu pēcvārdu, kurā apcerēta Selīna dzīve un daiļrade, gan arī komentārus, kas ļauj gūt pilnīgāku priekšstatu par romāna pasauli un tā valodiskajām problēmām. Pēcvārdā Dens Dimiņš apgalvo, ka romāna tulkošana esot bijis „neaizmirstams pārdzīvojums”. Nu arī lasītājam ir iespēja gūt neaizmirstamu pārdzīvojumu, gremdējoties „Ceļojuma uz nakts galu” daudzajos jēdzieniskajos un valodiskajos slāņos.
Egīls Venters
rakstnieks
Kāds no komentētājiem vai kritiķiem nosaucis Selīna romānu par slimīgi ievelkošu, un to pašu varētu attiecināt uz Dena Dimiņa tulkojumu, kas līdzīgi citu dziļu, smalku un novatorisku tekstu pārcēlumiem no svešvalodas dzimtajā valodā kādā brīdī kļūst par teju patstāvīgu vērtību, – un tā mēs tiekamies ar diviem meistardarbiem, kas latviešu valodā nespēj eksistēt viens bez otra. Ja arī šis nav gadījums, kad tulkotājs ņem virsroku pār oriģināla autoru, tad nav šaubu, ka runa ir par līdzvērtīgu koeksistenci.
Eva Eglāja-Kristsone
literatūrzinātniece
Romāns, kas nevainojamā Dena Dimiņa tulkojumā izvadā pa vietām, mājām, ķermeņiem un domām, pārsteidz ar spilgtu tiešumu, kur katrs teikums vibrē un spoguļo Selīna sulīgo izteiksmi un iztēli. Karš un tā bezjēdzība, dzīve ārpus kara ar tās kaislībām, cilvēcības dažādās sejas un nesejas, tur savijas pretīgums, naids, bauda un galvenā tēla vitalitāte. Precīzi personvārdi un sulīga sarunvaloda padara šo romāna tulkojumu par piedzīvojumu.
