1. Kāpēc cilvēki lasa? Cilvēki lasa, meklējot mierinājumu, atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un/vai piedzīvojumu. Grāmatas ir citas pasaules, kuras atdzīvojas, kad tās lasa.
2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Lasošs cilvēks ir domājošs cilvēks, kas spēj uzdot jautājumus, šaubīties, just līdzi un mainīties. Nelasošs bieži vien ir ieslēgts pats savā mazajā pasaulē, kurā neiekļūst jauni iespaidi, lielas domas un jautājumi.
3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Diez vai kāds būtu jāglābj glābšanas vārdā. Var mēģināt atrast ceļu caur tādu grāmatu, kas uzrunātu tieši šo cilvēku.
4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Literatūra atspoguļo dzīvi. Tas var būt cerīgs un gaišs atspulgs, bet var būt arī drūms un nomācošs – atkarībā no dvēseles vajadzībām.
5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Lasot cilvēks kļūst nevis labāks, bet citādāks. Grāmata var kļūt par kārtējo pieredzi un iespēju pastarpināti ieraudzīt vai piedzīvot ko tādu, kas reālajā dzīvē nebūtu iespējams. Un tad, kad lasītājs sāk mainīties, viņš var izlemt, kā izmantot šo jauniegūto pieredzi.
6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Jālasa, kad gribas, un tas jādara tur, kur ir iespēja.
7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Jālasa tā literatūra, kas patīk. Lasot Latvijas literatūru, var noskaidrot, kas tieši tajā uzrunā, jo tā ir tapusi mums līdzās un ir daļa no mūsu kultūras.
8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Diez vai visi. Bet, manuprāt, rakstīšanai ir nepieciešama krietna deva introvertuma, jo tā ir iekšējā monologa un iztēles procesu degviela.
9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Jā. Rakstīšana man sagādā prieku, tā ir mana spēle.
10. Kas ir labākā autora atslēga uz bērna sirdi? Godīgums un izturēšanās kā pret līdzvērtīgu. Labs stāsts ir ne tikai pasakains, aizraujošs un negaidīts, bet arī patiess – bez izvairīšanās un izlikšanās, ka viss allaž ir labi.
Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska