Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Selīns
TULKOTĀJS: Dens Dimiņš
LITERĀRĀ KONSULTANTE: Gita Grīnberga
MĀKSLINIEKI: Dens Dimiņš, Tomass Folks
DARBA NOSAUKUMS: “Ceļojums līdz nakts galam”
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
ANOTĀCIJA: "Ceļojums līdz nakts galam" (1932) ir Selīna pirmais romāns. Daļēji autobiogrāfisks darbs, kur aprakstītais varonis Ferdināns Bardamī nonāk pasaulē, kurā valda brutāls spēks, naids un nicinājums, kā arī spēcīgas jūtas un kaislības.
Grāmatā ar cinisku humoru pasniegtas vairākas tēmas, kuras nav zaudējušas savu aktualitāti arī mūsdienās – patriotisms, medicīna, cilvēka daba, institūcijas, sabiedrība un dzīve kopumā.
PAR TULKOTĀJU: Tulkotājs Dens Dimiņš (1974) studējis klasisko filoloģiju un franču valodu Latvijas Universitātē, pēc tam apguvis islandiešu valodu Reikjavīkā – Islandes Universitātē. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā, mācījis latīņu, franču un islandiešu valodu. Kādu laiku strādājis arī ES struktūrās Luksemburgā. Tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru un holandiešu valodas. Saņēmis Literatūras gada balvu par Mišela Velbeka „Varbūt ir sala” un Georgija Gospodinova „Dabiskā romāna” tulkojumu (2008), kā arī par Džonatana Litela romāna „Labvēlīgās” tulkojumu (2015).
„Dimiņš pilnīgi noteikti ir liekams latviešu tulkotāju zelta sarakstā, kuru nēsāt līdzi somā, lai ikreiz, ieejot grāmatnīcā, būtu atskaites punkts – ja redzi, ka romānu tulkojis Dens Dimiņš, grāmatu droši var pirkt – kvalitāte gan pamattekstam, gan tulkojumam garantēta.” (Dace Rukšāne)
„Katra valoda veido jēdzieniskās saites ar pasauli pavisam unikāli un neatkārtojami. Nav pilnīgi nevienas neinteresantas valodas, visas valodas nāk no Dieva, un paļāt valodu – vienalga, kādu – manā skatījumā nozīmē zaimot Dievu, staigāt ar klapēm uz acīm, atzīties gara nabadzībā un iztēles trūkumā.” (Dens Dimiņš)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Guntis Berelis
rakstnieks, literatūrkritiķis
Dens Dimiņš latviskotās literatūras klāstu papildinājis ar vēl vienu tekstu, ko var uzskatīt par 20. gadsimta literatūras klasiku. Selīna romāns „Ceļojums līdz nakts galam” ar savu novatorismu un provokācijas estētiku savulaik spēja izmainīt priekšstatus par to, kas ir/ nav literatūra. Turklāt Selīnu uzskata par vienu no visgrūtāk tulkojamajiem franču autoriem – galvenokārt tā iemesla dēļ, ka viņš savus darbus sarakstījis daļēji sarunvalodā, daļēji žargonā, neaizmirstot gremdēties arī eksistenciālās dzīlēs un doties metaforiskos ceļojumos uz pašu nakts galu. Ja Selīns būtu dzīvs un vēl mācētu latviešu valodu, visticamāk, viņš būtu ārkārtīgi apmierināts ar Dena Dimiņa veikumu, jo tulkojums liekas nevis samākslots, kā tas bieži mēdz būt ar latviskotiem, žargonā rakstītiem tekstiem, bet absolūti dzīvs un elpojošs. Papildu aspekts, kas šāda veida klasiskiem tekstiem nebūt nav mazsvarīgs un vēsta par tulkotāja attieksmi pret tulkojamo tekstu, - Dens Dimiņš ir sarakstījis gan plašu pēcvārdu, kurā apcerēta Selīna dzīve un daiļrade, gan arī komentārus, kas ļauj gūt pilnīgāku priekšstatu par romāna pasauli un tā valodiskajām problēmām. Pēcvārdā Dens Dimiņš apgalvo, ka romāna tulkošana esot bijis „neaizmirstams pārdzīvojums”. Nu arī lasītājam ir iespēja gūt neaizmirstamu pārdzīvojumu, gremdējoties „Ceļojuma uz nakts galu” daudzajos jēdzieniskajos un valodiskajos slāņos.
Egīls Venters
rakstnieks
Kāds no komentētājiem vai kritiķiem nosaucis Selīna romānu par slimīgi ievelkošu, un to pašu varētu attiecināt uz Dena Dimiņa tulkojumu, kas līdzīgi citu dziļu, smalku un novatorisku tekstu pārcēlumiem no svešvalodas dzimtajā valodā kādā brīdī kļūst par teju patstāvīgu vērtību, – un tā mēs tiekamies ar diviem meistardarbiem, kas latviešu valodā nespēj eksistēt viens bez otra. Ja arī šis nav gadījums, kad tulkotājs ņem virsroku pār oriģināla autoru, tad nav šaubu, ka runa ir par līdzvērtīgu koeksistenci.
Eva Eglāja-Kristsone
literatūrzinātniece
Romāns, kas nevainojamā Dena Dimiņa tulkojumā izvadā pa vietām, mājām, ķermeņiem un domām, pārsteidz ar spilgtu tiešumu, kur katrs teikums vibrē un spoguļo Selīna sulīgo izteiksmi un iztēli. Karš un tā bezjēdzība, dzīve ārpus kara ar tās kaislībām, cilvēcības dažādās sejas un nesejas, tur savijas pretīgums, naids, bauda un galvenā tēla vitalitāte. Precīzi personvārdi un sulīga sarunvaloda padara šo romāna tulkojumu par piedzīvojumu.
