AUTORS: Svens Kuzmins

LITERĀRAIS KONSULTANTS: Pēteris Draguns

MĀKSLINIEKS: Svens Kuzmins

DARBA NOSAUKUMS: “Pilsētas šamaņi”

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata

ANOTĀCIJA: “Kopš pašiem tās pirmsākumiem latviešu literatūrā bijis tik daudz laucinieciskuma, ka bez ievērības nav palicis neviens mēģinājums pilsētā radīt literatūru par pilsētu un pilsētniekiem, kas interesētu gan pašus pilsētniekus, gan ziņkārīgus lauciniekus. Taču Svenam Kuzminam, kā šķiet, ar to vien nav gana. Tas, kas lasāms šajos stāstos, ir ne tik daudz latviešu literatūra (rakstīta gan ir latviski, un kur gan lai sprūk) vai pilsētnieciska literatūra, bet visīstākais, ne pārāk senā pagātnē par kaitīgu un izskaužamu uzskatītais kosmopolītisms. Reliģiskā fanātisma piekritējiem, tradicionālo vērtību aizstāvjiem un citiem radikāļiem labāk nelasīt, citādi vēl piemeklēs pēc pašu ieskatiem kas nelabs.” - Pauls Bankovskis

AUTORE: Dace Vīgante

REDAKTORE: Ieva Melgalve

VĀKA DIZAINS: Krista Jūlija Kreišmane

DARBA NOSAUKUMS: “Ledus apelsīns”

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

ANOTĀCIJA: „Tur man klusums, maize, varbūt arī Dievs.“ Šie nav ātrie gabali, dažu nedēļu vai mēnešu teksti – Dace Vīgante savus stāstus ir būvējusi krietni un ilgi. Gatavojusi, piegriezusi, izmīcījusi, izveidojusi par tādiem, kur i pļavas dziļums sajūtams, i dzimtas galda grumbuļi sataustāmi un kauciens pēc mīlestības skan vēl labu brīdi pēc pēdējā punkta. Daces tekstam raksturīgas vismaz trīs būtiskas iezīmes: fotogrāfiski precīza detaļu ainava, kas piešķir stāstiem dziļumu; emocionāla spriedze vai ar to kontrastējošs jūtu tukšums, ko katrā stāstā nes sieviete, bērns, pusaudze, sirmgalve; sociālais un vēsturiskais norišu fons, kas padara tekstus loģiskus un Daces varoņu rīcību – pamatotu. Tā ir īpaša, unikāla rakstnieces balss, kas padara tekstu – dažus zīmīgus teikumus, varoņu sarunas, atmiņas – par atmiņā paliekošu. - Osvalds Zebris, rakstnieks

AUTORE: Ilga Raščevska

REDAKTORE: Gundega Sēja

VĀKA DIZAINS: Ilze Isaka

DARBA NOSAUKUMS: “Norakstītie”

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

ANOTĀCIJA: Valdone ir mazs pagastiņš uz novadu robežas. Un dzīve te rit līdzīgi kā jebkurā citā vietā latvijā. Romānā atklājas četru ģimeņu likteņi. Mūžīgā pabalstu diedelētāja māra, viņas vīrs černobilietis aldis un bērni egmārs un uldis – tie mārai no pirmā vīra. Uz kopīgu pasēdēšanu pie glāzītes vienmēr gatavie kaimiņi – guntis un viņa kādreiz tik piemīlīgā un čadīgā rudmate sofija. Dievs vien zina, ko pa to laiku dara viņu bērni reinis, andris un mazā madariņa. Zenta un viņas vīrs tālbraucējs šoferis visvaldis gan no tiem dzērājiem turas pa gabalu. Viņi savam vienīgajam dēlam zigmundam gatavi nopirkt un sagādāt itin visu. Juris un elza izaudzinājuši divas meitas un pastarīti oskaru, kam iepatikusies smukā karīna – bet visiem taču zināms, kāda bijusi viņas māte! Tik dažādas dzīves kā slikti satīti dzijas kamoli, – saņerkstījušās, sapinušās, kožu saēstas; neko lāga no tādiem vairs nenoaudīsi. Taču reizēm kaut kas izjauc ikdienas ritmu. Negaidīti notikumi kā upē iekritis koks, nobremzē un atsviež atpakaļ straumes plūdumu, un visa draza, ko upe mierīgi būtu aiznesusi uz jūru, sakrājas un paliek turpat, pašu krastā. Un tikai tad ieraugām, cik pārsteidzoši daudz ir vienkārši izmestā, noliegtā un nesakārtotā tajā, ko sauc par dzīvi. Varbūt kaut ko vēl var savākt, izvērtēt vai saglābt. Kamēr nav par vēlu...

AUTORS: Jānis Tomašs

REDAKTORS: Aivars Eipurs

VĀKA DIZAINS: Inguna Cepīte

DARBA NOSAUKUMS: “Melnie darba cimdi”

IZDEVNIECĪBA: Pētergailis

ANOTĀCIJA: Krājuma "Melnie darba cimdi" rindās kopā sader izsmalcinātais ar vienkāršo, veidojot svaigu un neparastu stilu. Autora balss skan tik īpaši un reizē precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā, kas tomēr nav līnijas, drīzāk krāsas, kas virzās pa visbiežāk melnbaltu trajektoriju kā labās fotogrāfijās. Un tie ir vārdi. - Aivars Eipurs