1. Kāpēc cilvēki lasa? Tāpēc, ka viņi to māk. Tāpēc, ka prāts reizēm ir viena briesmīga lieta un pasaka priekšā, ka bez tavas pasaules ir vēl arī citas. Un dažkārt tās ir vēl aizraujošākas par tavu pasauli. Tāpēc lasa. Arī tāpēc.
2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Daudz jau viņi neatšķiras. Kas zina, varbūt tas, kurš nelasa, raksta romānus galvā un vakaros sev atstāsta. Nekāda vaina. Bet tas, ko tu lasi, var atstāt iespaidu, ietekmēt, pamudināt uz kaut ko. Sekas no tā, ko tu iegūsti lasot, arī ir tas, kas atšķir tevi no cilvēka, kurš nelasa.
3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Nevajag glābt tos, kas vairs nelasa. Vajag glābt tos, kas vēl nelasa. Starp viņiem noteikti atradīsies kāds īsts lasītājs. Un tos, kas vēl nelasa, glābj vienkārši – iemāca lasīt un iedod labu grāmatu.
4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Ar beigām.
5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Nē, nekļūst. Bet var rasties vēlme noskaidrot – ja vēl nav skaidrs – labā un sliktā attiecības, šo attiecību rašanās vēsturi un mēģināt atrast sevi šajā kaujaslaukā.
6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Lai tikai neviens nejaucas pa vidu, tad var lasīt.
7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Ja jūs man liksiet lasīt latviešu literatūru, es lasīšu krievu vai spāņu... Nevajag neko piespiest. Nevajag sākt ar ”jā-”... Šajā gadījumā.
8. Vai visi rakstnieki ir introverti? :)
9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Kad tev jau ir sirmi mati, tad tas sanāk ļoti filozofisks jautājums. Par daudz filozofisks. Vispār atbilde ir jau sniegta pašos dzejoļos.
10. Kas vispār ir dzeja? Es tevi mīlu, bet tu esi akla.
Dots devējam neatdodas.
Ja sit, tad nebēdz.
Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska