Īsā intervija ar balvas pretendenti nominācijā “Spilgtākā debija” – Daci Vīganti.


1. Kāpēc cilvēki lasa? Lasīšana ir kaislība, kas pielīdzināma atkarībai. Ja vienreiz izlasi kaut ko tādu, kas pārsteidz, izsit no ierastās domāšanas sliedēm vai pamatīgi saviļņo, turpmāk no tā ir grūti atteikties.

2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Ar grāmatplauktiem. Kad aizej pie kāda ciemos un ieraugi grāmatas, vienmēr būs, par ko parunāt.

3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Var mēģināt inficēt ar kādu citu mākslas veidu.

4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Lasot cilvēks identificējas ar konkrēto stāstu varoņiem un izdzīvo vairākas dzīves. Arī autoram, radot darbu un iemiesojoties savos tēlos, iespējams būt dažādam, arī tādam, kāds viņš dzīvē nevar un negrib būt. Pati dzīve – notikumi, cilvēki, pārdzīvojumi, prātā iesēdušās frāzes – jebkāds kairinājums vairāk ir impulss kaut kā lielāka radīšanai.

5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Cilvēks, kas lasa dažādu literatūru, bagātina savu valodu, veido gaumi, kļūst smalkāk jūtošs, viņā attīstas empātija pret līdzcilvēkiem un citu kultūru. Bet gadās arī tā, ka nenobriedusi personība salasās Stīvenu Kingu un iet slepkavot.

6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Veikalā, muzejos, uz palodzes mēnesgaismā, bezmiega naktīs, klausoties austiņās. Man patīk lasīt ceļojot ar autobusu, tad grāmatu maisu var vadāt līdzi un izvēlēties lasāmgabalu atkarībā no noskaņojuma.

7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Jo Latvijas autori ir interesanti, dažādi un viņiem ir, ko teikt.

8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Vairumam noteikti ar sevi un saviem tekstiem bieži ir interesantāk nekā bariņā. Un ir tādi, kuriem obligāti vajag skatuvi. Zinu arī dažus, kas traumatiskas pieredzes dēļ kļuvuši par mizantropiem.

9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Rakstītu, jā. Un kāds noteikti izlasītu un varbūt nodomātu, ka diena tomēr nav nodzīvota veltīgi.

10. Kāda ir sajūta, ieraugot sevis rakstīto, nodrukātu, iesietu vākos un ieliktu veikala plauktā? Tāda “iznāku no savas alas gaismā” sajūta. Pirmā grāmata vispār ir daudzi nezināmie, mulsums, bet arī prieks. Un apjausma, ka tagad visi par to var izteikt savu viedokli.

Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA