Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Kārlis Vērdiņš
REDAKTORE: Inese Zandere
MĀKSLINIEKS: Reinis Pētersons
DARBA NOSAUKUMS: “Tētis”
IZDEVNIECĪBA: Liels un Mazs
ANOTĀCIJA: Kārļa Vērdiņa grāmatu “Tētis” vērts lasīt arī pieaugušajiem, jo tā piedāvā dzejā ietvertu kritisku un ironisku sociālo lomu spēli, kas rosina bērnus un vecākus domāt par attiecībām ģimenē. Šajā krājumā īpaši svarīgs tēls ir tētis, kuru daudzos dzejoļos ķer tradicionāli izsmējīgas bultas - kroga varonis ar “alus zobiem”, tukšu solījumu bārstītājs, agresīvs autobraucējs… Tikpat tradicionāli pretsvars viņam varētu būt mīļā un pareizā māmiņa. Taču Vērdiņš spēlē pēc citiem noteikumiem - visi šie stereotipi, groteski pārspīlēti, pārvēršas smieklos, tādējādi tiek pārvarēti un pat aizstāti ar aizkustinošu siltumu un savstarpēju uzticēšanos. Ar smaidu autors izspēlē “mainīto lomu” spēli - mīļais tētis mājās audzina dēlu, bet māmiņa ir tā, kas iet pelnīt naudu. Daļa krājuma dzejoļu tapuši, dzejniekam atsaucoties uz sociālu pieprasījumu pēc viņa prasmes uzrunāt bērnus tā, lai viņi būtu ar mieru to sadzirdēt - tādi ir cikli “Tētis - šoferis” un traumām veltītie “Bīstamie prieki”. Vērdiņš asprātīgi un poētiski atspoguļo „laikmeta sāpi” – attiecības starp dzīves apmulsušajiem vecākiem un viņu bērniem, kas ar savu klātbūtni mierina pieaugušos un dod viņiem iespēju būt labākiem: “kad lielie saspiežas virtuvē/ lai mazgātu netīro veļu/ no kotletēm naglām un čiekuriem/ es Saules pilsētu ceļu”. Rūgtā un jautrā ikdienas dzīves poēzija, ko Vērdiņam izdodas noķert savos pantos, māca bērnam mīlēt kritiski un kritizēt, nepārtraucot mīlēt.
Raidījums par labāko oriģināldarbu bērniem
PAR AUTORU: Dzejnieks un tulkotājs Kārlis Vērdiņš (1979) ir 5 dzejas krājumu autors, savukārt literatūrzinātnieka interešu lokā dzejas, īpaši dzejprozas, jautājumi. Vērdiņa dzejoļi tulkoti angļu, arī lietuviešu, zviedru, čehu, poļu, slovēņu, basku un citās valodās. Saņēmis „Dienas” Gada balvu kultūrā (2001 un 2008), Autortiesību bezgalības balvu (2006), Olivereto balvu (2007). Par krājumu „Es” saņēmis Dzejas balvu (2008). Saņēmis Literatūras gada balvu par dzejoļu krājumu bērniem „Burtiņu zupa” (2007), kā arī krājumu „Pieaugušie” (2015).
„Arī krājumā „Tētis” Vērdiņš ar budistiska pasakas stāstnieka bezkaislību, bija tā vai nebija, atkāpjas pozīcijā: es gan redzu ačgārnību, bet nevienam nesolu nākt un to pasauli sakārtot.” (Undīne Adamaite)
„Domāju, ka, jo bagātīgāks ir priekšstats par pasauli, jo vairāk kaut kas var sanākt. Negribas sirgt ar apsēstību ar sevi.” (Kārlis Vērdiņš)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ilze Mazpane
literatūras skolotāju kuratore
Kārlis Vērdiņš radījis pasauli, kurā tētis ir brīnums. Viņš, pat atduroties realitātē, nezaudē noslēpumainas un varenas parādības īpašības. Un tad ir „es”, kurš, brīnuma iedvesmots, paprovē „rullēt pa dārgo” un iepazīst realitātes „asiņaino” seju. Kad netīrās veļas dienā izskan vairāk nekā viens viedoklis, kad situācijās skolā un mājās atklājas vairāk nekā divas puses un kad tētis uz solījumiem jau kuro reizi atbild „vēl mazliet jums jāpagaida”, kādam izkrīt piena zobs, un viņš sev vaicā, kas izaugs vietā – tēta, mammas vai kāds cits īstais zobs?
Sandra Ratniece
literatūrzinātniece
Kārļa Vērdiņa dzejoļu grāmata „Tētis” noteikti piesaistīs pusaudžu auditoriju, jo tieši šo vecuma grupu, šķiet, vistiešāk uzrunās dzejnieka atraktīvā, vieglā, arī slenga un humora pilnā valoda. Kaut gan aiz šīs rotaļīgās un šķelmīgās izteiksmes slēpjas dažnedažādas bērnu/ pusaudžu dzīves skartās negācijas un problēmsituācijas. Krājuma odziņa slēpjas apstāklī, ka autors it kā iekāpis virtuālajā laika mašīnā un devies atpakaļ savā bērnībā. Viņa liriskais varonis pārdzīvo, vērtē, redz no mazā zēna Kārļa Vērdiņa skatpunkta. Paši svarīgākie bērna/ pusaudža pasaules skatījuma veidotāji ir tuvinieki, tātad ģimeniskums, attiecības ģimenē, kurā bērna/ pusaudža paraugs vai gluži pretēji – antiparaugs, pirmkārt, ir vecāki, un puikām, protams, vislielākā autoritāte ir tieši tētis. Krājumā sastopamies ar daudzveidīgām tētu variācijām – kā serpentīni tiek mesti raksturi, visdažādākās profesijas, sadzīves situācijas un tēva-dēla attiecības. Visu cieņu dzejnieka izpratnei par bērnu/ pusaudžu psiholoģiju!
Sigita Kušnere
literatūrzinātniece
Šo krājumu visgaršīgāk klausīties Kārļa Vērdiņa balsī – ar nelielu, šķelmīgu smīnu un savu daļu ironijas par pārlieku atturīgo pieaugušā cilvēka pieklājību. Vislieliskāk šo krājumu lasīt priekšālasītāja balsī – ar atskaņu spēlēm un dziļdomīgām pauzēm pirms nojaušami negaidītā atrisinājuma. Visklusāk šo krājumu ir sadzirdēt tēta balsī, kas stāsta par to, kas tikai mums diviem ir bijis svarīgi.
LALIGABA jauno ekspertu vērtējumi:
Elza Ruča
RFL 5.klase
Šī bija lieliska grāmata, un es noteikti vēlos izlasīt citas šī rakstnieka skanīgās dzejoļu grāmatas. Es ļoti vēlos sagaidīt dzejoļu grāmatas par citiem ģimenes locekļiem.
Beāte Keina Balode
RFL 5.klase
Dzejoļi ar atskaņām, kas padara šos pantiņus vēl raitāk un izteiksmīgāk izlasāmus.
Guna Emīlija Zobena
RFL 5.klase
Grāmatā man interesanti likās tas, ka visi dzejoļi bija rakstīti ar mazajiem burtiem un atskaņām. Visinteresantākais man šķita dzejolis par zobiem, jo tajā bija stāstīts par to, kā tas ir, un katram ģimenes loceklim tika piešķirta sava mīļākā pārtikas produkta garša zobam.
Beāte Anna Klepere
RFL 5.klase
Šī dzejoļu grāmata ir ļoti neparasta, jo dzejoļos tiek atainoti ikdienas notikumi. Katrā ir savs vēstījums un sava doma. Man bija tik interesanti lasīt, kā Kārlis Vērdiņš uzbur dzejoli no ikdienā pieredzētiem notikumiem, apslēpjot tā gudrību un pamācību. Tā savā ziņā ir jaunas pieredzes iegūšana, ko mēs – jaunākā paaudze –varam izmantot.