Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORE: Lilija Berzinska
REDAKTORE: Gundega Blumberga
MĀKSLINIECE: Lilija Berzinska
DARBA NOSAUKUMS: “Lamzaks meklē Lamzaku”
IZDEVNIECĪBA: Dienas grāmata
ANOTĀCIJA: Kad gadās sastapties ar noslēpumainiem un dīvainiem notikumiem, piemēram, ar Nakteni, kas negaidīti ierodas ar savu peldošo salu, vai vēja atpūstu avīzes lapu, kurā ir brīdinājums par zemūdens vulkāna izvirduma briesmām, svarīgi ir saglabāt skaidru prātu un līdzjūtīgu sirdi. Ņiprā vēju un straumju pazinēja Sipriki, zinātniskus faktus cienošais Acainis un visa zinātājs Krakāns ir tā trijotne, uz kuru var paļauties. Viņi nepametīs draugu nelaimē pat tad, ja tas bijis tik neapdomīgs kā Lamzaks un viens pats devies jūrā vētrainā, lietainā rudens dienā.
Raidījums par labāko oriģināldarbu bērniem
PAR AUTORI: Lilija Berzinska (1978) ir rakstniece, tulkotāja, humanitāro zinātņu doktore, literatūrā debitēja ar pašas ilustrētu grāmatu bērniem „Nezināmais zvērs” (2009). Līdzās daudziem tulkojumiem no angļu un krievu valodas ir izdotas vēl divas viņas sarakstītas un ilustrētas grāmatas bērniem — garstāsts „Ziloņu dārzs” (2012), kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai, un krājums „Pļavas pasakas” (2014). 2015. gadā klajā nāca rakstnieces pirmais darbs pieaugušajiem — romāns „Putnu osta”.
„Kad gadās sastapties ar noslēpumainiem un dīvainiem notikumiem, piemēram, ar Nakteni, kas negaidīti ierodas ar savu peldošo salu, vai vēja atpūstu avīzes lapu, kurā ir brīdinājums par zemūdens vulkāna izvirduma briesmām, svarīgi ir saglabāt skaidru prātu un līdzjūtīgu sirdi.” (izdevniecība Dienas Grāmata)
„Rakstot tu ilgojies, kad varēsi atkal nokļūt stāsta pasaulē, un, kad esi tekstā, ir grūti no tā izkāpt, jo idejas virknējas, sakārtojas un pamazām atklāj kopainu, kura dažkārt pat pārsteidz. Ir grūti, kamēr teksta varoņi tevi terorizē – es gribu to, es vēl gribu šo, taču, kad darbs bija pabeigts un izrediģēts, pēkšņi apjautu, ka viņi (varoņi) ir ar visu mierā un par mani vairs neliekas zinis, ir atstājušies; tas bija pats fascinējošākais.” (Lilija Berzinska)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Liega Piešiņa
kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja
Gaiša un sirsnīga grāmata, kurā tās varoņi un lasītāji piedzīvo ko neparastu, noslēpumainu un skaistu. Lilijas Berzinskas domas un valodas mānīgais vienkāršums atklāj to, kā bērniem domātā grāmatā runāt par nāvi, cik sarežģīti ir mierināt, kā sadraudzēties. Lībiskajā vidē savdabīgo vārdu nesēji Krakāns, Sipriki, Acainis un Lamzaks ir humora pilni, un viņos kūsā ne tikai miesa un asinis, bet arī sirds un dvēsele.
Guntis Berelis
rakstnieks, literatūrkritiķis
Lai rakstītu bērniem, autoram jāpiemīt īpašām spējām. Pirmkārt, veidot aizraujošu sižetu, kas spētu pavedināt gados jauno un literārā ziņā mazpieredzējušo lasītāju vispār tikt līdz grāmatas beidzamajai lappusei. Otrkārt, radīt pasauli, kas būtu pēc iespējas pilnīgāka un nepretrunīgāka. Treškārt, izdomāt gana kolorītu personāžu galeriju, lai grāmata uz palikšanu spētu iedzīvoties lasītāja apziņā un turpinātu tur darboties arī pēc tam, kad tā būs izlasīta. Ceturtkārt, ieaudzēt tekstā jēdzieniskus zemslāņus, kurus lasītājs apjaustu ar metaforu starpniecību – ja arī morāle ir, tai jānāk bez moralizēšanas. Izlasot Lilijas Berzinskas grāmatu „Lamzaks meklē Lamzaku”, ir skaidrs, ka autorei piemīt šīs īpašās spējas. Sižets no tiesas aizraujošs, pasaule – vienlaikus lieliski pazīstama, bet tai pašā laikā pavisam atšķirīga no mūsējās, personāži spēj izraisīt gan priecīgu izbrīnu – no kurienes cēlušies tādi ērmi? -, gan sirsnīgu līdzpārdzīvojumu, bet, runājot par zemslāņiem, – autore pievēršas ārkārtīgi nopietnām būšanām, kurām lielākā daļa bērnu grāmatu autoru labprātāk met līkumu. Pieļauju, grāmata saveidojusies tik veiksmīgi arī tālab, ka autore vispirmām kārtām orientējusi to uz gluži reāliem lasītājiem – saviem bērniem.
Egīls Venters
rakstnieks
Dažkārt maldīgi pieņemts uzskatīt, ka bērnu literatūra ir kaut kas tikpat vienkāršs kā ucināšanās vai vaļa kuņģis. Nezin kāpēc bērni uzskata, ka viņi nav tik dumji kā daži autori un izdevēji. Lilija Berzinska radījusi savu autonomu pasauli, kurā dzīvo ne tikai Naktenis, Sipriki un Acainis, bet arī bērnu (un pieaugušo) fantāzija un no kuras nav tik viegli izkļūt. Un arī nevajag.
LALIGABA jauno ekspertu vērtējumi:
Elza Ruča
RFL 5.klase
Manuprāt, šī bija ļoti sirsnīga grāmata, jo laimīgajās beigās Lamzaks atrada sev jaunu draugu. Šī grāmata parādīja, cik liels ir draudzības spēks un kā ir pazaudēt labu draugu. Mans novēlējums rakstniecei, ja Lamzakam būs turpinājums, tad gribētos, lai piedzīvojumi būtu bīstamāki.
Beāte Keina Balode
RFL 5.klase
Grāmata, kurā nepierasti piemīt tās varoņiem visvisādas – gan jautras, līksmas, gan dusmīgas un vienaldzīgas – emocijas.
Guna Emīlija Zobena
RFL 5.klase
Grāmata bija nodaļās, un šī nebija dzejoļu žanra grāmata, bet gan prozas grāmata. Visneparastākais man šķita tas, kā Sēņu sieva atrada bērnus pašā grāmatas sākumā. Taču jau citā grāmatas daļā interesanti man likās tas, ka Anna ar Rūķi Snūķi pirmo reizi saredzējās, kad paklupa aiz Rūķa deguna, kas bija sniega kupenā. Šī grāmata patiešām ļoti lēni lasījās, bet tagad saprotu, ka bija labi paklausīt mammai un iesākto pabeigt , jo tas bija tā vērts.
Beāte Anna Klepere
RFL 5.klase
Šī grāmata ir mana favorīte, noteikti ierindojas manā mīļāko grāmatu sarakstā. Tas tāpēc, ka šī grāmata ir viena no retajām, kas lika noticēt. Ticēt tam, ka kaut kur mīt Lamzaks ar jauniegūto draugu Pīgozni... Pat laiku pa laikam iedomājos, vai Krakāns tagad grauž ābolu vai kārtējo kartupeli. Un tad, kad nevaru aizmigt, prātoju, kur tagad klejo Naktene?! Ceru un domāju, ka šī grāmata iegūs tādu pašu slavu kā Vinnijs Pūks.
