Īsā intervija ar “Laligaba” pretendenti nominācijā “Labākais dzejas darbs” – Rutu Štelmaheri.


1. Kāpēc cilvēki lasa? Iemesli ir dažādi – lai iegūtu atklāsmes, atbildes, mierinājumu, lai baudītu, dotos piedzīvojumu meklējumos. Ir lasītāji, kas vēlas braukt pa pārskatāmu apvidu, ne mirkli neizlaižot sižeta līniju no acīm, bet ir ogotāji un sēņotāji, kas labprāt nomaldās, lai izgaršotu valodas smalkumus.

2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Pārsvarā tie, kas lasa, spēj labāk analizēt notiekošo un biežāk runā paplašinātos teikumos, ir empātiskāki, domājošāki. Taču esmu sastapusi cilvēkus, kas lasa reti, bet viņiem piemīt tik spēcīga iztēle, ka viņu galvās nemitīgi tiek piedzīvoti stāsti.

3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Nezinu, vai tas vajadzīgs un iespējams, taču gadās, ka nelasītājs nokļūst kaismīgu lasītāju kompānijā un dzird viņu jūsmīgās runas par izlasīto. Tas nostrādā.

4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Literatūra ir talantīgi izstāstīta dzīve.

5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Ne vienmēr. Tas atkarīgs no grāmatas un lasītāja personības, noskaņojuma, attieksmes. Esmu lasījusi grāmatas, pēc kurām dvēsele kūp karsta un tīra kā pēc pirts. Ir reizes, kad teksts ierauj kā atvarā. Tad jānogrimst līdz gultnei un jāatsperas, lai iznirtu.

6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Mācoties - piesedzot grāmatu ar mājas darbu burtnīcu. Sniegpulkstenīšu pļaviņā pie mājas, izstumjot no klēpja kaķi, kurš aizsedz tekstu, pie upes, laivā, teltī, vilcienā. Uz rakstniekmājas palodzes, gultā. Jebkad, galvenais priekšnoteikums - lai nav steigas.

7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Lai saprastu sevi un piedzīvotu savu valodu visā tās pirmreizībā un daudzveidībā.

8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Man šķiet, dzejnieki ir visintrovertākie. Vizuālās mākslas cilvēki ir atvērtāki, atļaujas daudz vairāk publisku ēverģēlību. Rakstnieki savu jestrumu pārsvarā pietaupa rakstāmajiem tekstiem.

9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Būtu brīži, kad gribētos uzspēlēt spēles ar valodu, atgriezties bērna prātā, doties ceļojumā laikā, vēlreiz detalizēti un ar lielu intensitāti piedzīvot sen pagājušus notikumus un to interpretācijas. Bet, ja nebūtu atskaites punkta – kāda, kas to izlasa, rakstītais paliktu melnraksta līmenī.

10. Kas vispār ir dzeja? Atmiņu un pārdzīvojumu destilāts.

Foto: Ģirts Raģelis
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA