1. Kāpēc cilvēki lasa? Daži lasa, lai izklaidētos, daži, lai paplašinātu vārdu krājumu, daži ziņkārības pēc, daži tekstu bauda, apdullinot savas maņas.
2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Atšķirību var just sarunas gaitā, tas, kurš nelasa, ir iepriekš paredzams, viņa saruna vienmēr būs plāna un garlaicīga, domas ātrums lēns, kā arī iztēle nekāda.
3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Nav neviens jāglābj, bet, ja ļoti vajag, tad jācenšas noskaidrot, kuras tēmas cilvēkam interesē (iespējams, ka viņu nekas neinteresē), un iesākumā jāpiedāvā īsi teksti. Galvenais, lai nav sarežģīti, pārbagāti ar mākslinieciskajiem paņēmieniem.
4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Dzīve var nebūt tik piesātināta ar krāsām un emocijām kā literatūra. Dialogi starp cilvēkiem dzīvē parasti nav tik interesanti kā literatūrā.
5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Neesmu pamanījis, ka kāds paliek sliktāks. Tāpēc – jā!
6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Vakaros pirms gulētiešanas, citreiz vasarā ārā, bet ne pilsētā demonstratīvi pie Brīvības pieminekļa uz soliņa. Laukos noteikti.
7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Nezinu gan, bet es izvēlos latviešu, īpaši 19-20. gadsimta literatūru, man patīk senāka valoda, kā arī tās pašas mūsdienu problēmas, tikai šeit viņas tiek aprakstītas sulīgāk.
8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Pārsvarā jā.
9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Jā, rakstītu, bet nedaudz citādāk, varbūt tādu kā dienasgrāmatu.
10. Kas vispār ir dzeja? Dzeja ir viens no veidiem, kā var redzēt pasauli, veids, kā var dzīvot, īpaša forma, kurā izteikt savu redzējumu par pasauli, lietām, sevi...
Foto: LALIGABA publicitātes attēls
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska