Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Serhijs Žadans
TULKOTĀJA: Māra Poļakova
LITERĀRĀ KONSULTANTE: Olita Rause
MĀKSLINIEKS: Tomass Folks
DARBA NOSAUKUMS: “Džezs pār Donbasu”
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
ANOTĀCIJA: Romāns “Džezs pār Donbasu” ir skarbs, melanholisks un reālistisks. Cik nu reālistisks vispār var būt socreālisms. Kādu rītu tu uzzini, ka tavs brālis ir nozudis nezināmā virzienā, draugi nodarbojas ar finanšu afērām, bet biznesu grib pārpirkt nesaprotamu struktūru pārstāvji. Realitāte izrādās ļodzīga un gaistoša, dzīve sper soli sānis, un tu negaidīti esi nonācis starp savu pagātni, kurā tevi gaida draugi, un nākotni, kur tevi gaida ienaidnieki.
Raidījums par labāko oriģināldarbu bērniem
PAR TULKOTĀJU: Māra Poļakova (1975) ir tulkotāja, studējusi krievu kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā, grieķu valodu Latvijas Universitātē un kristīgo teoloģiju Maskavā, jidišu – Londonā. Tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju un ukraiņu valodas, līdz šim latviskojusi vairāk nekā 40 grāmatas. Māra Poļakova saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko tulkojumu 2010. gadā, bet nominēta arī 2006., 2007., 2009, 2011. un 2014. gadā. „Māra Poļakova dara tieši to, ko katram tulkotājam pienākas darīt – faktiski kļūst par līdzautori, nevienu brīdi nenomācot un neapspiežot īsto autori.” (Guntis Berelis) „Grāmatu tulkošana man ir brīvība. Gan pavisam vienkārša, bet nepieciešama brīvība no darbalaika un darbavietas žņaudzekļiem; gan mazliet dārgāka brīvība nelocīties pēc komandas un darīt tā, kā uzskatu par pareizu.” (Māra Poļakova)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Guntis Berelis
rakstnieks, literatūrkritiķis
Māras Poļakovas vārds tulkotās grāmatas titullapā allaž ir kā kvalitātes zīme – gan tulkojamā darba (cik zinu, Māra netulko tekstus, pret kuriem viņai nav īpašu simpātiju), gan paša tulkojuma dēļ. Mums puslīdz ir izveidojies priekšstats par pašreizējiem dramatiskajiem notikumiem Ukrainā, taču nav ne mazākās nojausmas par mūsdienu ukraiņu literatūru. Pieļauju, dažs pat apšaubītu, ka patlaban vispār pastāv ukraiņu valodā rakstīta literatūra. Māra Poļakova, iztulkojot Serhija Žadana romānu „Džezs pār Donbasu”, nu ir dzēsusi šo bēdīgo „balto plankumu”. Izrādās, pastāv un, izrādās, ir uzmanības vērta. Māra Poļakova dara tieši to, ko katram tulkotājam pienākas darīt, - faktiski kļūst par teksta līdzautori, nevienu brīdi nenomācot īsto autoru un neuzspiežot viņam savu teksta traktējumu. Oriģināla jēga tiek saglabāta, bet tai pašā laikā tulkojums „skan” latviski. Tā ir reāla latviešu valoda, nevis konservs vai dienas avīzes reportāža. Turklāt šoreiz, ņemot vērā romāna daļēji fantasmagorisko gaisotni, groteskās epizodes, ar kurām mijas gluži elēģiskas pasāžas, tulkojums nav bijis no vienkāršajiem. Domājams, Sehijs Žadans var lepoties, ka viņu latviskojusi Māra Poļakova.
Sandra Ratniece
literatūrzinātniece
Serhijs Žadans tiek uzskatīts par nozīmīgāko mūsdienu ukraiņu autoru. Romāna stilistika valdzina, „sulīgi” tēli, sulīga valoda, vēl sulīgākas situācijas aizrauj un ierauj kopā ar teksta tēliem atraktīvā, gluži kā džeza kompozīcija – daudzkrāsaini skanīgā, mainīgi ritmiskā (absurda, romantisma, reālisma stilistikā veidotu tekstu kolāža) ceļojumā pagātnē, kurā vēl ar pilniem apgriezieniem romāna varoņu zemapziņā, apziņā un attieksmē pret dzīvi griežas postpadomju laika rats, kas disonē ar jaunajām vēsmām un nepārtraukti atgādina, ka iedzīvoties un dzīvot citā jeb jaunā realitātē tiem, kuri pieredzējuši padomju iekārtu, ir gandrīz vai neiespējami. Māras Poļakovas tulkotājas talants ne vienu reizi vien jau ir iemirdzējies, taču ukraiņu autora Serhija Žadana romāns „Džezs pār Donbasu” pierāda un atklāj tulkotājas talantu vēl lielākā amplitūdā, jo šajā darbā saskaramies ne vien ar autora atraktīvo izteiksmes veidu, bet arī ar Māras Poļakovas piedāvātajiem jaunvārdiem, novatoriem vietvārdu latviskojumiem, un tiek grauta klišejiski noraidošā attieksme pret slengu. Slengs, Māras Poļakovas iedzīvināts, organiski iegulstas tekstā, kļūstot par impulsīvu poētisku paņēmienu.
Egīls Venters
rakstnieks
Par spīti tam, ka grāmata saucas „Džezs pār Donbasu”, tā nestāsta par zaļajiem cilvēciņiem, un diez vai arī oriģinālnosaukums „Vorošilovgrada” raisītu gaišākas asociācijas. Grāmatas vāks ar zaļo, prečzīmei līdzīgo marķējumu nedod nekādu prieka atlaidi, un tie, kas pārvarēs aizspriedumu šķēršļus, uzzinās, ka grāmata stāsta par laiku pirms Krievijas agresijas Ukrainā. Tāds ne visai gaišs laiks, tomēr vēl ne karš. Un grāmata ir laba, bet stāsts nav par to, bet par lielisko Māras Poļakovas tulkojumu, kas uzrunā ar perfektumu, kurā tulkotājas klātbūtne nemaz nav nepieciešama.
