1. Kāpēc cilvēki lasa? Lai atrastu sevi. Un lai uz brīdi aizmirstu par sevi.
2. Ar ko (un vai vispār) atšķiras cilvēks, kas lasa, no cilvēka, kurš nelasa? Nelasošs cilvēks zina, kas darītu to laimīgu, bet nezina, kāpēc viņš ir nelaimīgs. Lasošs cilvēks zina, kāpēc viņš ir nelaimīgs, bet nezina, kas darītu to laimīgu.
3. Kā lai izglābj cilvēku, kurš nelasa? Var izvēlēties kaut ko, kas viņam varētu patikt, aizbildināties ar redzes problēmām un palūgt kādu laiku palasīt tev priekšā.
4. Ar ko literatūra atšķiras no dzīves? Literatūra ir jēgpilna, dzīve – nav. Bet mēs varam piešķirt dzīvei jēgpilnību, ja sākam attiekties pret to kā pret mākslas darbu.
5. Vai lasot cilvēks kļūst labāks? Kā kurš. Lasīšana paplašina mūsu intelektuālo un emocionālo pieredzi, spēju identificēties ar atšķirīgo. Viedam cilvēkam attīstās iejūtība un iecietība, gudram – morāls relatīvisms.
6. Kur un kad ir vislabāk lasīt? Kur uzmanību nenovērš uzraksti „Lasītava” un „Ievērojiet klusumu”. Vislielākā vēlme lasīt rodas brīžos, kad jāraksta. Atbildes uz šiem jautājumiem, piemēram.
7. Kāpēc jālasa Latvijas literatūra? Frizūru var noskatīt arī svešās fotogrāfijās, bet ķemmējas tomēr, skatoties spogulī.
8. Vai visi rakstnieki ir introverti? Ekstraverti parasti izraugās izpildītājmākslas, kur pārdzīvojums rodas kontaktā ar publiku. Taču īsts introverts nekad nenodarbotos ar literāru ekshibicionismu, publiskojot sarakstīto.
9. Vai tu rakstītu arī tad, ja neviens nelasītu? Izmaiņas, kam iet cauri apziņa rakstīšanas brīdī, izsauc atkarību. Bet tas saistīts ar to, ko teksts dara ar mani, nevis mēģinājumu izpaust kaut ko jau gatavu tekstā. Es nerakstītu, ja neizjustu to pašu, ko piedzīvoju, lasot citus.
10. Kas vispār ir dzeja? Valodas nemiers.
Foto: Ģirts Raģelis
Vizuālais dizains: Katrīna Vasiļevska