Māra Poļakova. Foto: Ruta Kurpniece
AUTORS: Terijs Pračets
DARBA NOSAUKUMS: "Sardze! Sardze!"
TULKOTĀJA: Māra Poļakova
IZDEVNIECĪBA: Prometejs
REDAKTORS: Vilis Kasims
MĀKSLINIEKS: Josh Kirby
ANOTĀCIJA:
Slepena brālība ar buramvārdiem no zagtas maģijas grāmatas izsauc pūķi. Plānā paredzēts, ka pūķis palīdzēs tronī iesēdināt būrējiem paklausīgu karali, taču pat visizcilākie plāni mēdz noiet greizi... Tomēr Ankhā-Morporkā ir Sardze. Sardziniekiem ir savi likumi: neskriet pārāk ātri, jo tad var noķert noziedznieku, neiejaukties kautiņos, jo var dabūt pa galvu, nepievērst sev uzmanību, jo kāds var pasaukt palīgā. Taču var nākties šos laika svētītos principus pārskatīt, jo Sardzei pievienojies brīvprātīgais – ideālistiskais spēka mitriķis Burkāns. Vai slikti apmaksātā un visur nicinātā Sardze tagad ir Ankhas-Morporkas vienīgā cerība?
PAR AUTORU:
Terijs Pračets (Terry Pratchett, 1948–2015) bija angļu fantāzijas rakstnieks, humorists un satīras meistars, visplašāk pazīstams ar savu vērienīgo Discworld sēriju – vairāk nekā 40 komisku fantāzijas romānu ciklu, kurā viņš asprātīgi un filozofiski aplūko sabiedrību, varu un cilvēka dabu.
Literatūrā debitēja 1971. gadā ar romānu The Carpet People ("Paklāja ļaudis"), bet plašu ievērību guva ar pirmo Discworld grāmatu The Colour of Magic ("Maģijas krāsa") 1983. gadā. Vēlākajos gados Pračets publicēja virkni Discworld romānu, tostarp Equal Rites ("Vienlīdzīgās burvestības"), Wyrd Sisters ("Burvju māsas") un The Wee Free Men ("Mazā brīvā cilts"), kuros ar humoru un asu sociālo redzējumu viņš parodē tradicionālās fantāzijas klišejas un vienlaikus skar dziļus cilvēciskus jautājumus. Pračeta darbus raksturo asprātīga valoda, spilgti personāži un pasaules uzbūve, kur fantāzija saplūst ar reālistisku sabiedrības un cilvēku dzīves atspoguļojumu. Viņš turpināja rakstīt un izdot darbus arī pēc tam, kad 2007. gadā viņam tika diagnosticēta agrīna Alcheimera slimība, un savu aizraušanos ar literatūru un dzīvi apliecināja līdz pat savai nāvei 2015. gadā. Pračets ir saņēmis daudzas literārās prēmijas un apbalvojumus; cita starpā viņa vārdā ir nosaukts asteroīds, 11 augstskolas viņam piešķīrušas goda doktora titulu, un 2013. gadā viņš tika pasludināts par britu "Gada humānistu". PAR TULKOTĀJU: Māra Poļakova (1975) – tulkotāja. Tulko no vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju, ukraiņu, baltkrievu un krievu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē. Daudzkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas nominante, 2010. gadā ieguvusi balvu par Susannas Klārkas romāna "Džonatans Streindžs un misters Norels" tulkojumu, savukārt 2024. gadā par Viktara Marcinoviča romāna "Mova" tulkojumu. EKSPERTU VĒRTĒJUMI Lai gan šis nav pirmais Māras Poļakovas tulkotais Terija Pračeta darbs, viņas tulkotājas spējas tas apliecina ne mazāk. Iespējams, Pračeta vislielākais literārais spēks ir tieši asprātīgas valodas spēles un sarežģīta spēja veiksmīgi un dabiski integrēt veselas tēlu sistēmas. Līdz ar to tā tulkošana paredz ne tikai spēju veiksmīgi pārnest domu no viena valodiskā lauka citā, bet arī meistarīgi spēlīgas attiecības ar valodu un jutīgumu pret sociokulturālo kontekstu. Stāsts rit raiti, tas ir aizraujošs un viegls, tomēr, kas būtiskāk, tas ir valodisks piedzīvojums, lecot no jaunvārdu pērles uz pērli, kā mums nemaz nebūtu bez Māras Poļakovas. filosofe un publiciste SOFIJA ANNA KOZLOVA Kaut arī neesmu fantāzijas žanra liela cienītāja un lasītāja, Terijs Pračets ir pelnījis, lai izlasītu vismaz vienu viņa romānu. Un tad otru un trešo un vēl. Savādi, taču jebkurš romāns, ja vien nav pilnīgi autobiogrāfisks, tuvojas fantāzijas žanram. Izdomāti cilvēki, vietas, notikumi. Vai tā nav fantāzija? Ar ko sliktāki pūķi, princeses, rūķi, izdomāta pašpārvalde? Un visam pa vidu attiecības, (ne)ziedošanās kāda mērķa labad. Tomēr visvairāk Pračeta darbos vērtēju ironiju un jokus. Brīžam tik patīkami melnus un absurdus, ka balsī jāsmejas. Šajā recenzijā, pēc taisnības, būtu jāvērtē tulkotāja Māra Poļakova, nevis autors. Vērīgs lasītājs būs pamanījis, ka tieši to es šobrīd arī daru – vērtēju izlasīto. Nezin, vai mani spriedumi par jokiem un ironiju būtu iespējami, ja tulkotājai nebūtu izdevies paveikt tik ļoti grūto un smalko uzdevumu – angļu jociņus un (sa)dzīvesziņu nodot lasītājiem tā, lai latvietis vispār smietos. Manuprāt, angļu humora tulkošana ir varena tulkotāja atļaušanās un milzīgs sasniegums, ja izdevies. "Vairākas Ankhas-Morporkas reliģijas vēl aizvien praktizēja cilvēku upurēšanu, tiesa, nu jau praktizēja nepraktizējoties, jo bija gana labi iepraktizējušās. Pilsētas Saistošie noteikumi noteica, ka izmantojami tikai uz nāvi notiesāti noziedznieki, bet tas nekas, jo gandrīz visās šajās reliģijās atteikšanās brīvprātīgi pieteikties uz upurēšanu bija noziegums, par ko pienācās nāvessods." rakstniece KRISTĪNE ULBERGA Līdzās citiem Pračeta darbiem no slavenās Diska pasaules pie latviešu lasītājiem nu nonākusi arī pirmā grāmata, kas fokusējas tieši uz pilsētas Sardzi. Skaidrs, ka Māras Poļakovas literārās superspējas nav nekas svešs, bet Pračeta asprātīgais absurds kombinācijā ar Poļakovas, šķiet, neizsmeļamo jaunvārdu, senvārdu un kalambūru kausiņu sasniedz atkal jaunu meistarības līmeni. Mazliet pārfrāzējot kādu no šī paša darba rindām – no grāmatas muguriņas sprakšķēdama nāk tīra maģija! Ankhas-Morporkas iedzīvotāji var gulēt mierīgi, kamēr vien par viņiem gādā Sardze, bet mēs, latvieši, varam nebaiļoties par mūsu valodas iesūnošanu, kamēr vien būs tādi tulkotāji kā Māra Poļakova. autore un tulkotāja SIGNE VIŠKA