Pauls Daija. Foto: Paula Daijas privātais arhīvs
AUTORS: Pauls Daija
DARBA NOSAUKUMS: "Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848"
IZDEVNIECĪBA: Latvijas Nacionālā bibliotēka
LITERĀRĀ REDAKTORE: Sigita Kušnere
DIZAINS: Inese Hofmane
ANOTĀCIJA:
Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē. Viņš atklāj, kā tajā norisinājās kluss radošs darbs, kas pamazām veidoja plaisas Baltijas sociālajās un kultūras sistēmās, paverot ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā.
PAR AUTORU:
Pauls Daija (1984) – Dr. philol., literatūrzinātnieks, apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras un sabiedrības pētnieks, vairāku zinātnisku rakstu krājumu redaktors un sastādītājs, zinātniskā žurnāla "Letonica" galvenais redaktors (2013–2018), starptautisku pētniecisku projektu dalībnieks, zinātniskās literatūras tulkotājs. Publicējis zinātniskus rakstus latviešu, angļu, vācu, krievu un igauņu valodā, populārzinātniskus rakstus un recenzijas, kā arī izstrādājis enciklopēdiskus šķirkļus. Pētījumiem raksturīga teorētiska ievirze, pievērsies vairākiem latviešu literatūras pētniecībā pilnīgi jauniem vai iepriekš maz pētītiem aspektiem, piemēram, tautas apgaismība un kultūrparnese, koloniālisma un hibriditātes teorija, kultūratmiņa Baltijas apgaismības, 19. gadsimta un 19. un 20. gadsimta mijas literatūras kontekstā. Latviešu literārā kultūra Daijas pētījumos ir skatīta ciešā kopsakarā ne tikai ar Baltijas vācu, bet arī konkrētā laikmeta Eiropas kultūras parādībām, tādējādi akcentējot Eiropas kultūrtelpas vienotības ideju.
Tautas apgaismības izpētē pievērsies iepriekš perifēriem, tikpat kā nepētītiem tekstiem, kā padomu grāmatām un turpinājumizdevumiem (kalendāriem), nostiprinot priekšstatu par tautas apgaismību kā vienotu parādību ar dažādām vienlīdz svarīgām šķautnēm latviešu izglītošanas un latviešu sabiedrības attīstības procesā. Par saviem galvenajiem pētnieciskajiem virzieniem uzskata latviešu literatūras vēsturi (latviešu laicīgās rakstniecības sākumposms kontekstā ar apgaismības idejām Baltijā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā), salīdzināmo literatūrzinātni (latviešu-vācu literārie sakari), kultūras teoriju un vēsturi.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Nenovērtējams ieguldījums pētniecībā, kuras priekšmets ir vācbaltu kultūra un tās loma latviešu nācijas tapšanā. Šis nopietnais pētījums, kas uzrāda nevis abstraktas idejas, bet to konkrētos nesējus, vācbaltu mācītājus, ir saistošs arī ar zinātni nesaistītam lasītājam, palīdzot veidot dziļāku izpratni par vēsturi un gaisinot dažu labu mītu.
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Pauls Daija ir īpaša parādība 21. gadsimta latviešu literatūrzinātnē. Par mūsu nacionālās literatūras vēsturi ir ierasts domāt kategorijās: 19. gs. 30.–40. gadi kā pirmo latviešu rakstnieku "uznāciena laiks", kam seko būtiskais nacionālās atmodas laiks, pēc tā – "zelta laikmets" 19.–20. gadsimta mijā un 20. gadsimta sākumā, pāršķeltais literatūras process no 20. gs. 40. gadiem līdz pat 80. gadu izskaņai, visbeidzot – jaunākā literatūra no 90. gadiem līdz šobaltdienai. Katrs minētais posms acumirklī rada asociācijas ar noteiktām un spilgtām personībām, neatkarīgi no tā, vai nodarbojaties ar literatūras pētniecību profesionālā līmenī vai esat "vienkāršais lasītājs"; turklāt – ir radīts stereotipisku priekšstatu kopums, ka senākā literatūrā "nekā nav" vai – labākajā gadījumā – nav "nekā interesanta" (pats monogrāfijas autors to trāpīgi uzsver grāmatas priekšvārdos). Tomēr Pauls Daija atgādina par literatūras procesiem tieši šajā, mazliet senākā vēstures posmā, faktiski savam lasītājam atklājot apgaismības laikmeta vēsturi no jauna.
Šo īpatnējo un specifisko jautājumu loku, proti, Baltijas vācu kultūras vēsturi tieši literatūrzinātnes prizmā pēdējos gadu desmitos viscītīgāk un konsekventāk pētījusi Māra Grudule, viņai līdzās – tieši Pauls Daija. Jāatgādina, ka pirms mazliet vairāk nekā 10 gadiem publicētā monogrāfija "Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana" bija līdzvērtīgi iespaidīgs un fenomenāli izstrādāts pētījums, kurš diemžēl plašākam lasītāju lokam varbūt palika nezināms vai līdz galam neatklāts, jo tolaik Literatūras gada balvas nomināciju klāstā nepastāvēja literatūrzinātnes kategorija. Šobrīd ir unikāla situācija, jo ir radies tāds apstākļu kopums, kas ļaus izgaismot apgaismību.
Ņemot vērā to, ka objektīvi šis ir sarežģīti pārskatāms, aptverams un izsverams periods literatūras vēsturē, ir patiesi jāapbrīno Daijas talants, erudīcija, sīkstums un darbaspējas. Man, kā lasītājam, kuram šis laiks ir augstākajā mērā svešs un tikai atsevišķas vēsturiskas reālijas izsakošs, pēkšņi tiek padarīts tuvāks un izprotamāks. Daijas spēja koncentrētās, taču saistoši uzrakstītās esejistiskās nodaļās aizraus arī tādus lasītājus, kas ikdienā nepēta literatūrzinātniskas monogrāfijas. Jāuzsver arī ilustratīvā materiāla bagātīgais klāsts – gravīras, zīmējumi, skenētie vai pārfotografētie periodikas izdevumi vai grāmatas piešķir šim laikmetam telpiskumu un atmosfēru, padarot to lasītāja apziņā krietni mazākā mērā abstraktu.
Pārskats par 10 personību ieguldījumu latviešu rakstniecībā ļauj atklāt, cik žanriski un saturiski tas ir atšķirīgs un daudzveidīgs un – vēl jo vairāk – ka 19. gs. sākums patiesībā ir ļoti interesants laiks mūsu grāmatniecības vēsturē.
literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks ARNIS KOROŠEVSKIS
Pievēršoties desmit vācbaltiešu mācītāju darbam, Pauls Daija piešķir cilvēciskus vaibstus dažādajām tendencēm, kas vadīja t. s. tautas apgaismības nesējus. Daijas literārie portreti atgādina arī par mācītāju duālo lomu, patiesai interesei par latviešu valodas un kultūras attīstību mijoties ar koloniāli aizbildniecisku nostāju. Vienlaikus pētījums atgādina neskatīt vēsturi sava laika acīm, skatot 19. gadsimta sākumu kā "kultūras jaunību", pārmaiņu un auglīgas nenoteiktības laiku.
dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS