Ingmāra Balode. Foto: Reinis Hofmanis
Jānis Elsbergs. Foto: Gints Ivuškāns
Māra Poļakova. Foto: Ruta Kurpniece
Māris Salējs. Foto: Ginta Zīverte
Arvis Viguls. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Ostaps Slivinskis
DARBA NOSAUKUMS: "Ziemas karalis un citi dzejoļi"
ATDZEJOTĀJI: Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs un Arvis Viguls
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
REDAKTORS: Artis Ostups
DIZAINS: Lote Vilma
ANOTĀCIJA:
Krājums ļauj dzirdēt autora balsi un iemantot izcili smalki veidota teksta pieredzi, apdzīvot Ostapa Slivinska piedāvātās ainas un ainavas šajā turbulences un melna trokšņa pārpilnajā laikā. Izlasē apkopoti vairāk nekā desmit gadu posmā tapuši darbi, kā arī jaunākie, pagaidām ukrainiski grāmatā neapkopotie kara gadu dzejoļi.
PAR AUTORU:
Ostaps Slivinskis (Остап Сливинський, 1978) ir ukraiņu dzejnieks, eseju autors, tulkotājs, literatūras kritiķis un pētnieks.
Slivinskis ir publicējis vairākus dzejas krājumus, tostarp Жертвоприношення великої риби ("Lielās zivs upurēšana", 1998), Полуднева лінія ("Pusdienlaika līnija", 2004), М’яч у пітьмі ("Bumba tumsā", 2008), Адам ("Ādams", 2012) un Зимовий король ("Ziemas karalis", 2018), kuros viņš ar asociatīvu valodu un pietāti pret detaļām reflektē par valodas, vēstures un identitātes jautājumiem.
Par savu radošo un tulkošanas darbu Slivinskis ieguvis vairākas literārās balvas, tostarp Bohdana Ihora Antoniča prēmiju un Huberta Burdas balvu jaunajiem dzejniekiem.
Papildus dzejai viņš raksta kritikas esejas, tulko daiļliteratūru no angļu, poļu, bulgāru, makedoniešu, baltkrievu un krievu valodas. Slivinskis ir arī literatūras žurnāla Radar redaktors. Pasniedz literatūras kursus Ļvivas universitātē, kā arī piedalās starptautiskos literāros projektos.
Viņa dzeju raksturo spēcīga tēlainība, daudzveidīga valoda un spēja sasaistīt personisko pieredzi ar plašākiem kultūras un vēsturiskajiem kontekstiem.
PAR ATDZEJOTĀJIEM:
Ingmāra Balode (1981) – dzejniece, tulkotāja. Aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā "Bron-Hīts", bijusi interneta žurnāla "Satori" un apgāda "Mansards" redaktore. Balode ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviešu valodā lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks, Ādams Zagajevskis, Česlavs Milošs un citi. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli", gan šis, gan 2012. gadā publicētais krājums "alba" ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2020. gadā iznācis jaunākais dzejas krājums "Dzejoļi pēc mūsu ēras". Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu.
Jānis Elsbergs (1969) – dzejnieks, tulkotājs, redaktors. Piecu dzejoļu krājumu autors. Tulko no angļu un franču valodas romānus un dramaturģijas darbus, daļa no tiem iestudētu Latvijas teātros, amerikāņu dzeju (Vitmens, Kamingss, Korso, Bukovskis, Krīlijs, Snaiders, Rotenbergs u. c.), lietuviešu dzeju un prozu (Sroga, Šlepiks, Bleizgis, Kunčins, Januševičs u. c.). Atsevišķi atdzejojumi un tulkojumi arī no vācu, krievu un itāļu valodas. Vairāku dzejas un atdzejas grāmatu redaktors, tāpat arī vairāku lielapjoma dzejas, prozas un tulkojumu izlašu sastādītājs un redaktors (Klāva Elsberga "Raksti", Vizmas Belševicas atdzejas izlase, sērija "Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas", Olafa Stumbra, Ievas Rozes u. c. dzejas grāmatas). 2021. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par Čārlza Bukovska dzejas izlases "Kodiens" atdzejojumu.
Māra Poļakova (1975) – tulkotāja. Tulko no vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju, ukraiņu, baltkrievu un krievu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē. Daudzkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas nominante, 2010. gadā ieguvusi balvu par Susannas Klārkas romāna "Džonatans Streindžs un misters Norels" tulkojumu, savukārt 2024. gadā par Viktara Marcinoviča romāna "Mova" tulkojumu.
Māris Salējs (1971) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Sešu dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (1999), "Mana politika" (2001, Annas Dagdas godalga), "Nedaudz vairāk" (2013), "Kā pirms pērkona" (2016, Ojāra Vācieša prēmija), "Tuvošanās" (2018), "Atsevišķa gaisma" (2025), kā arī viena koprājuma "Sudraba tagadnes tilts" (kopā ar Zani Dauguli; 2025) autors. Sarakstījis monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni "Par nopelniem Polijas kultūras labā" (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u. c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska u. c. autoru dzeju.
Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs. Latviešu dzejā viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās debitējušiem autoriem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu "Istaba" (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsaukusi arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata "5:00". 2018. gadā klajā nācis trešais oriģinālkrājums "Grāmata", savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums "Blusu cirks". 2024. gadā iznākusi autora debija prozā – krājums "Fermi paradokss". Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas. Vairāku literāro balvu saņēmējs, tostarp ieguvis Dzejas dienas balvas, Annas Dagdas prēmiju, Dzintara Soduma balvu, divas Latvijas Literatūras gada balvas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Izlases atdzejotāji ir aptvēruši plašu Slivinska dzejas klāstu, kas ļauj viņu iepazīt gan lakoniskos haiku, gan ciklos un atkārtojošos motīvos. Šķiet, vienojošs elements šajā izlasē ir cilvēka klātbūtne un tās gaistamība. Sak, mīlestība ir, bet ar to nepietiek. Slivinska dzeja it kā apzinās pasaules nepilnību, nedz to noliedz, nedz izliekas, ka viss ir labojams, kaut nekas cits neatliek. Kā cita pasaules līmeņa dzeja, tā ir ietilpīga, daudzveidīga un nedaudz neatminama.
dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS
Skaudra, sāpīga, tieši sirdij triecas cauri Slivinska dzeja. Un kā gan citādi, ja viņš māca mums karu, kas pārvērš visu, kas bijis zināms un ierasts pirms tam. Par nākotni it kā nav iespējams domāt, taču nākotne ir lieliskie atdzejotāji un esam mēs, lasītāji. Tas ir vairāk par "pusi minūtes", kuru ilgst dzejolis, tas ir "pēc tam".
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Kurš ir Ziemas karalis? Dzejnieks bērnu ielenkumā? Zaldāts ierakumos? Arī nāve un Dievs.
Tikai mākslā pieredze kļūst mantojama. Mūzikai, gleznai tulkus nevajag. Bet, lai pārceltu dzeju, ir jāskatās aiz burtiem, vārdiem, vēstures, ir jārunā nošu un krāsu valodā vai vēl trakāk – jākļūst par to, kurš raksta. Šis uzdevums ir godam paveikts. Ja es būtu karalis, es izsludinātu jaunu likumu visiem, visiem! Pirms runāt par karu, jums jāizlasa Ostapa Slivinska "Ziemas karalis."
(…) karš ir atkailinājis mūsu mājas līdz skeletam,
noplēsis mums ādu, lai vieglāk pārbaudīt, vai zem tās
vēl sitas sirds.
rakstniece KRISTĪNE ULBERGA