Ivars Šteinbergs. Foto: Ginta Zīverte
AUTORS: Ivars Šteinbergs
DARBA NOSAUKUMS: "Stāsti"
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORS: Henriks Eliass Zēgners
DIZAINS: Klāvs Priedītis
ANOTĀCIJA:
Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums "Stāsti" jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Šajā grāmatā viņš turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā.
PAR AUTORU:
Ivars Šteinbergs (1991) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Latviešu presē publicē dzejoļus, atdzejojumus un literatūrkritiskus rakstus kopš 2012. gada. Strādājis kultūras žurnālistikā, vadījis literatūras raidījumu "Bron–Hīts" radio "NABA". 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studējis doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras teorijas programmā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums "Strops" ("Neputns"), kas 2021. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Par dzejas krājumu "Jaunība" (2022) ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2024. gadā iznākusi Ivara Šteinberga trešā grāmata "Ābece", kas arī bijusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai. 2025. gadā izdots ceturtais dzejas krājums "Stāsti", par kuru autors saņēmis Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju; Šteinbergs debitējis arī bērnu literatūrā ar dzejas krājumu "Ams, ams, ams!".
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Ivars Šteinbergs turpina apbrīnojamā tempā un vērienā apdzīvot arvien plašākas dzejas teritorijas. "Stāstu" priekšplānā ir dzejprozas forma, kas izpaužas dažādās ainās, sarakstēs, aprakstos, iekšējās un ārējās pārdomās. Šteinbergā mutuļojošais valodas azarts bieži paver ceļu rotaļām, nedaudz retāk, tomēr jaudīgi – personiskiem un sabiedriskiem vērojumiem. Reizēm visiem vienlaikus. Mazais cilvēks lielo notikumu priekšā tos paspēj neticami veikli aprakstīt.
dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS
Latviešu jaunākās literatūras Homo ludens Šteinbergs, šķiet, atstāj atvērtu jautājumu, vai krājuma nosaukums interpretējams kā lietvārds vai darbības vārds pavēles formā. Varbūt tas nozīmē – turpiniet rotaļāties ar vārdiem, ar zilbēm, ar skaņām – redzat, cik bagāts latviešu valodas krājums ir jūsu rīcībā? Un, kā esmu uzskatāmi pierādījis, tas lieti der gan mīlestībai, gan iznīcinošam naidam.
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Ar autoru neesmu ne reizes pārmijusi vārdu, pat sasveicinājusies neesmu. Jo es nečupojos un neiesaistos. Taču redzams, ka Šteinbergam vārdi nav kabatā jāmeklē ne dzejā, ne prozā, ne vienkāršā sarunā. Tā vien izskatās, ka dzimis viņš ar ruporiņu mutē. Varētu arī nebūt ruporiņš, bet vienkārša zelta taurīte. Līdz šim no autora nav izdots nekas blāvs. Un izskatās, ka pagaidām viņa ceļš ved tikai kalnup. Asprātīgi, bagāti, drosmīgi, intelektuāli, smieklīgi, ironiski. Viss, kā man patīk.
Pēc šī un citu gadu dzejnieku pienesuma – Šteinbergs, Auziņa un vēl dažu – gribētos ierosināt gada balvas rīkotājiem "piemest" esošajām žanru kategorijām jaunu – tādu, kurā varētu izpausties dzejā, prozā, drāmā, miniatūrās vienkopus, nebēdājot par šķiru būšanu un formu.
Varētu nobeigumā iepiņķerēt kādu citātu no autora, taču negribas piesmiet mākslas darbu, kurā detaļas, tāpat kā mēs paši, ir lielā Kosmosa sīkas sastāvdaļas.
Lasiet!
rakstniece KRISTĪNE ULBERGA