Artis Ostups. Foto: Ginta Zīverte
AUTORS: Artis Ostups
DARBA NOSAUKUMS: "Patiesība"
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORS: Raimonds Ķirķis
DIZAINS: Anta Pence
ANOTĀCIJA:
Artis Ostups savā piektajā dzejoļu krājumā ir nonācis līdz iepriekš viņa daiļradē neredzētam aspektam: mierpilnām un samiernieciskām attiecībām ar pasauli. Ir pierimusi viņa poētiskajam stilam raksturīgā taustīšanās tumsā – tādu tēlu un metaforu darināšana, kas dzīvo tikai nakts aizsegā. "Patiesībā" dzejnieka skatiens pat sīkākajās vides detaļās uzkurina ugunsgrēkus vai laiku sasaldē ledū, kuru drīz arī atkausē. Viņu interesē cilvēku un cilvēcīgā pasaule, uz ko tostarp norāda krājumā itin lielais skaits aizšifrēto veltījumu.
PAR AUTORU:
Artis Ostups (1988) – dzejnieks, literatūrkritiķis, filoloģijas doktors. Šobrīd strādā par pētnieku LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu "Punctum". Debitejā dzejā ar krājumu "Biedrs Sniegs" (2010), kam sekoja krājumi "Fotogrāfija un šķēres" (2013), "Žesti" (2016), "Variācijas par mēness tēmu" (2022). 2025. gadā iznācis viņa jaunākais dzejoļu krājums "Patiesība", kas novērtēts ar "Dzejas dienu" balvu, žurnāla "Domuzīme" Dzejas balvu un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. Ostupa dzejai raksturīga spilgta vizualitāte un intelektuāla refleksija apvienojumā ar precīzu un oriģinālu valodas lietojumu. Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma "Žesti" tulkojums (2018). Paralēli dzejas rakstīšanai Ostups regulāri publicē recenzijas par jaunākajām grāmatām, raksta filozofiskas esejas par dažādiem ar literatūru un mākslu saistītiem jautājumiem un iesaistās literatūrai veltītu pasākumu rīkošanā.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Arta Ostupa jaunākajam dzejoļkrājumam piemīt kas tāds, kas rada vēlēšanos šo grāmatiņu visu laiku nēsāt sev līdzi un pārlasīt dažādos dienas laikos, noskaņojumos un apstākļos. Lakonisms, vienkāršība un pieticība ir tikai šķietami, jo noslogota un daudznozīmīga ir vai katra rinda. Ētiski un estētiski uzrunājošs mākslas darbs.
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Pirmo reizi Ostupu satiku pirms miljons gadiem iesācēju autoru seminārā. Akuratera muzejā pie ieejas durvīm stāvējām un pīpojām katrs savu domu, jo drīz mūs vērtēs un, neapjaušot, uzgrūdīs uz neceļa. Atļaušos teikt, ka nevienu no mums nekāda (laba vai nelāga) patiesība toreiz neinteresēja. Vienīgi personīgais svarīgums, kā jebkuru jaunu cilvēku.
Ir pagājis ilgs laiks kopš šīs tikšanās, un daudz ir uzrakstīts, piedzīvots, zaudēts un nopelnīts. Nav tā, ka Ostupa dzejai īpaši būtu sekojusi līdzi. Vai, pasarg Die’s, viņa izaugsmei. Tomēr nevar nepamanīt, kā lēnīgs, pamatīgs zilonis mēro ceļu cauri savannai uz tikai sev zināmu vietu. Vai varbūt iet tikai iešanas dēļ? Kopš 2010. gada, kad tika izdots Ostupa pirmais krājums, bija skaidrs, ka būs vēl. Ar katru krājumu (kas sarakstīti vidēji ar trīs gadu atstatumu) aizvien labāk. Par to nebija šaubu.
Krājumā "Patiesība", manuprāt, ir notikusi atļaušanās, brīvais kritiens, kaut arī labi savākts, sakārtots – sagrupēts. Dzejā ir daudz atsauču, redzamu un neredzamu, lavierēšana starp akadēmisku filozofiju un parasta cilvēka dzīvi. Man prasītos kripata nebēdnīga huligānisma, bet ko tu kārtīgam, normālam cilvēkam padarīsi? Tomēr vissvarīgākais atradums ir – dzejnieka nobriedums, kas, gribot vai nē, pietuvina patiesībai. Personīgais svarīgums ir zudis.
"Šodien es stāvu stiklotas upes krastā un ļauju saulei darīt savu darbu –
pierakstīt garāmgājēju ēnas, kamēr manas acis pierod pie patiesības."
Vēl pēc miljons gadiem es mānīšos, ka Ostupu, latviešu dzejas klasiķi, es labi pazīstu, jo toreiz senos laikos mēs stāvējām pie Akuratera muzeja un pīpojām katrs savas domas.
rakstniece KRISTĪNE ULBERGA
Kur ir patiesība? – to jautā dažādi laikmeti, un katram ir sava atbilde. Arta Ostupa krājumā dzejnieks airē pa filozofijas upi, kuras straumē savijas personiskās atmiņas, kultūras atsauces un pārdomas par laiku. Reizēm pār šo domas plūdumu uzkrīt plīvojošs sniegs – ikdienišķas detaļas, kas uz mirkli aizsedz nopietnos jautājumus par patiesības vietu mūsdienu pasaulē. Taču patiesības atklāsmes dažkārt pienāk pavisam negaidīti: kā stacijas ciparnīca, kas nokrīt un saplīst kopā ar atmiņām par dzīves ātro gaitu, atnesdama līdzi negaidītus notikumus.
dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks RAIBĪS