“Kosmonauta iela”


Andra Manfelde. Foto: Ginta Zīverte

AUTORE: Andra Manfelde

DARBA NOSAUKUMS: "Kosmonauta iela"

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata

REDAKTORE: Gundega Blumberga

MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis

 

ANOTĀCIJA: 

Andras Manfeldes grāmata ir gluži kā lūkošanās sendienu fotogrāfijās – nodaļa pēc nodaļas atklāj galvenās varones ceļu, kas vijas cīņās un ilgās pēc kaut kripatiņas apkārtējo mīlestības. Autore grāmatu raksturo kā ļoti personisku un tieši tādēļ ļoti sarežģītu. Tā ir daļēji autobiogrāfiska. Sākotnēji viņa gribēja rakstīt pavisam atklāti, bet to īstenoja tikai daļēji, jo saprata, ka, rakstot atklāti par sevi, tikpat atklāti jāraksta arī par cilvēkiem viņai apkārt, bet šķita, ka tas nebūtu korekti pret šiem cilvēkiem. Tomēr ļoti daudz no viņas piedzīvotā un izjustā grāmatā ir, un it īpaši, kad viņa vēsta par savu bērnību un pusaudzes gadiem.

 

PAR AUTORI: 

Andra Manfelde (1973) – dzejniece, rakstniece. Raksta dzeju, prozu un prozu bērniem. 2002. gadā viņa absolvēja Rīgas Dizaina un mākslas augstskolu kā tēlniece. Kopš 2002. gada publikācijas literatūras mēnešrakstos, tostarp dzejoļu izlase literārajā žurnālā "Luna", par kuru viņa saņēma Literatūras gada balvu. 2005. gadā publicēts viņas pirmais dzejoļu krājums "Tranšejas dievi rok" (Ojāra Vācieša balva). 2005. gadā tika izdots arī viņas pirmais romāns "Adata", autobiogrāfisks darbs par jaunas sievietes cīņu ar narkotiku atkarību. Sarakstījusi dzejoļu krājumus "Betona svētnīcas", "Ziemeļu tirgus", "Poēma ar mammu", romānus "Dzimtenīte" "Virsnieku sievas", "Vilcēni", "Kosmonauta iela", prozas darbus "Ceļojums uz mēnesi", "Zemnīcas bērni", "Mājās pārnāca basa" un darbus bērniem "Sirds pasaka", "Vēja Vīrs un mēs", "Ceriņslotas zīmējumi", "Kaķis mākoņos", "Pasaka par Sniega Kurmi", "Uzzīmē baltu lietu", "Vai mamma mājās?". Viņas darbi atzinīgi novērtēti, saņemot gan nominācijas, gan apbalvojumus, tai skaitā arī Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu bērniem "Kurš no mums lidos?". 

 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Andra Manfelde pēdējo 20 gadu laikā ir apliecinājusi, ka rakstniecībā spēj paveikt visu – neatkarīgi no literatūras veida, žanra, ieceres vai aplūkojamo jautājumu loka.

Romāns "Kosmonauta iela" savdabīgā veidā it kā noslēdz vai – drīzāk gribētos cerēt – savieno un atšķirīgā trajektorijā turpina to riņķa līniju, ko autore aizsāka nu jau šķietami tālajā 2005. gadā. Proti, Manfelde lasītājiem atkal piedāvā daļēji autobiogrāfisku izaugsmes stāstu.

Divpasaulības būtību rakstniece savulaik brīnišķīgi demonstrēja romānā "Virsnieku sievas" (2017), pretstatot brīvību (jūru) absolūtai nebrīvei un smacējošai stagnācijai (noslēgto karostas teritoriju). Gluži tāpat tas izdodas arī jaunākajā romānā, rādot dzīvi tipveida apbūves dzīvojamajā rajonā ar tieši tādu pašu "tipveida" ielas nosaukumu, un šeit "divpasaulība" izpaužas asos kontrastos: rāmā un pelēcīgā dzīve iepretī košiem un spilgtiem pārdzīvojumiem un dažādiem iespaidiem jau minētā iniciācijas jeb izaugsmes stāsta ietērpā.

Tādējādi iezīmējas viens no pagājušā gada prozas vadmotīviem – izteikts skatiens "pār plecu", kas vērsts iepretī šķietami pavisam nesenajai pagātnei; līdzīgi rīkojās arī Ģirts Koknēvičs romānā "Puškina ielas buru skola", gluži tāpat – arī Kristīne Želve īsprozas krājumā "Dzīve tevi salauzīs" un Nils Sakss grāmatā "Augstāk". Manfelde dodas vēl tālāk, kataloģizējot vēlīnā padomju okupācijas laika izskaņas sadzīvi un faktiski radot romānu ar muzejisku vērtību. Katra romāna nodaļa lasītāja apziņā rada īpašu atmosfēru – šeit ir gan tālaika smarža, gan tālaika garša, gan – un tas patiesībā ir pats būtiskākais – emocijas. Lai arī romānā aplūkots tāds jautājumu loks, kurš bijis bieži klātesošs daudzos jaunākās prozas darbos (jo īpaši – pēdējo 15 gadu šķērsgriezumā), "Kosmonauta iela" ir uzrakstīta tik saistoši, ka spēs uzrunāt gan tos lasītājus, kuri atpazīs tālaika dzīvi un sadzīvi, gan tos, kuriem padomju laiks ir svešs un – par laimi vai nelaimi – dažādiem mītiem apvīts.

literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks ARNIS KOROŠEVSKIS

 

"Kosmonautu iela" ir teju medicīniska sievietes dvēseles anatomija, skaidri iezīmējot personības tapšanas ceļu. Izmantojot fotoalbumu kā sasaistes punktu, romāns ietiecas dažādās telpās un laikos, iedibinot skaidrojošas un papildinošas attiecības starp notikumiem, tēliem, viņu lēmumiem un vainām. Lai arī romāna tēli un notikumi drīzāk šķiet bezcerīgi, tomēr kopumā tas rada pārsteidzošu cerību: nav sliktu cilvēku, ir tikai slikti lēmumi. Andras Manfeldes spēja radīt skaudrus, bet ticamus tēlus un pārliecinošus stāstus, kas neizklausās didaktiski, bet vienlaikus pamāca, ir patiešām apbrīnojama.

filosofe un publiciste SOFIJA ANNA KOZLOVA

 

Manfeldes romāns ir poēma bez tēva.

Kamēr Andra to rakstīja, tēvs nomira, tā arī neizlasījis. Grāmatas mērķis gan nebija tētis, bet bērna kliedziens pasaulei par to, ka viņš ir cilvēks, nevis ēna uz Kosmonauta ielas dzīvokļa viesistabas tapetēm vai putekļaina lauku ceļa. Bērns ir cilvēks, kurš alkst vecāku pieskāriena līdz savai pēdējai stundai. Šajā stāstā galvenā varone ir nokritusi uz ceļiem, vēršoties nevis pie Dieva, bet pie tēva. Tikai, diemžēl, šī pazemīgā tupēšana ir nevienam nevajadzīgs gājiens.

Olimpiskā šorttreka stafetes laikā komentētājs skaidroja, ka slidojuma laikā stafetes saņēmēji gaida uz ledus, kad komandas biedrs pieslidos un abām rokām iestums, lai varētu iespējami labi ieskrieties. Tādā veidā tiek slidoti daudzi apļi, līdz noskaidrojas uzvarētājs. Iztēlojos, kā bērns stāv un gaida, kad vecāki viņu iestums dzīvē. Jo labāk iestums, jo ātrāks slidojums. Jo ātrāks slidojums, jo lielāka cerība uz medaļu. Bet, ja saņemta medaļa – pūlis gavilē un valsts izmaksā prēmiju. Zaudētājus neviens nepiemin.

Kosmonauta iela ir romāns, kuru uzrakstot Manfelde ir pierādījusi, ka ar apzinātu, smagu darbu ir iespējams beidzot no dzejnieces kļūt par prozaiķi. Ja iepriekš viņas romānus lasīja pacietīgi, pieredzējuši lasītāji, jo teksts bija kā smags, krāsains gobelēns, tad tagad pie Kosmonauta ielas var droši ķerties klāt laba sižeta un pavērsienu cienītāji.

Jūs tur gaidīs vientuļš cilvēks uz ledus, cerībā, ka viņu iestums. Varbūt tas esat jūs pats.

rakstniece KRISTĪNE ULBERGA


Copyright © 2026 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.