Kirils Ēcis. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Kirils Ēcis
DARBA NOSAUKUMS: "te nu ir tā vasariņa"
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORS: Ivars Šteinbergs
DIZAINS: Stefans Pavlovskis
ANOTĀCIJA:
"Kirils Ēcis, no talanta vai pušu plīsdams, iegailas latviešu dzejas dārzā kā plūme perfektā nogatavošanās pakāpē. Gluži kā būtu jābūt ar siltu laiku, "te nu ir tā vasariņa" nāk autoram īstajā brīdī – grāmata nav nedz novilkta, nedz sasteigta, bet līdzsvaro jaunības trauksmaino redzēšanu ar meistarību ieslīpējuša mākslinieka atskatīšanos. Līdzīgi – reti kura šībrīža autora dzeja iemieso tik daudz ambivalentā laikmetīguma iezīmju, ar to domājot – sirsnību kombinācijā ar smiekliem, tēlainību – ar tiešumu, eksperimentēšanu – ar sirdi plosošu lirismu. Intonatīvi daudzveidīga un atmiņā paliekoša debija." (Ivars Šteinbergs).
PAR AUTORU:
Kirils Ēcis (2000) – dzejnieks, mūziķis, mākslinieks. Publicējis dzejoļus žurnālā "Domuzīme", interneta žurnālos "Satori" un "Punctum", kā arī vairākos literāros krājumos. Dzeja tulkota igauņu un somu valodā. 2025. gadā iznācis autora debijas dzejas krājums "te nu ir tā vasariņa". Viens no literārā žurnāla "Ķīlis" veidotājiem, bijis arī redaktors žurnālā "Žoklis". Darbojas mūzikas grupā "Alejas".
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Jauniem cilvēkiem piestāv rakstīt par jaunām lietām. Par vecām lietām raksta cilvēki dzīves lapkritī.
Vasariņa, kā jau cimperlīgā Žanete, var būt dažāda. Toties te nu viņa ir. Ar visām savām izpausmēm, kur siltās jūlija dienās laiskoties pie upes vai draiskoties ar sunīti Džeri un priecāties, kamēr visi vēl sveiki un veseli / kamēr visi vēl esam kopā.
dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks RAIBĪS
Zaļa, protams, grāmatiņa, jauneklīga, taču tās "es" ir godīgs, neizliekas gudrāks un pieredzējušāks nekā ir un necenšas darīt vairāk nekā var. Tomēr gan dzejiskais varonis, gan Ēcis labi saprot, ka vasara nebūs mūžīgi. Viņi ir vairāk nekā gatavi nākamajam cēlienam, kuru gaidīšu ar interesi.
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Zinātniskos pētījumos ir teikts, ka vīrieši alkst pēc jaunām meitenēm ne tāpēc, ka viņu āda ir tvirta, mati zīdaini, vēderi plakani, dupši apaļi un krūtsgali spici. Nē, ne tāpēc. Svaigās jaunavas večus atgriež jaunībā. Svaigās jaunavas ir laika mašīna. Taču nevajag aizmirst, ka dzīve ir mauka, kas noveco kopā ar tevi. Un arī jaunavas noveco līdzās. Tad ko darīt, kā būt?
Ēča krājumu lasiet. Tas palīdzēs atcerēties, kur jākutina zeme, lai tā atklātu, kur rakt. Kaut arī ne mežā, bet mājas čībās, mīkstā dīvānā zem stāvlampiņas sēžot, jūs nonāksiet tur, kur nav ļauts. Jūs smīnēsiet un domāsiet – lielus pupus vai lielu pakaļu! Jūs elposiet zemeņu gaisu un, kad būsiet līdz reibumam saelpojies, tad aizturiet elpu un atlaidiet noslēpumu, kas gadiem cieši turēts. Cerīgās jaunavas aizsūtiet mājās.
Kirila Ēča krājums ir viena no grāmatām, ko vēlos savā plauktā, labi zināmā vietā, ātri atrodamu. Jo ir bijuši un būs brīži, kad dzīves maucība gribēs mani paraut līdzi un pārvērst par vecu, nīgru sakārni. Un tad man būs vajadzīga šī grāmata.
rakstniece KRISTĪNE ULBERGA