Inga Ābele. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Inga Ābele
DARBA NOSAUKUMS: "Mīlamā"
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
REDAKTORE: Dace Sparāne-Freimane
KONSULTANTS: Vents Zvaigzne
MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA:
"Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem,"... lādēm, ko jūra izmetusi krastā pie klints. Tur ir liela kā sarkofāgs lāde no zaļi krāsota priedes koka, apkalta ar spīdīgām sirdīm un sidraba stūru rozēm. Smiltīs mētājas tīnei līdzīgs ķists no karēļu bērza kā no svītrainas, gludenas tīģerādas. Pūķiem nokalta pirāta lāde no Gotlandes ar stipru atslēgu. Brūns, mīlīgs šķirsts, apkrāsots ar dzeltenām puķēm un putniem. Maza, melna vācelīte ar salmu inkrustāciju. Plats ozolkoka skapis un trausla, dzīves vētrās cietusi skolotājas lāde, apjozta ar ādas siksnu... Stāvi klusu, sirds! Saviļņotā ūdenī kalnu gali neatspīd. Es pastiepju roku un apturu jūru. Milzīgajās debesu stellēs dancodama aust saule." Šis ir viens daudziem iespējamiem šī apbrīnojamā romāna citējumiem, kas raksturo pašu darbu. Kas bija, kas ir Aspazija? Inga Ābele pēc atbildes dodas ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli." (Dace Sparāne-Freimane).
PAR AUTORI:
Inga Ābele (1972) – rakstniece. Pazīstama galvenokārt kā prozaiķe un dramaturģe, taču raksta arī dzeju. Sava unikālā rakstīšanas stila dēļ tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm. Saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu "Lugas" (2003), par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes" (2004) un romāniem "Paisums" (2008), "Klūgu mūks" (2014) un "Duna" (2018). Ingas Ābeles grāmatu tulkojumi izdoti Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā, Čehijā, Slovēnijā, Francijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Romāns par Aspaziju droši vien bija viens no gaidītākajiem romānu un monogrāfiju sērijas "Es esmu…" darbiem. Lai arī pašas grāmatu sērijas sākotnējais uzstādījums – vēstīt par personībām, kuras dažādu iemeslu dēļ "palikušas ēnā" vai visādi citādi būtu jāaktualizē no jauna – varbūt šķita disonējošs, ieraugot tieši Aspazijas vārdu, jo 21. gadsimta pirmajā piektdaļā tā šķita itin bieži aprakstīta un aplūkota (sākot ar Saulcerītes Vieses grāmatu "Mūžīgie spārni", Gundegas Grīnumas pētījumiem, Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas laiku un visām ar to saistītām aktualitātēm muzejos, teātros utt.). Tomēr Ingas Ābeles romāns vistiešākajā veidā apliecina to, ka uz "pazīstamu personību" var paskatīties ļoti alternatīvā un oriģinālā veidā (kas lasītājiem liks uzdot jautājumu – vai Aspazija maz līdz šim bija "zināma"?). Pat lūkojoties ārpus sērijas rāmjiem – ar Aspaziju Inga Ābele ir sadzīvojusi ilgi un pamatīgi izdzīvojusi tās dažādos emocionālos stāvokļus; jāatgādina par izrādi "Aspazija. Personīgi" un arīdzan nupat sastādīto un komentēto dzejas izlasīti.
Ne velti darba apakšvirsrakstā norādīts, ka šis ir "austs romāns" – tātad tapis ilgā, pacietīgā un ar rūpību piesātinātā procesā, un gluži to pašu pieprasa arī no sava lasītāja.
Ar romānu "Klūgu mūks" rakstniece pierādīja, ka spēj kultūrvēsturiski monumentālā mērogā aprakstīt latgalisko dzīves telpu un dzīves ziņu, ar romānu "Duna" – spēju ielūkoties pagājušā gadsimta totalitārisma laikmeta pāridarījumos un traumās. Romānā "Mīlamā" autore ir gājusi vēl tālāk, noārdot līdzšinējo priekšstatu par to, kas vispār ir biogrāfisks vai vēsturisks romāns. Iespējams, tas samulsinās, liks vilties vai pat atbaidīs tos lasītājus, kas cerēja gūt klasiski biogrāfisku pārskatu par Elzu Rozenbergu laikā no 1865. līdz 1943. gadam. Tomēr lasītājs, kurš spēs pieņemt atšķirīgo, par to beigās tiks apbalvots.
Viena no darba lielākajām vērtībām ir tā valoda, un no Ingas Ābeles tieši tas bija sagaidāms. Ja "Dunā" dunēja laikmets, dunēja notikumi, dunēja zirga pakavi, dunēja sirds un dunēja pati Duna jeb Daugava, tad arī "Mīlamā" savam lasītājam atklājas poētiski piesātinātā vēstījumā, ko caurauž šķietami neskaitāmi daudz alūzijas un reminiscences iz pašas Aspazijas dzīves un daiļrades. Lasītājs ir spiests atskārt, ka tā nav vis autores balss, bet gan ar lasītāju sarunājas pati Elza, gan daudzas jo daudzas viņas laikabiedres, kuru vēstījums patiesībā prevalē.
Daudzbalsība un laikmetu robežu sapludināšana var patiesi šķist reibinoša vai pat pārlieku ambicioza savā kaleidoskopiskajā tvērumā, tomēr tajā ir ievērotas likumsakarības – jo "cilvēka mūžs ir aušana un audekls vienlaicīgi. Tas nav nekas tāds, par ko var nopriecāties un pielikt pie sienas (..) To drīkstēs tik tad, kad dzīvības diegs būs pušu trūcis un nekam vairs nebūs jēgas."
literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks ARNIS KOROŠEVSKIS
Ingas Ābeles romāns "Mīlamā" ir apjomīgs literārs pētījums, kas jaunā gaismā parāda it kā tik labi pazīstamo dzejnieci Aspaziju. Tas atklāj Aspazijas dzimtas vēstures sievišķo līniju, izaužot sarežģītu pagātnes mantojuma un nākotnes paredzējuma musturu un ievedot lasītāju nojaušamu zīmju, attiecību un atsauču pasaulē. Starp vēsturisku pētījumu un pasaku Inga Ābele radījusi spēcīgu veltījumu ne tikai vēsturiskajai Aspazijai un viņas sencēm, bet, uzsverot aušanas prasmju un mantotu drēbju identitāti formējošo nozīmi, latviešu sievietēm vispār. Izveidojot īpašu simbolu sistēmu, kas caur valodā attēlotu laika ritējumu tiek nostabilizēta, Inga Ābele izcili uzbūvē to starptelpu un starplaiku, kas mūsdienu lasītāju vieno ar vēsturisku personu.
filosofe un publiciste SOFIJA ANNA KOZLOVA
"Mīlamā" Ingai Ābelei ir izdevies noaust lielu, skaistu zvaigzni. Romānā starp dziju un atmiņu stāstiem saaužas paaudzes, skatpunkti un teksti, starp tiem arī pārdomas par Aspaziju, viņas darbiem un likteni. "Mīlamā" nojaušams, ka arī Aspazija ir viens no pavedieniem audumā, kas sākas vēl ilgi pirms viņas un, cerams, turpinās arī pēc mums.
dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS