Ausma Perons. Foto: Ausmas Perons privātais arhīvs
AUTORE: Ausma Perons
DARBA NOSAUKUMS: "Tā beidzot Tu"
IZDEVNIECĪBA: Strāva
REDAKTORS: Henriks Eliass Zēgners
DIZAINS: Anna Priede
ANOTĀCIJA:
Grāmatā apvienota laikmetīga forma, skaudra izteiksme un aktuāla tematika – A. Perons dzejoļi reprezentē vērojumus, kas piefiksēti, autorei strādājot sociālajā jomā. Tajos parādās gan ukraiņu bēgļu, gan cietumā ieslodzīto, gan vecuma vientulības izolēto balsis. Liriskās "es" personīgā pieredze saplūst kopā ar citiem skatupunktiem, jaucot robežas starp sociālajām lomām un statusiem.
PAR AUTORI:
Ausma Perons (īstajā vārdā Katrīna Gaile, 1982) – māksliniece, rakstniece. Kopš 2005. gada piedalās mākslas izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. 2025. gadā izdots Ausmas Perons debijas dzejoļu krājums "Tā beidzot Tu", kuram autore veidojusi arī ilustrācijas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Ausma Perons lasītājus ved it kā tepat, tuvu, pie bērniem un sirmgalvjiem, nepamanītiem cilvēkiem un nostūriem. Tuvāk dzejas varonim piekļūstam ciklos krājuma vidū un beigās ("mēs esam tik paralēli viens otram", "Manas dzemdības"). Lasot pēkšņi attopies – kaut viss šķiet tik pazīstams, nekad šeit neesi bijis, neesi šos ļaudis un vietas apraudzījis. Šķiet, apciemojuma efekts krājumam piešķir tā savdabīgo siltumu – mēs esam atnākuši pie dzejoļiem, gribot tos uzklausīt, un nojaušam, ka arī mums būtu vieta starp tiem.
dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS
Ausmas Perons debijas krājums atstāj brieduma iespaidu. Tas ir ieturēts vienotā stilā un arī saturiski veido kopumu. Tajā pašā laikā tas negarlaiko, drīzāk ļauj novērtēt smalkākas nianses dzejoļu un naratīvu struktūrās. Tas ir kā monohroma glezna, kas iešūpo dziļākās stīgas. Un tad tu raudi un nezini, par ko, un smaidi un nezini, par ko. Viņas varoņi nav varonīgi un dramaturģija nav dramatiska, bet tas rada citādu katarsi.
filosofe un publiciste SOFIJA ANNA KOZLOVA
Pansionāts, cietums, dzemdību palāta, perons – sapnis vai varbūt atmiņa? Teritorijas, kurās lasītājs, iespējams, nav nekad bijis. Tomēr tās ir trakoti labā krāsā, jo krāsa Ausmas dzejoļos neizskaistina, neaizkrāso, bet liecina, ka ar otām (un vārdiem) iespējams mainīt un pat godināt neērto un smagnējo cilvēku.
Kopīga bēda ir dalīta, ja citu vientulība kļūst par tavējo un otrādi. Ausma Perons kārto uzsvarus, piezūmojot svešādo par Tu. Viņa sēž tev blakus pelēkā dīvānā aiz durvīm, kuras tiek izmantotas tik reti.
rakstniece KRISTĪNE ULBERGA