Ingmāra Balode. Foto: Reinis Hofmanis
AUTORS: Romans Honets
DARBA NOSAUKUMS: "ziema, maldi"
ATDZEJOTĀJA: Ingmāra Balode
IZDEVNIECĪBA: Žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība
REDAKTORS: Arvis Viguls
DIZAINS: Anete Krūmiņa
ANOTĀCIJA:
Dzejas krājums, kurā ziema kļūst par telpu, laiku un sajūtu, bet maldi – par ceļu uz patiesību. Tekstos urbānā ainava un klusie piepilsētu nostūri savijas ar iekšējo monologu: sniega dūmaka, stikla aukstums, kāpņu telpu atbalsis un atmiņu plīsumi. Ikdienas detaļas pārvēršas tēlos, kas vienlaikus ir trausli un trāpīgi, bet valodas skaidrība atklāj slāņus, kur emocijas pulsē kā gaisma aiz aizsaluša loga. Šī dzeja ir sirreāla un taustāma vienlaikus: skaidri kadri un negaidīti pagriezieni, īsas, piesātinātas rindas, kas atstāj ilgstošu pēcgaršu. Lasītājs kļūst par līdzautoru, sekojot pēdām, kas sniegā pazūd un atkal parādās – starp sapni un nomodu, starp tuvību un attālumu. Krājums uzrunās tos, kuri meklē lirisku intensitāti, emocionālu asumu un mūsdienīgas poļu dzejas telpas plašumu.
PAR AUTORU:
Romans Honets (Roman Honet, 1974) ir poļu dzejnieks, redaktors un literāts, kuru uzskata par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu poļu dzejas pārstāvjiem. No 1995. līdz 2008. gadam viņš bija literārā žurnāla Studium redaktors, kā arī sastādīja un izdeva vairākas jauno Polijas dzejnieku antoloģijas.
Kā dzejnieks Honets publicējis vairākus krājumus, tostarp alicja ("alise", 1996), pójdziesz synu do piekła ("tu, dēls, iesi ellē", 1998), serce ("sirds", 2002), baw się ("spēlējies", 2008), piąte królestwo ("piektā karaļvalsts", 2011), świat był mój ("pasaule bija mana", 2014) un ciche psy ("klusie suņi", 2017). Par izcilu ieguldījumu mūsdienu dzejā viņš saņēmis prestižo Vislavas Šimborskas vārdā nosaukto dzejas balvu.
Honeta dzeja tulkota vairākās valodās. Viņš vada radošās rakstīšanas kursus Jageloņu universitātē Krakovā un darbojas arī literatūras žurnāla LiterackaPolska.pl redakcijā.
Honeta darbi izceļas ar emocionālu dziļumu, spilgtu tēlainību un pārdomām par cilvēka pieredzi un valodas robežām, radot dzeju, kas ir gan intīma, gan vispārcilvēciska.
PAR ATDZEJOTĀJU:
Ingmāra Balode (1981) – dzejniece, tulkotāja. Aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā "Bron-Hīts", bijusi interneta žurnāla "Satori" un apgāda "Mansards" redaktore. Balode ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviešu valodā lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks, Ādams Zagajevskis, Česlavs Milošs un citi. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli", gan šis, gan 2012. gadā publicētais krājums "alba" ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2020. gadā iznācis jaunākais dzejas krājums "Dzejoļi pēc mūsu ēras". Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Rakstu šīs rindas, kad neldzīgās ziemas vīzija ir galā, tāpat arī maldi par to, ka dzeju pārcelt no vienas valodas citā nav iespējams. Ingmāra Balode pierāda, ka var ne tikai pārcelt, bet iemiesot neiespējamo – atmosfēru, to, ko dzejnieki sauc par sintaksi, un autoru pašu izlobīt no krēslas.
Šoziem krītošais sniegs mums atnesis anestēzijas smaržu un jautumu, ka tumsa virs mums aizcirtās, bet pāri Balodes būvētajam atdzejas tiltam var doties droši, nebīstoties valodas un liesmu.
Īpaši jāuzteic atdzejotājas izvēle un sakārtojums, jo "Ziema, maldi" uztveru kā vienotu, paša autora sastādītu grāmatu, lai gan veidota kā izlase no trīs atsevišķiem dzejoļu krājumiem. Ingmāra Balode ir darbojusies gan kā kalpotājs (ja pieņem, ka kalpošana ir mūsu dzīves jēga pēc noklusējuma), gan līdzautors. Balodes paveiktais ir augstas raudzes, jo autora balss un atdzejotājas veikums saderīgi mājo līdzās.
rakstniece KRISTĪNE ULBERGA
Ir dzeja, kas izmisumā vai sašutumā kliedz, un ir dzeja, kas saprot un interpretē klusumu. Tieši tāds man šķiet Romans Honets Ingmāras Balodes lietpratīgajā atdzejojumā: jālasa lēni, uzmanīgi, lai nepalaistu garām kādu klusuma niansi.
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Pietiktu ar to, ka Romana Honeta dzejai piemīt reizē zibsnīgums, it kā norakstītu nejaušu iedomu vai mirkli, un neatšķetināmība. Ingmāra Balode Honeta dzejas neatšķetināmo kodolu latviešu lasītājam atnes veselu, viscaur izceļot autora līdzcietīgo vērojumu. Honets reti šķiet rakstām mūsmirklī, drīzāk nepārejošā pagātnē vai izstieptā atmiņā.
dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS