Nairi Balian. Foto: Nairi Balian privātais arhīvs
AUTORS: Žans Ženē
DARBA NOSAUKUMS: “Zagļa dienasgrāmata”
TULKOTĀJS: Nairi Balian
IZDEVNIECĪBA: Aminori
REDAKTORI: Uldis Krastiņš un Dens Dimiņš
MĀKSLINIEKS: Rauls Liepiņš
ANOTĀCIJA:
“Zagļa dienasgrāmata” kā viens no Žana Ženē pazīstamākajiem (un, iespējams, vieglāk uztveramajiem) darbiem sniedz iespēju latviski lasošai publikai paplašināt redzesloku Francijas 20. gadsimta vidus literatūrā, kas nav zaudējusi aktualitāti arī pēc 75 gadiem. Kā grāmatas pēcvārdā raksta Dens Dimiņš: “Šī romāna tulkojuma trūkums bija neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā.” Šo darbu ierasti raksturo kā autobiogrāfisku, tomēr pats autors ir vēlējies, lai poētiskais iespaids būtu primārs pār vēlmi ieskatīties viņa dzīvē.
PAR AUTORU:
Žans Ženē (Jean Genet, 1910–1986) bija franču rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, eseju autors un politiskais aktīvists. Agrā jaunībā viņš bija klaidonis un noziedznieks, taču vēlāk kļuva par rakstnieku un dramaturgu. Viņa nozīmīgākie darbi ir romāni “Journal du Voleur” (“Zagļa dienasgrāmata”) un “Notre-Dame-des-Fleurs” (“Mūsu ziedu dāma”), kā arī lugas “Le Balcon” (“Balkons”), “Les Bonnes” (“Kalpones”) un “Les Paravents” (“Ekrāni”). Lugas uzskatāmas par absurda teātra kanoniskajiem tekstiem. Savos darbos viņš atklāti un izaicinoši rakstījis par homoseksuāļiem un likumpārkāpējiem, kā arī attēlojis atstumtos un bezspēcīgos; 20. gadsimta 50. gados homoseksuālisma un kriminālās vides attēlojuma dēļ Ženē darbija bija aizliegti ASV.
Viņa laikabiedri atzina Ženē par unikālu novatoru: Žans Pols Sartrs veltīja viņa dzīvei biogrāfiju, Žaks Deridā analizēja Ženē autobiogrāfiskā stila interpretāciju darbā “Glas” (“Stikls”), savukārt Žans Kokto viņu nodēvēja par “lielāko sava laikmeta rakstnieku”.
PAR TULKOTĀJU:
Nairi Balian tulko no franču valodas. 2018. gadā izdots Eduāra Luī romāns “Jātiek vaļā no Edija” Balian tulkojumā, savukārt 2024. – Žana Ženē romāns “Zagļa dienasgrāmata”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Žans Ženē bija absolūts sabiedrības autsaiders, profesionāls zaglis, klaidonis un pastāvīgs cietumu iemītnieks, kurš pamanījās kļūt par franču literatūras klasiķi un kuru Žans Pols Sartrs mēģināja iecelt bezmaz svēto kārtā. Lai arī savulaik cenzēts (te jāuzsver, ka “Zagļa dienasgrāmata” tulkota no necenzētā izdevuma), romāns spēja izmainīt priekšstatus, kas ir/nav literatūra un kas ir/nav/varētu būt cienījams rakstnieks. Turklāt “Zagļa dienasgrāmata” daļēji sarakstīta ikdienas sarunvalodā, izmantojot arī žargonu (gan ne tik lielā mērā kā Selīns, kuru mēdz uzskatīt par Ženē priekšgājēju), teksts ir pārsātināts ar garumgarām refleksiju un asociāciju plūsmām, tāpēc tulkot Žana Ženē tekstus nav viegla lieta. Nairi Balian tas izdevies veiksmīgi, jo latviešu tulkojums šķiet nevis samākslots un samocīts, kā tas bieži mēdz būt ar latviskotiem oriģinālā sarunvalodā rakstītiem tekstiem, bet ir dzīvs, mirguļojošs un elpojošs.
Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS
Un kopš 1949. gada, kad grāmata pirmo reizi publicēta, patiesībā mainījies ir gauži maz, ja runājam par cilvēciskajām kvalitātēm un tieksmēm, bailēm un alkām. Grāmata kā ilga meditācija par nodevību, zagšanu, klaiņošanu un homoseksualitāti, kas brīžiem it kā iesprūst “murkšķa dienas” atkārtojumu ciklā. Godīga un līdz nervu galiem atklāta, pat grafiska grāmata, kas tik ļoti piestāv visam jutekliski franciskajam. Prieks arī par tulkotāja izvēli tulkot grāmatas necenzēto versiju, jo ir stāsti, kuros atklātība ir to galvenā vērtība.
Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE
Tik izaicinošam darbam kā “Zagļa dienasgrāmata” nepietiek ar vienkārši labu tulkojumu. Grāmata ir vienlaikus pašpuiciska un rafinēta, reizē piedauzīga un mīlestības pilna. Tajā vajag iedzīvoties, lai izmantotu valodu tikpat brīvi un pārliecinoši, kā to darījis autors pats. Nairi Balian tas ir izdevies – cieņa pret valodu šajā tulkojumā ir apvienota ar Ženē cienīgu tieksmi pēc brīvības un nemitīgu robežu pārbaudīšanu. Tās regulāri tiek arī pārkāptas, taču vienmēr apzināti, ar skaidru nolūku un precīzā izpildījumā, liekot arī lasītājam sajusties kā līdzgaitniekam šajā zagļu, apašu un citu marginālu tēlu pasaulē.
Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS