Svens Kuzmins. Foto: Ginta Zīverte
AUTORS: Svens Kuzmins
DARBA NOSAUKUMS: “Brīvībene”
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
REDAKTORE: Gundega Blumberga
DIZAINS: Toms Mazrauskas
ANOTĀCIJA:
Īsumā grāmatas sižets ir šāds: ir divtūkstošo gadu sākums, un Svens no Rēzeknes ierodas Rīgā, lai mācītos Rīgas Mākslas vidusskolā. Omamma Lūcija izkārto viņam dzīvošanu Brīvības ielas namā, ko savulaik cēlis viņa vecvectēvs Bernards Vanags, ļoti bagāts vīrs, krāsu un ķimikāliju tirdzniecības uzņēmuma vadītājs. Viņš ir tāda kā dzimtas leģenda, un šis divstāvu nams – viena no viņa kulta svētvietām. Svenam gan pret šo kultu ir pretestība, viņam tas šķiet tracinoši, ka Bernardu pat vēl tagad viņam mēdz stādīt par paraugu. Bet ar Brīvības ielas namu jeb Brīvībeni (kā viņš to sauc) viņam izveidojas ļoti īpašas attiecības – viņš vairākas reizes no tās iet prom ar domu – uz neatgriešanos, bet tik un tā atgriežas.
PAR AUTORU:
Svens Kuzmins (1985) – rakstnieks, aktieris, mākslinieks. Stāstu krājuma “Pilsētas šamaņi” (2016), kā arī romānu “Hohma” (2019), “Dizažio” (2021), “Skaistums un nemiers” (2023), kā arī garstāsta “Brīvībene” (2024) autors. Etīžu teātra “Nerten” režisors un aktieris, radio raidījuma “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājs.
Par debijas stāstu krājumu ticis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā, savukārt par romāniem “Dizažio” un “Skaistums un nemiers” saņēmis balvas kategorijā “Labākais prozas darbs”. 2023. gadā par romānu “Skaistums un nemiers” ieguvis arī Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Šķietami vienā elpas vilcienā izlasāms aizraujošs, jautrs, spriedzes pilns, bet arī smeldzīgi sāpīgs vēstījums par pagātnes neviennozīmību un noslēpumiem, kas atklājas uz divtūkstošo sākuma juceklīgā un brīžiem biedējošā fona. Autors nevienkāršo, nemoralizē un nevairās no neērtiem jautājumiem, tādējādi aicinot ikvienu paraudzīties savā privātajā un mūsu kopīgajā vēsturiskajā pagātnē bez izvairības, sargājošām ilūzijām vai attaisnošanās.
Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE
Atzīšos – šī ir grāmata, no kuras lapām vairākas asprātības es, klusi ķiķinādama, citēju draugu whatsapp čatos. Precīzs vides un laika attēlojums, kas lasītājiem palīdz viegli iejusties stāstījuma norisēs, vietām ļaujot sajust pat gaisā vēdošo smaržu / smaku un sajust drebuļus skrienam pār muguru, kad grāmatas galvenais varonis ar pārsalušiem pirkstiem cenšas iekurināt istabā krāsniņu. Negaidītu notikumu pavērsieni un tā labā atmosfēra, ko sevī nes vērtīga literatūra, kad tu zini – te runa ir par kaut ko citu, par kaut ko lielāku, par kaut ko, ko es vēl nezinu, bet tūliņ, tūliņ pēc pāris lapām gan jau uzzināšu… Un tad, jā, Svens Kuzmins ņem un visus stāstu pavedienus skaisti saliek pa vietām, izskaidrodams, ko tu tikko juti, bet vēl nesaprati. Raiti, humorīgi, dziļi, piņķerīgi, atpazīstami un neticami vienlaicīgi. Ļoti izbaudīju.
Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE
Esam jau pieraduši, ka Svens Kuzmins prot arvien labāk rakstīt. Pēc ekskursa Latvijas kultūras vēsturē rakstnieks ir atgriezies pie stāsta, kuru iedvesmojis paša jaunībā pieredzētais. Mēs atkal sastopam raibu un aizraujošu ikdienišķā, jokainā un mazliet baisā sajaukumu, taču vēl ticamāku un īstāku, nekā senāk – gan tāpēc, ka kopā ar varoni pārdzīvojam par viņa mammu, gan tāpēc, ka tekstā ir neskaitāms daudzums sīku detaļu, kas ļauj sajust 21. gadsimta sākuma Rīgu, romantizētu blandīšanos un dzerstīšanos, kāda tā var būt tikai jaunībā, un dažādus kolorītus tipāžus. Pat tad, ja pilnīgi viss romānā ir sadomāts, viss ir arī vairāk nekā ticams un nostājas priekšā kā dzīvs – no virtuves kā no Brēgela gleznas izkāpj sieviete ar vīnogsarkanu seju, puiši dzer plūmju vīnu no peļķes, un filmas beigās galvenais varonis, steidzoties uz eksāmenu, skriešus pievārē visu bezgalīgi garo Brīvības ielu; pār pilsētu gāžas lietus, viņš beidzot atskrien, dokumentu iesniegšana ir nokavēta, un dzīve tikai sākas.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE