Dens Dimiņš. Foto: Dena Dimiņa personīgais arhīvs.
AUTORS: Fernandu Pesoa
DARBA NOSAUKUMS: “Nemiera grāmata”
TULKOTĀJS: Dens Dimiņš
IZDEVNIECĪBA: Valodu māja
REDAKTORS: Aivars Vaivods
DIZAINS: Ilze Kalnbērziņa-Prā
ILUSTRĒJIS: Macejs Seņčiks
ANOTĀCIJA:
Fernandu Pesoas “Nemiera grāmata” ir nozīmīgs 20. gadsimta portugāļu modernisma literatūras piemineklis, poētiska dzejproza, kas aptver aforistiskas piezīmes, pierakstus, dienasgrāmatas daļas – tekstus, kuri tapuši apmēram trīsdesmit gadu laikā un pirmo reizi ieraudzīja dienasgaismu tikai četrdesmit septiņus gadus pēc autora nāves – 1982. gadā. Tie ir teksti par cilvēku un par pilsētu – Lisabonu.
PAR AUTORU:
Fernandu Pesoa (Fernando Pessoa, 1888–1935) bija portugāļu dzejnieks, rakstnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs, izdevējs un filozofs. No septiņu gadu vecuma dzīvoja Dienvidāfrikā, kur viņa patēvs bija Portugāles konsuls. Viņš labi apguva angļu valodu, agrīnos dzejoļus rakstīja angliski. 1905. gadā atgriezās Lisabonā, strādāja par komercpārstāvi un tulkotāju, vienlaikus iesaistījās avangarda literatūras žurnālu veidošanā, īpaši izceļams “Orpheu” (“Orfejs”) (1915), kas bija modernisma kustības izdevums. Pesoa savu pirmo dzejas grāmatu angļu valodā “Antinous” (“Antinojs”) publicēja 1918. gadā un vēlāk izdeva vēl divas. Taču tikai 1934. gadā iznāca viņa pirmā grāmata portugāļu valodā “Mensagem” (“Vēstījums”). Tā neguva plašu ievērību, un Pesoa nomira nākamajā gadā kā gandrīz nezināms rakstnieks.
Slava viņu sasniedza tikai pēc nāves, kad viņa ārkārtīgi iztēles bagātā dzeja 20. gadsimta 40. gados piesaistīja uzmanību gan Portugālē, gan Brazīlijā. Viņa literārais mantojums ir īpaši ievērojams ar novatorisko “heteronīmu” koncepciju. Atšķirībā no pseidonīmiem vai alter ego, kas parasti atspoguļo dažādus autora aspektus, Pesoa heteronīmi tika prezentēti kā pilnīgi neatkarīgi rakstnieki, katrs ar savu unikālo dzejas stilu, estētisko skatījumu, filozofiju, personību un pat dzimumu un valodu (Pesoa rakstīja portugāļu, angļu un franču valodā). Zem šo heteronīmu vārdiem tika publicēti ne tikai dzejoļi, bet arī kritiski raksti par citu heteronīmu darbiem, esejas par portugāļu literatūru un filozofiski traktāti. Lai gan Pesoa publicēja dzeju arī ar savu īsto vārdu, viņš kopumā izmantoja vairāk nekā 70 heteronīmus, no kuriem daži tika atklāti tikai 21. gadsimta sākumā.
PAR TULKOTĀJU:
Dens Dimiņš (1974) tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu, albāņu valodas un portugāļu valodas. Tulkojis Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Einara Maura Gudmundsona u. c. autoru darbus. Par Mišela Velbeka romāna “Varbūt ir sala” tulkojumu 2009. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Otrreiz šo balvu ieguvis 2016. gadā par Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Grāmata, kuru latviešu intelektuāļi sagaidījuši labākajā no iespējamiem variantiem – Dena Dimiņa ilgu gadu intereses, mīlestības un tulkotāja pieredzes spārnotā un izsāpētā darbā. Neparasta un noslēpumaina rakstnieka piezīmes, kas diezgan ilgi pēc viņa nāves vairākos variantos apkopotas grāmatās, no kurām tulkotājs izraudzījies jaunāko, autoram, iespējams, tuvāko, skrupulozāk veidoto, taču nebūt ne vieglāko izdevumu, izmantodams iespēju konsultēties ar tā autoru. Tekstu izpratne nav domājama bez portugāļu pētnieka ievada un paša Dena Dimiņa komentāriem, rādītājiem un epiloga, kurā viņš izklāsta arī tulkošanas problēmas un atrastos risinājumus, kas ir radoši, neparasti, bet oriģinālam, domājams, atbilstoši. Tulkotājs nevairās arī atzīt, ka droši vien var būt vietumis kļūdījies. Tāpat kā Pesoas piezīmju atšifrēšana un interpretēšana var būt bezgalīga, arī grāmatu lasīt var no jebkuras vietas visu mūžu, bet nekad neizlasīt pilnīgi. Īsts dārgums.
Tulkotāja RŪTA KARMA
Līdz ar “Nemiera grāmatas” iznākšanu ir aizpildīts viens no lielākajiem tukšumiem Latvijas tulkotās literatūras laukā, un ir patiess prieks, ka tas noticis ar tādu rūpību un vērienu, kas dara godu Fernandu Pesoas grāmatai. Dimiņa darbs nav vienkāršs tulkojums, bet gan patiesa iedziļināšanās, iespējams, diženākā portugāļu rakstnieka pasaulē. Tā ir liriska, melanholiska, saturiski un valodiski ārkārtīgi blīva grāmata, kas tomēr skan kā putna dziesma – arī latviski. Tāpēc Dimiņa veikumam ir grūti atrast piemērotāku apzīmējumu kā “konģeniāls”.
Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS
Fernandu Pesoa: 72 vai varbūt 136 (atkarībā no rēķināšanas kritērijiem) dzejnieki, katram sava stilistika un poētika, biogrāfija, idejas un, protams, katram savi teksti. Portugāļu dzejas klasiķis un visu postmoderno mistifikatoru ikoniska figūra, kurš sevi izmanījās saskaldīt tik daudzos un atšķirīgos dzejniekos, ka gribot negribot rodas jautājums – kur tad šajā mudžeklī meklējams īstais Pesoa un vai maz tāds ir bijis? Pateicoties poliglota un tulkotāja Dena Dimiņa gādībai, nu arī latviešu lasītājam iespējams pārliecināties, ka Pesoa ir gandrīz reāla persona (“gandrīz” – literatūrpētnieki uzskata, ka “Nemiera grāmatā” ir trīs heteronīmi, tomēr trīs ir stipri mazāk nekā 72). Jo būtībā “Nemiera grāmata” ir dažbrīd gluži ikdienišķu puslīdz reāla cilvēka piezīmju kopojums vai varbūt – piezīmes uz vairāku esamību baltajām maliņām. Cilvēks redz un domā – un pieraksta to, ko redz un domā. Šāda veida izdevumā, kurā lasītājam nākas maldīties starp vairākām personībām, īsti vietā ir arī tulkotāja komentāri un pamatīgais pēcvārds, tāpat viņa gādātie papildmateriāli.
Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS