Skaidrīte Lasmane. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Skaidrīte Lasmane
DARBA NOSAUKUMS: “Dabīgais intelekts jeb Literatūras filozofija”
IZDEVNIECĪBA: LU Akadēmiskais apgāds
REDAKTORE: Agita Kazakeviča
VĀKA DIZAINS: Agnese Bule
ANOTĀCIJA:
Grāmata piedāvā sarunu par diviem radošas domāšanas veidiem – skaidru, vispārinošu, loģiski pamatotu filozofisko domāšanu un daudznozīmīgu nepabeigtību, kas iekļauta tēlainos poētikas tekstos un literāros vēstījumos. Tā skaidro literatūras vērtējumu filozofijā, sākot no antīkās kultūras līdz mūsdienām, meklējot atbildes uz jautājumu, kā vēsturē mainījies priekšstats par literatūru. Izmantotas filozofu atziņas par literāro mākslu un tās lomu cilvēka ekoloģijā. Piedāvāta literatūras filozofiskā aina, aplūkoti atsevišķi literatūrai raksturīgi konteksti un pazīmes, kā arī noslēgumā pievienota dažu latviešu literatūras darbu refleksija.
PAR AUTORI:
Skaidrīte Lasmane (1939) – filozofijas doktore (1993), Latvijas Universitātes emeritētā profesore (2017), Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece. Pētījumi filozofijā, filozofiskajā kultūrā, literatūrfilozofijā un ētikā. Filozofijas zinātņu kandidātes grāds (1970) par promocijas darbu “Raiņa uzskati par personības attīstības dialektiku”. Docējusi studiju kursus ētikā, komunikācijas ētikā, kultūras teorijā un filozofijā, lasījusi lekcijas par akadēmisko ētiku, pētījumu metodoloģiju un citiem jautājumiem Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un Sociālo zinātņu fakultātē. Lasmane ir autore daudziem nozīmīgiem pētījumiem ētikā un filozofijā, vairāku kolektīvo monogrāfiju un rakstu krājumu zinātniskā redaktore. Monogrāfiju “Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz postmodernismam” (1998), “20. gadsimta ētikas pavērsieni” (2004), “Komunikācijas ētika” (2013), “Dabīgais intelekts jeb Literatūras filozofija” (2024) autore, grāmatas “Ētika” (1993) līdzautore. Literatūrzinātnē nozīmīgi ir Lasmanes raksti ar literatūrfilozofisku ievirzi par Raini, Imantu Ziedoni, Zentu Mauriņu u.c. 2017. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Profesores Skaidrītes Lasmanes jaunā grāmata ir mūža darba kopsavilkums, apkopojot abas nozares, kurām viņa veltījusi savu intelektuālo dzīvi – filozofiju un literatūru. Grāmatas lielākā daļa ir teorētiska, rakstīta laikmetu lūzuma situācijā, kad dzīvē strauji ienāk jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts. Autore no tā nebaidās, to nenoliedz, taču šī ir “nevis no projektu vai akadēmisku pētījumu atskaišu vajadzības, bet no “nepieciešamības domāt” [Heidegera jēdziens – R.K.] tapusi grāmata par literatūru laikā, kad tās lietojums nepieaug un kad interese par tās nozīmi nešķiet aktuāla. .. Intelektuālai domāšanai nav akadēmisku pētniecības institūtu un projektu raksturs .. Tā, iespējams, būs pēdējā, ko mākslīgais intelekts savā attīstības virzībā spēs aizstāt.” (19.–20.lpp.) Gan literatūru, gan filozofiju Lasmane raksturo kā “dabīgā intelekta pārpraktiskus veidojumus” (7.lpp.), kas mūsdienās, tieši šobrīd, tiek pakļauti lielām pārmaiņām. Izsekots literatūras un filozofijas ciešajam kopsakaram vēsturē, kā arī filozofiski analizēta literatūras identitāte tās ontoloģijā, funkcijās, kā arī tās savdabība lasīšanas mistērijā, kas rada emocijas un empātiju. Lasmane uzsver, ka viņas pētījumu lauks nav gluži literatūras teorija, vismazāk, protams, poētika. Pēdējo nodaļu veido “fragmentāri pieskārieni latviešu literatūrai”, pieticīgs formulējums, kurā apvienoti profesores raksti, kas tapuši uz dažādās literātu konferencēs lasītu referātu pamata un kur viņa analizē latviešu galvenokārt klasisko, taču arī jaunāku literatūru no sava filozofes viedokļa, dodot skatījumu no citas puses uz tekstiem, kas it kā lasīti un zināmi. Grāmata ir vērtīgs pienesums humanitārās kultūras laukam, un tā (arī nelielā metiena dēļ) strauji izpirkta, kas rāda tās aktualitāti un vajadzīgumu.
Tulkotāja RŪTA KARMA
Grāmatas “formālajā priekšvārdā” filozofe Skaidrīte Lasmane raksta, ka darbs ir saruna par diviem domāšanas veidiem – filozofisko un literāro – , un tajā izmantotas filozofu atziņas par šiem jautājumiem. Savukārt “laikmetīgajā priekšvārdā” filozofija un literatūra tiek postulētas kā ontoloģiski nozīmīgi “verbāli apziņas lauki, kuros tiek iedibināta, uzturēta un pārskatīta pasaules kārtība”. Ir nepieciešams arī izprast, kā pasaule pārkārtojas digitālajā laikmetā, kad vērojama lejupejoša daiļliteratūras lasīšanas līkne un cilvēku ar grāmatu aizstāj cilvēks ar mobilo telefonu rokās. Tomēr, lai arī priekšvārds vedina tā domāt, grāmata nebūt nav apcerīgi esejiska. Iezīmējot literatūras filozofijas spēles laukumu, apjomīgajā 1. nodaļā Lasmane sniedz koncentrētu ieskatu pasaules literatūras filozofijas un estētikas vēsturē, 2. un 3. nodaļā jau pievēršoties konkrētiem risinātajiem jautājumiem, piemēram, literatūras funkcijām, autora nāves problēmai, metaforai, literatūras un politikas attiecībām. Tādējādi šis darbs neapšaubāmi kalpos arī kā jauna estētikas un literatūras filozofijas mācību grāmata, kurā kompakti un kompetenti aprakstīti tādi 20. gadsimta teorijas virzieni kā pragmatisms, poststrukturālisms un dekonstrukcija, kas Latvijas literatūras teorijā aprobēti visai bikli. Vienlaikus tā nav tikai mācību grāmata. Pēc kartes – filozofiskās tradīcijas – uzzīmēšanas iespējams pievērsties pašai filozofijai – refleksijai par grāmatas fenomena būtību un literatūras filosofijas atspīdumiem latviešu rakstnieku darbos.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE
Skaidrītes Lasmanes līdzšinējā darbība pārsvarā saistīta ar ētikas problemātiku. Taču viņas redzeslokā allaž ir bijusi arī literatūra, turklāt ne tikai tās ētiskie aspekti. Daļa no šīm apcerēm (par Veidenbaumu, Raini, Frici Bārdu u. c.) lasāma monogrāfijā “Dabīgais intelekts jeb literatūras filozofija”, taču ne tikai. Filozofēt var par jebko, tostarp arī par literatūru. Rakstīt arī var par jebko, tostarp par filozofiju. Literatūra ir filozofija, jo, lai kā necenstos autori, no jēgas meklējumiem viņi netiek vaļā, un filozofija ir literatūra, jo, grozi kā gribi, bez teksta, visviens, rakstīta, runāta vai tikai domāta, tā nav iespējama. Tieši šajā robežjoslā iemitusi Skaidrīte Lasmane. Laika aptvērums milzīgs – sākot no antīkās kultūras līdz mūslaikiem, neatstājot bez ievērības arī potenciālo mākslīgā intelekta iespaidu. Literatūra “kā tāda” neeksistē, būtībā literatūra ir mūsu priekšstati par to, kas varētu būt literatūra. Par to arī autore raksta – gan par Aristoteli un Platonu, gan par Šilleru un Šelliju, gan par Sartru un Rolānu Bartu, gan par daudziem citiem. Filozofija klātesoša visur – gluži tāpat kā literatūra.
Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS