Dace Meiere. Foto: Ginta Zīverte

AUTORE: Danute Kalinauskaite

DARBA NOSAUKUMS: “Baltie pret melnajiem”

TULKOTĀJA: Dace Meiere

IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds

REDAKTORE: Inga Karlsberga  

MĀKSLINIEKS: Aigars Ozoliņš 

DATORGRAFISKAIS NOFORMĒJUMS: Iveta Paegle 

ANOTĀCIJA: 

“Luksemburgā miris... Tiek meklēti radinieki.” Šādu ziņu no nezināma adresāta saņem romāna stāstniece. Mantojumu lietas vienmēr sola piedzīvojumus, bet šī paģēr arī stāties cīņā ar visu aprijošu aizmirstību, kura grasās iznīcināt stāstītājas mammas atmiņu, – tieši tur glabājas pierādījumi radniecībai ar noslēpumaino mantojuma atstājēju. Skriešanās ar laiku. Sieviešu dzīvē ielaužas krāšņi personāži, kas nomērķējuši uz to pašu mantojumu, mūsdienu aktualitātes savērpjas ar pagātnes notikumiem. Viss savijas vienotā stāstā, kas aizsākas ar vecvectēva aizbēgšanu no Viļņas uz Augustavas guberņu 19. gadsimtā un beidzas mūsdienās greznajā Viļņas viesnīcā “Plaza”.

PAR AUTORI: 

Danute Kalinauskaite (Danutė Kalinauskaitė, 1959) – lietuviešu prozaiķe, esejiste. Rakstniecībā debitējusi 1987. gadā ar stāstu krājumu “Išėjusi šviesa” (“Aizgājusī gaisma”), līdz nākamajai autores grāmatai nācās gaidīt 21 gadu – 2008. gadā tika izdots stāstu krājums “Niekada nežinai” (“Nekad nezini”), kas tika augsti novērtēts gan kritiķu, gan lasītāju vidū un saņēma vairākas literārās balvas. 2015. gadā tika izdots stāstu krājums “Skersvėjų namai” (“Caurvēju nams”), savukārt 2023. gadā autores debijas romāns "Baltieji prieš juoduosius" ("Baltie pret melnajiem"). Saņēmusi dažādus apbalvojumus, tostarp Antana Jonīna, Antana Vaičulaiča, Lietuvas Rakstnieku savienības prēmijas, 2017. gadā viņai piešķirta Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija par “mazo mākslinieciskās valodas formu saturīgumu”. 

PAR TULKOTĀJU: 

Dace Meiere (1973) – tulkotāja. Kopš 1996. gada publicē tulkojumus no itāļu, lietuviešu, spāņu un katalāņu valodas. Kopumā iztulkotas vairāk nekā 100 grāmatas, to vidū Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Alesandro Bariko, Nikolo Ammaniti, Havjera Mariasa, Roberto Bolanjo, Žaumes Kabrē, Kristinas Sabaļauskaites u. c. autoru darbi. Dace Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas, Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju Baltu balvu, Sv. Hieronīma prēmiju, balvu “Sudraba tintnīca”, Latvijas Literatūras gada balvas un Jāņa Baltvilka balvas.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Viena no īpašākajām jaunākās lietuviešu literatūras grāmatām Daces Meieres tulkojumā – tik dzīva, spilgta, bezgala krāsaina; “baltie pret melnajiem” – simbols dzīves šaham, sarežģītībai, cīņai, pūlēm atcerēties to, ko tiecas aprīt aizmirstība; senas, tālas un ne tik tālas dzimtas paaudzes, dažnedažādi cilvēki – sievietes, vīrieši, bērni, katram savs spilgts raksturs, te no vienas, te citas šķautnes puses. Stāstītāja sāk “pīties ar tāliem un svešiem cilvēkiem, ar kuriem asins pavedieni kā kurpju auklas mani bija sašņorējušas kopā radniecības klaušās.” Kā teikts, tās ir kripatas, drusciņas, kas iznirst no pagātnes, arī brīnumainas, pat neticamas. Visai nelielā apjomā plašais laikposms lieliski koncentrēts, tēlots ar precīzām detaļām, tā rādot lietuviešu tautas vēsturi un likteni. To visu Dace Meiere pārvērtusi latviski tikpat spilgtu un dzīvu – atrodot precīzas, sulīgas atbilsmes visu leksikas slāņu vārdiem, arī īpašiem jēdzieniem no Lietuvas kultūras. Tulkotāja teikusi, ka šis viņai bijis līdz šim sarežģītākais darbs. Dzimtas cilvēku un Lietuvas vēstures līkloči cauri smeldzei rādīti ar apbrīnojamu viegli ironisku distanci. “Bet parādiet man kaut vienu bez mīklas. .. tik un tā uzšķērda līdz serdei. Līdz aknām un nierēm. Un izmērīja sirdi: plaša vai kā adatas dirsiņa.”

Tulkotāja RŪTA KARMA

Cauri laiku laikiem, kas pilni personisku notikumu līkloču uz vēsturisku un sociālpolitisku kataklizmu fona, stiepjas dzimtas stīga, kas joprojām pulsē dzīva, ik pa brīdim šodienas virspusē izmetot kādu senu sāpju pilnu burbuli, kas ietekmē šā brīža izvēles un rīcības. “Baltie pret melnajiem” ir spilgts un meistarīgs psiholoģiskās prozas paraugs, kurā autore ar apbrīnojamu valodas precizitāti un metaforisku dziļumu ielūkojas cilvēka iekšējā pasaulē, pētot atmiņu, pagātnes notikumu un ikdienas sīkumu atstātos nospiedumus varoņu dzīvēs un attiecībās. Daces Meieres tulkojums ir saglabājis oriģinālvalodas smagnējo izjūtu, kas ir kļuvusi par neatņemamu satura atmosfēras paspilgtinošu sastāvdaļu.

Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE

Danutes Kalinauskaites romāns brīžiem lasās kā prozā pārtapusi dzeja, mudinot lasītāju ļauties valodas plūdumam. Mazāk talantīgā tulkojumā tas varētu skanēt pārlieku mežģīņots vai pārspīlēts, taču Meiere kārtējo reizi apliecina, ka viņai neviens darbs nav par sarežģītu. Šis šķiet viens no tiem laimīgajiem gadījumiem, kad autore un tulkotāja veido savstarpēji papildinošu veselumu un ir grūti iztēloties kaut vienu teikumu, kas latviski būtu varējis skanēt citādi.

Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS

Evelīna Andžāne. Foto: Ginta Zīverte

Anna Auziņa. Foto: Ginta Zīverte

Arvis Viguls. Foto: Ginta Zīverte

AUTORE: Gaļina Rimbu

DARBA NOSAUKUMS: “Tu – nākotne”

ATDZEJOTĀJI: Evelīna Andžāne, Anna Auziņa un Arvis Viguls

IZDEVNIECĪBA: Neputns

REDAKTORI: Arvis Viguls un Anna Auziņa

MĀKSLINIEKS: Andris Breže 

ANOTĀCIJA: 

Mūsdienu autores Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu – nākotne”. Autore ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, un kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā. Viņas literāro darbību iezīmē tieši viņas sarežģītā izcelsme: viņas vecvecāki tikuši izsūtīti uz Sibīriju, kur divās paaudzēs tika zaudēta viņu etniskā identitāte. Rimbu dzejā varone ir ļoti tuvu biogrāfiskajai autorei, kura raksta par dzīvi rūpnīcu rajonā: visapkārt ir skaista Sibīrijas daba, – taču dažādu industriālu reāliju caurausta.

PAR AUTORI: 

Gaļina Rimbu (Галина Рымбу, 1990) dzimusi Sibīrijā (Omskā). Absolvējusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Maģistrantūrā studējusi sociāli politisko filozofiju Eiropas Universitātē Sanktpēterburgā. Kopš 2018. gada dzīvo Ukrainā (Ļvivā). Feministiskā literatūras un izglītības projekta “F-pasts” (F-письмо) radītāja un kuratore, kā arī tāda paša nosaukuma žurnāla redaktore. Arkādija Dragomoščenko dzejas balvas (jauniem eksperimentāliem dzejniekiem, kas raksta krievu valodā) kuratore. Mūsdienu krievu dzejai veltītā medija “GRЁZA” dibinātāja un redaktore. Pasniegusi radošo rakstīšanu, rakstīšanas filozofiju, dzimtes teoriju, kā arī kursus par feministiskajām, ekopoētiskajām un videopoētiskajām literārajām praksēm. Viņas dzeja tulkota vairāk nekā 20 valodās un izdota atsevišķās grāmatās Zviedrijā, Latvijā, Ukrainā, Francijā, Norvēģijā, ASV, Grieķijā, Nīderlandē. Daudzu literāro balvu laureāte, tostarp 2017. gadā ieguvusi dzejas balvu festivālā “Dzeja bez robežām” (Rīgā). 

PAR ATDZEJOTĀJIEM: 

Evelīna Andžāne (1995) – dzejniece, tulkotāja, māksliniece. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā. Kopš 2017. gada publicējas literārajos izdevumos “Punctum”, “Satori”, “Žoklis”. Piedalījusies dažādos dzejas lasījumos un performancēs. Līdzdarbojusies starptautiskos mākslas projektos “Neredzamās dzīves”, “Survival Kit”. Žurnāla “Punctum” projektu vadītāja. 

Anna Auziņa (1975) – dzejniece, literatūrzinātniece. Jaunībā studējusi glezniecību, pēcāk pievērsusies kultūras studijām un literatūrzinātnei. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju “Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā”. Sarakstījusi četrus dzejoļu krājumus – “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010), “Annas pūra govs” (2017). 2021. gadā iznācis Annas Auziņas debijas romāns “Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata”. Saņēmusi vairākas literārās balvas, tostarp Klāva Elsberga prēmiju, žurnāla “Latvju teksti” dzejas balvu, Ojāra Vācieša prēmijas, AKKA/LAA Autora balvu, vairākkārt nominēta Latvijas Literatūras gada balvai. 

Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs. Latviešu dzejā viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās debitējušiem autoriem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu “Istaba” (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsaukusi arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata “5:00”. 2018. gadā klajā nācis trešais oriģinālkrājums “Grāmata”, savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums “Blusu cirks”. 2024. gadā iznākusi autora debija prozā – krājums “Fermi paradokss”. Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas. Vairāku literāro balvu saņēmējs, tostarp ieguvis Dzejas dienas balvas, Annas Dagdas prēmiju, Dzintara Soduma balvu, divas Latvijas Literatūras gada balvas.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Gaļinas Rimbu (1990) vārds Latvijā plašāk pazīstams kopš 2017. gada, kad viņa Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā piedalījās festivālā “Dzeja bez robežām”, kļūstot par tā laureāti, un tas vainagojās ar viņas dzejas bilingvālu izdevumu “Kosmiskais prospekts. Космический проспект” (2018). Viņa ir dzejniece ar sevišķi sarežģītu identitāti – ukraiņu, rumāņu, moldāvu, taču viņa uzsver, ka noteicošā ir ukraiņu etniskā un ukraiņu politiskā identitāte, lai gan kā autore sevi pozicionē “ārpus valstīm un nacionālās literatūras”. Latviski atdzejotajā izdevumā “Tu – nākotne” iekļauti galvenokārt no 2016. līdz 2020. gadam krievu valodā rakstītie dzeju, kas izdoti grāmatā ar tādu pašu nosaukumu “Tu – nākotne” [Ты – будущее] Maskavā 2020. gadā (proti, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā). “Tu – nākotne” atdzejojumā latviešu dzejas valodas poētiskā un semantiskā kapacitāte atklājas visā tās krāšņumā. Tā ir emocionāli un intelektuāli satriecoši ekspresīva atdzeja, kas atstāj oriģināldzejas iespaidu. Lai gan atdzejotāji ir trīs, krājums lasītāju uzrunā vienā – dzejnieces Gaļinas Rimbu balsī visā tās intonatīvajā daudzveidībā no primitīvas brutalitātes līdz atbruņojošam maigumam. Spēcīgs Annas Auziņas priekšvārds, kurā Gaļina Rimbu raksturota kā viena no 21. gadsimta izcilākajām dzejniecēm, kā novatore, kas savu dzejas valodu transformē cauri visai identitāšu sarežģītībai.

Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA

Ir tulkojumi, kuru īpašā vērtība sasitīta ar to, ka avots jau kļuvis par literatūras klasiku, kultūras mantojuma daļu. Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu – nākotne” ir būtiska tieši tādēļ, ka tā ir absolūti laikmetīga, būtiska liecība par kādu mūsdienu pasaules aspektu un noteiktu pasaules redzējumu. Tā atklāj un pēta vārdu krājumu, kas ļauj dzejā runāt par ķermeņiem, par nedzejisko un intīmo – bez erotiskuma un vulgaritātes, tā, lai tekstu nevajadzētu saukt par naturālistisku tikai tāpēc, ka tiek pieminēts kailums, olšūnas, sperma. Tā atklāj un pēta vārdu krājumu, kā runāt par depresiju, politiku, trūkumu, pazemojumu, un šī dzeja pati ir pierādījums, ka politiskā brīvība un brīvība runāt publiski par nedzejisko un intīmo nav šķiramas – ja nevaram uzdrošināties runāt par ķermeni, tad neesam pilnīgi brīvi. Atdzejotājiem meistarīgi izdevies rekonstruēt oriģināla intonāciju.

Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE

Gaļinas Rimbu teksti ar apskaužamu drosmi un precizitāti ataino pieredzes režģi, kurā neatdalāmi savijusies skaudra sociālpolitiskā realitāte un personiska trauma, veidojot veselumu, kur brīžiem šķietami pieticīgi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi atklāj ārkārtīgi plašu emocionālu mērogu. Autores aprakstītie varoņi – sievietes, kvīri, strādnieki, mākslinieki, aktīvisti, seksa darbinieces – rāda daudzveidīgu cilvēcības spektru, vēršot mūsu uzmanību uz pieredzēm un balsīm, kam ne tikai sabiedrība, bet arī literatūra aizvien pārāk bieži mēdz paiet garām. “Tu – nākotne” ir reizē satricinoša un ļoti spēcinoša grāmata. 

Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE

Nairi Balian. Foto: Nairi Balian privātais arhīvs

AUTORS: Žans Ženē

DARBA NOSAUKUMS: “Zagļa dienasgrāmata”

TULKOTĀJS: Nairi Balian

IZDEVNIECĪBA: Aminori

REDAKTORI: Uldis Krastiņš un Dens Dimiņš 

MĀKSLINIEKS: Rauls Liepiņš

ANOTĀCIJA: 

“Zagļa dienasgrāmata” kā viens no Žana Ženē pazīstamākajiem (un, iespējams, vieglāk uztveramajiem) darbiem sniedz iespēju latviski lasošai publikai paplašināt redzesloku Francijas 20. gadsimta vidus literatūrā, kas nav zaudējusi aktualitāti arī pēc 75 gadiem. Kā grāmatas pēcvārdā raksta Dens Dimiņš: “Šī romāna tulkojuma trūkums bija neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā.” Šo darbu ierasti raksturo kā autobiogrāfisku, tomēr pats autors ir vēlējies, lai poētiskais iespaids būtu primārs pār vēlmi ieskatīties viņa dzīvē.

PAR AUTORU: 

Žans Ženē (Jean Genet, 1910–1986) bija franču rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, eseju autors un politiskais aktīvists. Agrā jaunībā viņš bija klaidonis un noziedznieks, taču vēlāk kļuva par rakstnieku un dramaturgu. Viņa nozīmīgākie darbi ir romāni “Journal du Voleur” (“Zagļa dienasgrāmata”) un “Notre-Dame-des-Fleurs” (“Mūsu ziedu dāma”), kā arī lugas “Le Balcon” (“Balkons”), “Les Bonnes” (“Kalpones”) un “Les Paravents” (“Ekrāni”). Lugas uzskatāmas par absurda teātra kanoniskajiem tekstiem. Savos darbos viņš atklāti un izaicinoši rakstījis par homoseksuāļiem un likumpārkāpējiem, kā arī attēlojis atstumtos un bezspēcīgos; 20. gadsimta 50. gados homoseksuālisma un kriminālās vides attēlojuma dēļ Ženē darbija bija aizliegti ASV. 

Viņa laikabiedri atzina Ženē par unikālu novatoru: Žans Pols Sartrs veltīja viņa dzīvei biogrāfiju, Žaks Deridā analizēja Ženē autobiogrāfiskā stila interpretāciju darbā “Glas” (“Stikls”), savukārt Žans Kokto viņu nodēvēja par “lielāko sava laikmeta rakstnieku”. 

PAR TULKOTĀJU: 

Nairi Balian tulko no franču valodas. 2018. gadā izdots Eduāra Luī romāns “Jātiek vaļā no Edija” Balian tulkojumā, savukārt 2024. – Žana Ženē romāns “Zagļa dienasgrāmata”. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Žans Ženē bija absolūts sabiedrības autsaiders, profesionāls zaglis, klaidonis un pastāvīgs cietumu iemītnieks, kurš pamanījās kļūt par franču literatūras klasiķi un kuru Žans Pols Sartrs mēģināja iecelt bezmaz svēto kārtā. Lai arī savulaik cenzēts (te jāuzsver, ka “Zagļa dienasgrāmata” tulkota no necenzētā izdevuma), romāns spēja izmainīt priekšstatus, kas ir/nav literatūra un kas ir/nav/varētu būt cienījams rakstnieks. Turklāt “Zagļa dienasgrāmata” daļēji sarakstīta ikdienas sarunvalodā, izmantojot arī žargonu (gan ne tik lielā mērā kā Selīns, kuru mēdz uzskatīt par Ženē priekšgājēju), teksts ir pārsātināts ar garumgarām refleksiju un asociāciju plūsmām, tāpēc tulkot Žana Ženē tekstus nav viegla lieta. Nairi Balian tas izdevies veiksmīgi, jo latviešu tulkojums šķiet nevis samākslots un samocīts, kā tas bieži mēdz būt ar latviskotiem oriģinālā sarunvalodā rakstītiem tekstiem, bet ir dzīvs, mirguļojošs un elpojošs.

Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS

Un kopš 1949. gada, kad grāmata pirmo reizi publicēta, patiesībā mainījies ir gauži maz, ja runājam par cilvēciskajām kvalitātēm un tieksmēm, bailēm un alkām. Grāmata kā ilga meditācija par nodevību, zagšanu, klaiņošanu un homoseksualitāti, kas brīžiem it kā iesprūst “murkšķa dienas” atkārtojumu ciklā. Godīga un līdz nervu galiem atklāta, pat grafiska grāmata, kas tik ļoti piestāv visam jutekliski franciskajam. Prieks arī par tulkotāja izvēli tulkot grāmatas necenzēto versiju, jo ir stāsti, kuros atklātība ir to galvenā vērtība.

Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE

Tik izaicinošam darbam kā “Zagļa dienasgrāmata” nepietiek ar vienkārši labu tulkojumu. Grāmata ir vienlaikus pašpuiciska un rafinēta, reizē piedauzīga un mīlestības pilna. Tajā vajag iedzīvoties, lai izmantotu valodu tikpat brīvi un pārliecinoši, kā to darījis autors pats. Nairi Balian tas ir izdevies – cieņa pret valodu šajā tulkojumā ir apvienota ar Ženē cienīgu tieksmi pēc brīvības un nemitīgu robežu pārbaudīšanu. Tās regulāri tiek arī pārkāptas, taču vienmēr apzināti, ar skaidru nolūku un precīzā izpildījumā, liekot arī lasītājam sajusties kā līdzgaitniekam šajā zagļu, apašu un citu marginālu tēlu pasaulē.

Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS