Ieva Viese. Foto: Andrejs Brīvulis
AUTORE: Ieva Viese
DARBA NOSAUKUMS: “laikam”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORE: Anna Auziņa
DIZAINS: Armands Zelčs
ANOTĀCIJA:
“Ieva Viese pēc pases datiem pieder pie 20. gs. 80. gadu beigās dzimušās paaudzes, kurā pietrūcis spēcīgu dzejnieču sieviešu, savukārt viņas laikmeta izjūta labāk iederas starp nākamās paaudzes... Vienlaikus tā dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklējumiem. Nosaukums “laikam” ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī neviennozīmīgo,” vēsta krājuma redaktore Anna Auziņa.
PAR AUTORI:
Ieva Viese (1987) – dzejniece, māksliniece un pētniece. Nesenākās dzejas publikācijas bijušas žurnālā “Strāva”, interneta žurnālā “Satori” un literatūras un filozofijas žurnālā “Punctum”. 2024. gadā izdots debijas dzejoļu krājums “laikam”. Publicējusi recenzijas un pētījumus, ir viena no laikmetīgās un eksperimentālās mākslas galerijas DOM uzturētājām. FIPRESCI un Latvijas Animācijas asociācijas biedre.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Dažkārt dzeja ir skaista, bet no atmiņas zūdoša kā garām plūstošs upes ūdens – tā tas nav Ievas Vieses pirmajā grāmatā. Daudzi Vieses dzejoļi paliek atmiņā kā sapņi vai mirkļu stāsti ar reālistiskiem un fantastiskiem vai simboliski un mūžam dzīviem personāžiem. Tie atved lasītāju uz pamesto viesnīcu “Rīdzene”, lai kopā skumtu par izžuvušo Rīdzenes upīti, par dzīvi bez izejas un visu, kas neatgriezeniski beidzies. Krājums ir veltījums skaudrām skumjām, sērām un to pārvarēšanai – to iemieso pat grāmatas fiziskais ietvars ar lapām, kas ir lielas, baltas un vietumis mokoši tukšas kā slimnīcas sienas; dzejoļus papildina pašas autores ilustrācijas, kas attēlo sausas un sāpīgas brūces, atsegtus kaulus. Tomēr grāmata nav drūma, tā ir stipra, pilna ar radošām idejām par dzejoļu formu un valodiski filosofiskiem paradoksiem. Tā ir grāmata, kas, cīnoties ar bezizeju, paplašinājusi savas pasaules robežas, kā dzejoļa rindiņas, kas ar gribas spēku paplašinājušas lappuses platumu, jo nevēlas, lai tās lauztu, pārnesot jaunā rindā.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE
Krājumā “laikam” izejas punkts, karte un mērķis ir valoda. Valoda ir tā sfēra, kurā dzīvo, elpo, uzņem apgriezienus un brīžiem kā maigā miglā iegrimst Ievas Vieses tēli un metaforas. Te ir plašums, daudzdimensionalitāte un sirreāli pavērsieni. Krājumam piemīt klusināts, dažbrīd ironijā sakņots spēks un apziņas dzīļu perspektīva, kas ļauj ieraudzīt krietni vairāk par virspusē mītošo.
Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE
Lai arī varētu šķist, ka runājam par plūstošu un netveramu varbūtību, “laikam” pavisam noteikti un nebūt ne laikam ir smalks un vērīgs ikdienas mirkļu, laika plūduma un cilvēcisko attiecību tēlojuma kopums. Lakoniski, precīzi, reizēm ar maigu ironiju, fiksējot šķietami nenozīmīgas detaļas, kas atklāj dziļākas pārdomas par esību, atmiņām un pilsētvidi, kas ap mums, Ievas Vieses dzejoļi veido vienotu ciklu, kurā laiks ir gan tēma, gan struktūras elements. “laikam” ir veltījums konkrētam laikam, mūsu laikam, kuru pavadām uz šīs zemes, pamanot un novērtējot visas tā dīvainības. Krājums ir nobriedis un pārdomāts darbs, kas apliecina autores jūtīgo skatījumu uz laiku un pasauli ap mums.
Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE