Sintija Sudmale. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Sintija Sudmale
DARBA NOSAUKUMS: “Uz manas mēles”
IZDEVNIECĪBA: Valters Dakša
REDAKTORE: Anna Auziņa
ILUSTRĀCIJAS: Kristians Brekte
DIZAINS: Anna Priede
ANOTĀCIJA:
Izdevējs Valters Dakša par dzejnieces debijas grāmatu: “Sintijas dzeja man uzreiz radīja uzticību. Tā ir īsta, autentiska, dziļa, tajā ienāk reālijas no autores un mūsu sabiedrības dzīves, bet tās nav izoperētas vai iekļautas dzejā kā dekoratīvi elementi. Izdzīvotas, līdzjustas, pārdzīvotas. Grāmatas ilustrācijas, kuras radījis latviešu mākslas meistars – enfant terrible Kristians Brekte, lieliski saskan ar šo dzejas pasauli, kas ir latviešu literatūru būtiski papildinoša. Grāmata piemērota plašam lasītāju lokam, autores femīnā balss uzrunās daudzus lasītājus.”
PAR AUTORI:
Sintija Sudmale (1973) – dzejniece. Mūsdienās publicējusies literatūras žurnālos “Satori”, “Strāva”, “Punctum”, “Domuzīme”, “Konteksts”, “Avīzes Nosaukums”. Literāro karjeru uzsākusi 20. gadsimta 80. gados: kā pusaugu meitene publicējusies žurnālā “Karogs”, “Literatūra un Māksla”, Liepājas rajona laikrakstos. Atmodas laikā kopā ar citiem pusaudžiem rīkojusi pretpadomju sanāksmes un mītiņus, 15 gadu vecumā tika izslēgta no skolas. Uz laiku kļuvusi par ielas bērnu, pēc tam vairākus gadus kā konferansjē iesaistījusies ceļojošajā cirkā. Vēlāk pabeidza vidusskolu, ieguva bakalaura, maģistra grādus, pabeidza doktora studijas. Strādājusi par korespondentu, psihologu, lektoru augstskolā. Darbojusies arī kā rēgu rakstnieks.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Sintijas Sudmales krāšņā, intensīvā un patiesi pārsteidzošā poētika ir līdz malām pieblīvēta ar pagātnes laiku; taču pagātne Sudmales tekstos ir nevis kā vecas un apnikušas mēbeles, nevis tīksmināšanās vai attaisnošanās, bet gan ambivalentā apziņa, ka pagājības pieredze dzīvo un elpo ikvienā no mums, un par portālu uz pagātni var kļūt jebkura teritorija. Taču vienlaikus mums ir pieejama izvēle, kurā virzienā spert soļus tālāk –, lai pagātne no nastas varētu kļūt par ceļu uz atbrīvošanos. Turklāt nevis tikai individuālu, bet potenciāli arī kolektīvu. Saviļņojoša un savpatīga debija.
Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE
Sintijai Sudmalei debitē ar apbrīnojami jaudīgu dzejkrājumu, kas regulāri sagrābj lasītāju aiz krekla krāgas un sapurina tā, ka gribas nolikt grāmatu malā un mazliet atgūties. Tomēr bieži klātesošā tumsa šeit ir tikai vēl viens posms dzīves ceļā, kam jāiziet cauri, pārradot to mākslā. Šķiet, ka šos dzejoļus autore nav varējusi nerakstīt – tie ir enerģijas pārpilni un bieži nikni par pieredzēto, vienlaikus nevairoties no smeldzes par šīs “vecās vājprātīgās pasaules” aiziešanu. Tāpēc “Uz manas mēles” liekas nevis vienkāršs debijas krājums, bet gan drīzāk autores līdzšinējā mūža dzejas destilāts, kam ir visas izredzes kļūt par kulta grāmatu līdzīgi domājošajiem.
Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS
Lai arī krājums ir Sintijas Sudmales pirmā dzejas grāmata, tas nekādi neatgādina iesācēja dzeju. Tas ir gan formas, gan domāšanas ziņā pieaudzis krājums – vienlaikus gan ļoti raksturīgs laikmetīgās latviešu dzejas paraugs, gan spilgts un neparasts. Ievērības cienīgs ir fakts, ka vēstījuma priekšmets primāri ir nevis liriskā varoņa iekšējās pasaules labirinti, bet citi cilvēki – dzimtas un cilvēces kopīgā pagātne un tagadne, ārējā pasaule un tās notikumi. Dzejoļi ir reālistiski, mazāk vērsti uz iespaidīgu tēlainu konstrukciju veidošanu kā pašmērķi. Sudmale meistarīgi tēlo cilvēka personisko un cilvēces kopējo atmiņu pieredzi – vairāku paaudžu komunikācijā bloķētas, maskētas, smagas emocijas, kas ir klātesošas kā neizrunāts vārds, kura klātbūtne nojaušama, ieskatoties tumšā tunelī. Dzejniece nevairās no tēmām, kas saistītas ar tuvinieku nāvi, slimību, alkoholismu, prombūtni, kara traumu, kuru glabā vairākas paaudzes. Šis ir atklāts un mums vajadzīgs krājums, kas ļauj ne vien kopā izsāpēt traumu, bet ļauj arī ievingrināties domāt par nāvi bez nepanesama žēluma.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE