Janīna Kursīte. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Janīna Kursīte
DARBA NOSAUKUMS: “Kamolkoks”
IZDEVNIECĪBA: LU Akadēmiskais apgāds
REDAKTORE: Gita Kļaviņa
DIZAINS: Baiba Lazdiņa
ANOTĀCIJA:
Grāmatā autore ir mēģinājusi noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā iepriekšējo gadsimtu kultūrā, esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore vēlējusies izcelt vairākas lietas. Pirmkārt, kamols latviešiem ir apzīmējis zināšanu uzkrāšanu un dalīšanos ar iegūto. Otrkārt, koks ir viens no senākajiem pasaules attēlojuma veidiem. Gan reāli dzijas kamoli un koki, gan to simboliskie līdzinieki ir ar mums dažādās dzīves situācijās joprojām. Tā arī šajā gadījumā – domājot par grāmatas nosaukumu, saliktenis kamolkoks radies pats no sevis.
PAR AUTORI:
Janīna Kursīte (1952) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe. 1970. gadā iestājusies Tartu universitātē, 1975. gadā absolvējusi Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu. 1976. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. No 1978. līdz 1982. gadam bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta aspirantūrā.
1975. gadā sākusi strādāt Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā kā pētniece, institūtā darbojusies līdz 2006. gadam, līdz kuram bija arī profesore Latvijas Kultūras akadēmijā (no 1992. gada). Kopš 1996. gada ir profesore Latvijas Universitātē, savukārt laikposmā no 1999. līdz 2007. gadam bijusi arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne.
Kursīte ir vairāku grāmatu autore. 20. gadsimta 80. gados viņas interešu lokā bija dzejas formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās mitoloģijai un mītu klātbūtnei literatūrā, folklorā un kultūrā. 21. gadsimtā klajā nāca vairākas Kursītes sastādītas vārdnīcas, tai skaitā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”. Kursīte kopā ar citiem pētniekiem un studentiem aktīvi piedalās folkloras un etnogrāfijas ekspedīcijās gan Latvijā, gan citās valstīs.
2007. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Janīnas Kursītes “Kamolkoks” vismaz daļēji ir dažādos laikposmos tapušu apceru kopojums, taču tas nebūt nenozīmē, ka tajā būtu haotiski salikts kopā “viss, kas sarakstījies”. Mazliet mīklainā virsraksta atšifrējums lasāms grāmatas ievadā, kur cita starpā formulēta arī autores attieksme pret materiālu: “Kaut arī izpētes temats katrā gadījumā savs, kopsummā visi tie ir par latvieti un latviskuma izpratni atšķirīgos laika posmos.” “Kamolkoks” ir unikāla ekspedīcija latviešu kultūras vēsturē, meklējot ceļu starp daudzām un dažādām interpretācijām un jautājumzīmēm. Autores attieksmi pret bagātīgo faktu materiālu es nodēvētu par “sintētisku” vai varbūt drīzāk “esejistisku” (arī par dažādajām metodēm, kuras viņa izmantojusi, autore stāsta priekšvārdā). Līdzās ir folkloras un literatūras pētniecība, antropoloģija, mītu pētniecība, “augstā” kultūra un “zemā” ikdiena un daudz kas cits. Tieši tāpēc vienā sējumā ir gan jaunlatvieši, gan hernhūtieši, gan Edvarts Virza, gan kvēla komuniste un vienkārši labs cilvēks Mirdza Ķempe (kura turklāt pamatīgi piestrādāja pie socreālisma kanona noārdīšanas), gan kāds Sibīrijā sastapts recidīvists, gan konspektīvi ieskati daudzās un dažādās esamības sfērās. Grāmata ir palikusi “atvērta” – tajā sameklējami milzumdaudzi kamoli, un šos diegu galus, ja ir vēlēšanās, katrs var ritināt tālāk pēc savas gaumes, intereses un erudīcijas.
Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS
Grāmatā “Kamolkoks” Janīna Kursīte turpina atšifrēt latviskuma kodu. Kamolkoks sastāv no vairākiem kamoliem jeb vairākām izpētes tēmām, kas laika gaitā savstarpēji savijušās – mitoloģija, folklora, kultūras vēsture, daiļliteratūra. Savijas ne vien dažādas tēmas, bet arī dažādas humanitāro zinātņu pieejas un metodes – autore par tām reflektē, novietojot arī pašas profesionālā dzīves gājuma un pieredzes kopsakarā. Kursītes kā pētnieces un autores metode patiešām ir īpaša, to raksturo plaša, gandrīz okeāniska amplitūda – no formālistiskiem dzejas metrikas un poētikas pētījumiem līdz materiālajai kultūrai, ikdienas dzīvei, humoram. Gan populārzinātniskās, gan akadēmiskās publikācijās Kursīte liek lietā savu stāstnieces talantu, pietuvinot akadēmiskās humanitārās zinātnes plašākam interesentu lokam un ļaujot ieraudzīt, kā senatnes folklora un vēsturiskā kultūra caur valodu un simboliem joprojām ievijas arī laikmetīgajā pasaulē kaut citās sakārtās, jaunos kontekstos. Manuprāt, Janīnas Kursītes darbi ir vienlīdz pētījumi, vienlīdz kultūras un simboliskās pasaules bagātības propaganda – “Kamolkoks” šajā ziņā nav izņēmums.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE
Lieldarbs 624 lappušu apjomā ar vien Janīnai Kursītei raksturīgo domas vērienu, gara jaudu un radošo temperamentu. Tā ievadā autores refleksija par grāmatas virsrakstu un žanru, par metodēm un zinātnisko valodu, izgaismojot viņas savdabīgo pieeju aplūkotajiem tekstiem un ar tiem saistītajiem vēsturiskajiem un mūsdienu kontekstiem. Grāmata strukturēta trīs daļās, pirmo no tām atvēlot mutvārdu literatūrai – maģiskajam, mītiskajam un sakrālajam latviešu folklorā; otrajā nodaļā folkloras un literatūras savijumā izcelti daži latviskuma tapšanā būtiski pavedieni un kultūrvietas – kuršu ķoniņi, hernhūtieši, Piebalga, Tērbata, jaunlatvieši, Sēlija, Abrene; trešajā daļā vienā kamolā savīti teksta teorijas smalkumi (poētiskie lokālismi un globālismi, ortodoksi un paradoksi) ar atsevišķu latviešu autoru (E. Virzas, F. Bārdas, A. Upīša, J. Dreslera, M. Ķempes, I. Ziedoņa, L. Līvenas u.c.) ar tekstu lasījumu un interpretāciju semiotiski strukturālo metožu gaismā. Izcils pētnieciskā pieredzē bagātas profesores veikums latvistikā, savdabīga autoetnogrāfija, nododoties ne vien citu veikuma izpētei un aktualizācijai, bet arī pašanalīzei.
Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA