Elvīra Bloma. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Elvīra Bloma
DARBA NOSAUKUMS: “Viņam patīk šie dzejoļi”
IZDEVNIECĪBA: Žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība
REDAKTORS: Arvis Viguls
DIZAINS: Anete Krūmiņa
ANOTĀCIJA:
Dzejnieces Elvīras Blomas otrais dzejoļu krājums piedāvā dzeju, kas aptver salīdzinoši plašu laika posmu (2015–2024) un plašu tematu loku. Grāmatas dizainā izmantota naglu spēle – spēlētāja uzdevums ir atraisīt noteiktā veidā savītās naglas. Naglas ir ciešanu simbols, taču šeit tās savītas koķetā rotaļā, gluži kā autores dzejoļi – tajos sāpes savijas ar ākstīšanos, nopietnais ar ironiju, veidojot sakausējumu, ko nav jāuztver nopietni, taču vienlaikus ir jāuztver ļoti nopietni.
PAR AUTORI:
Elvīra Bloma (1986) – dzejniece un atdzejotāja, projektu vadītāja, muzeja speciāliste. Strādājusi Raiņa un Aspazijas muzejā, “Punctum” festivāla projektā, dibinājusi literatūras žurnālu “Strāva”, izdevniecības “Strāva” projektu vadītāja un redaktore. Sakārtojusi dzejas krājumus “Aspazija. Rainis. Reloaded” (2018), “Monta Kroma. Re:” (2019), “Regīna Ezera. Re:” (2020), sadarbībā ar somu izdevniecību “Palladium Kirjat” izdevusi latviešu eksperimentālās dzejas izlasi somu un latviešu valodā “Ja esi aizmirsis savu vārdu” (2020). Viena no dzejas grupas “Preiļu konceptuālisti” dalībniecēm. Rīkojusi literatūras pasākumus kultūrvietā “Hāgenskalna komūna”, bijusi viena no komūnas avīzes “Aspirīns” veidotājām. Dzejas publikācijas kopš 2014. gada žurnālā “Latvju Teksti”, interneta žurnālos “Satori”, “Punctum” u. c. Atdzejo no angļu, krievu un norvēģu valodām. Dzeja tulkota angļu, somu, krievu, lietuviešu, igauņu un čehu valodās. 2020. gada janvārī iznācis Elvīras Blomas debijas krājums “Izdzēstie attēli”, kas bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kā spilgtākā debija; 2024. gadā izdots dzejoļu krājums “Viņam patīk šie dzejoļi”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Otrajā krājumā Elvīras Blomas dzeja ir kļuvusi niansētāka un daudzpusīgāka, vienlaikus nezaudējot teju pancisko enerģiju, ar kuru viņa debitēja literatūrā. Līdzās smeldzīgiem, teju sentimentāliem tekstiem, šeit ir eksperimenti un šķietami nepastarpināti emociju izvirdumi, kas apliecina autores vērienu un bagātīgo talantu. Tā ir pilsētas vidē sakņota dzeja, kas uzrunā ne tikai lasītājus, bet arī garāmgājējus un logā manītas sejas, mēģinot tās iesaistīt dialogā, atklāt savu stāstu – jo šis krājums nav tikai pārdomas vai atklāšanās, bet aicinājums ikvienam kļūt par daļu no pasaules, kura ir jāpārvērš dzejā, lai tā kļūtu pieņemamāka un cilvēkiem piemērotāka.
Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS
“Viņam patīk šie dzejoļi” ir demokrātiskākais no LALIGABAs finālistu krājumiem. Tas ir konceptuāls tajā brīnišķīgajā veidā, kas padara to lasāmu arī cilvēkiem, kuri nelasa dzeju – te ir asprātīgi saraksti ar daudziem retoriskiem jautājumiem, atbilžu variantiem un filozofiskām minimām, kuru vidū dažkārt iekrīt pa necenzētam vārdam. Gribētu sacīt, ka šis ir arī bezbēdīgākais no krājumiem, bet sarakstu brašums ir mānīgs, jo beigu beigās runa ir par grūtām un pat traģiskām lietām. Šo grāmatu ļoti labi raksturo iezīmes, kas raksturīgas jaunās atklātības virzienam – vaļsirdīga emociju atklāšana un niansēta analīze, trauslums, sirsnība, empātija, vienkāršība, izvairīšanās no skaistas pozēšanas, epatāža kā pašironijas instruments. Ja 20. gadsimta dzeja sniedza cilvēkiem izsmeļošu iemīlēšanās un mīlestības zaudējuma anatomiju, tad 21. gadsimta dzejnieki pievēršas arī tādām emocijām un jūtām kā kauns, kautrība, šaubas, tiek pētīta traumas pārvarēšana, pašapziņas deficīts, pieaugšanas grūtības. Visu šo jūtu spektru atrodam arī Blomas dzejā.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE
Manuprāt, šī ir dzeja, kas spēj atbruņot pat tos, kam liekas, ka viņiem ar dzeju nav pa ceļam. Krājums kā atklātības paraugstunda, kurā neviens neizliekas esam labāks vai viedāks, bet atļaujas būt īsts un ievainojams. Šādai dzejai gribas sekot, tai gribas pievienoties, aizstāties aiz krājuma un stāvēt par to, vienojoties ar pārējiem monolītā klusumā, jo dzejoļu rindās jau ir pateikts viss, par ko mēs domājam, ko jūtam, kā esam. Tā negadās bieži, tāpēc jo īpašs prieks.
Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE