Krišjānis Zeļģis. Foto: Ginta Zīverte

AUTORS: Krišjānis Zeļģis

DARBA NOSAUKUMS: “Patīk!”

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs 

REDAKTORE: Inese Zandere

ILUSTRĒJIS: Svens Neilands

DIZAINS: Artis Briedis

ANOTĀCIJA: 

Dzejoļu krājums “Patīk!” ir autora debija bērnu literatūrā. Krājumā iekļauti 36 dzejoļi, kuros atrodams liels retums mūslaiku dzejā bērniem: puikas domu gaita, kurā liela nozīme ir interesei par to, kā pasaule darbojas, kā to racionāli izprast, kā uz to iedarboties. Ar šo grāmatu autoram izdodas uzrunāt mazos lasošos zēnus.

PAR AUTORU: 

Krišjānis Zeļģis (1985) – latviešu dzejnieks un aldaris. Dzimis Talsos, studējis vēsturi, bibliotēkzinātni un ģeogrāfiju Latvijas Universitātē. Dzejā debitējis 2010. gadā ar krājumu “visas tās lietas”, kas tiek nominēts Latvijas Literatūras gada balvai nominācijā “Spilgtākā debija”. 2015. gadā atsevišķā grāmatā tiek publicēts Zeļģa dzejoļu cikls “Mīļākie”, savukārt gadu vēlāk iznāk krājums “Zvēri”. 2020. gadā izdots krājums “Skaistuma klātbūtne”, 2021. – “Pieaugušie”. 2024. gadā izdots debijas dzejas krājums bērniem “Patīk!”.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Krišjāņa Zeļģa debija bērnu dzejā izceļas ar dziļu iejušanos zēna pasaules redzējumā, dzīvi tēlojot sīkos un lielos brīžus. Te nav moralizēšanas, pieaugušā vērtējošā skatiena un saraukto uzacu, bet gan tīrs dzīvesprieks, iepazīstot pasauli ar katru dienu no jauna. Vienkārši sirsnīga dauzīšanās, rotaļās ieejot visā pilnībā, kā jau tas bērnībā piedien. Viegli iztēloties, ka īstā lasītāja rokās šī grāmata tiks ātri vien nodriskāta no vairākkārtējas pārlasīšanas vai atgriešanās pie mīļākajiem dzejoļiem, kas visdrīzāk būs katram savi – un autoram tas būs labākais kompliments.

Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS

Dzejnieka debija bērnu literatūrā. Puikas acīm skatīta bērnības pasaule, kuras nozīmīgākie lielumi un atskaites punkti vēl ir Tētis un Mamma, Brālis, Brālēns, Oma, Māsa, Opis un Krusttēvs kā īpašvārdi, rakstāmi ar lielo sākuma burtu, un, protams, draugi. No gaišās un saulainās puses izjusts pilsētas zēna sevis, sev tuvāko un apkārtējās pasaules redzējums – mājās būšana un skolā būšana, darbdienas un brīvdienas, veselība un slimība piesardzīga optimisma intonācijā. Gluži vienkārši tas viss nav, un ir, par ko padomāt, taču kā signalizē grāmatas virsraksts – Patīk! Starp sarežģītākajiem teksta uzdevumiem ir kāda meitene, kas patīk, “bet viņu es nemāku atrisināt/ tik sarežģītus teksta uzdevumus mums vēl nemāca”. Pretstatā agresīvu pretenziju, baiļu un nedrošības atmosfērai, kādā pēdējos gadus esam bijuši spiesti dzīvot, šis darbs piedāvā citu – vismaz poētiska teksta pasaulē iespējamu mierīga prāta līdzsvarotu esības modeli.

Košas, taču harmoniskas krāsu gammas ilustrācijas veidojis Svens Neilands.

Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA

Dzīves tvērumi, draiskojoties un arī pārdomājot, gluži kā paša bērna, jaunāko klašu puikas, acīm. Tas, kas PATĪK! Un tas, kā ar iztēli var pārvērst ciešamu to, kas nepatīk. Bērna uztvere, izpratne, spēlēšanās visā plašumā. Tas, kā bērns saprot parādības, vārdus, protams, rada vārdus arī pats! Dzejnieka pieskāriens bērna pasaulei ir pavisam viegls. Dzejoļi rakstīti ritmā, kas nav vienveidīgs, neklab, taču formas rāmīti veido.

Tulkotāja RŪTA KARMA

Laura Vinogradova. Foto: Ginta Zīverte

AUTORE: Laura Vinogradova

DARBA NOSAUKUMS: “Pauls spēlē”

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

REDAKTORE: Guna Pitkevica

MĀKSLINIECE: Ieva Maurīte

ANOTĀCIJA: 

“Kur mana konsole?” – viņš pēkšņi attopas, kad abi jau pusceļā. “Neraudi. Es paņēmu”, – mamma mierina. “Par spēlēm vispār nevajadzētu raudāt. Mammai viegli teikt. Pauls gribētu redzēt, kā viņa neraudātu, ja atstātu mājās savu instagramu. Pareizi, neraudātu, jo grieztu mašīnu otrādi un brauktu pakaļ, par to Pauls ir pārliecināts.” Maigi pamācošs stāsts bez pamācībām. Par dzīvi un spēli. Par to, ka gribas abas (un kāpēc gan ne?), bet tomēr dzīves vajag nedaudz vairāk.

PAR AUTORI: 

Laura Vinogradova (1984) – rakstniece. Studējusi  Rīgas Tehniskajā universitātē, vairākus gadus strādājusi Rakstniecības un mūzikas muzejā. Šobrīd pašnodarbināta satura veidotāja, izstrādā un vada nodarbības bērniem. Divu stāstu krājumu, garstāsta, romāna, kā arī vairāku bērnu grāmatu autore. Garstāsts “Upe” (2020) apbalvots ar Eiropas Savienības Literatūras balvu, savukārt romāns “Vārnas” 2024. gadā saņēmis Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”. Par darbiem “Upe” un “Tētis un suns” bijusi nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Grāmatas veiksme ir, runājot pēc asociācijas ar Skaidrītes Lasmanes vārdiem, dabīgā intelekta iesaiste spēlē ar mākslīgo – tas, kā Laura veido aizraujošu stāstu par Paula nejauši atrasto videospēli, kur nevis dzenas pakaļ, šauj un spridzina, bet tiek piedāvātas dažādas “īstās dzīves” situācijas, par ko ir nobažījusies zēna mamma, kas, viņu audzinot viena, nogurst, bet cenšas. Spēle mijas ar ikdienas dzīvi un arī nebijušiem piedzīvojumiem dabā, kopā ar mammu, vecmāmiņu un draugiem. Spēle kļūst par pakāpienu uz šo “īsto dzīvi”, māca ievērot to, kas agrāk paslīdējis garām nepamanīts, līdz beigās šīs abas pasaules pilnīgi brīnumaini un pārsteidzoši savienojas. Tāpat redzams, ka Pauls arī jau pirms skolas gaitu sākšanas iemācījies lasīt un ir lasījis grāmatas, taču krāsainā un kustīgā video pasaule ir pievilcīgāka. Rosinoša grāmata gan bērniem, gan vecākiem.

Tulkotāja RŪTA KARMA

Mūsdienām ikdienišķa aina: sīks puišelis, ielīdis telefonā, pasaule viņam neeksistē, realitāti pilnībā izspiedusi kārtējā mošķu kaujamā spēlīte. Ko nu? Sērīgi nopūsties un piesaukt laikus, kad ne tikai zāle bija zaļāka, bet arī telefoni bija dumjāki par zvanītāju? Atņemt puišelim virtuālo pasauli un piespiest nomazgāt traukus? Vienaldzīgi novērsties? Tak nē, tas ir labs iemesls, lai sarakstītu grāmatu – par puišeli, spēlītes pasauli un reālo pasauli, kas, iespējams, nemaz tik ļoti nekonfliktē ar virtuālo realitāti. Tieši to ir izdarījusi Laura Vinogradova garstāstā “Pauls spēlē”. Būtībā tā ir prozistes virtuozitātes paraugstunda: morāle nāk bez moralizēšanas, pieaugušo bērnu iedomātās pārgudrības vietā – sirsnīga ironija un apbrīnojama spēja iejusties septiņgadīga bērna prātā, skarbi brīdinoši paceltais rādītājpirksts aizstāts ar sižetiski aizraujošu vēstījumu, lai arī bez tradicionālās mošķu kaušanas. Galu galā – arī visas sarežģītās psiholoģiskās un sociālo lomu koncepcijas ir tikai par esamību sauktās spēles modeļi. Kur beidzas spēle un kur sākas realitāte (un otrādi)? Bet “var jau būt, ka visu nemaz nevajag saprast,” jo arī spēle ietilpst visreālākās realitātes sastāvā.

Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS

Lai gan “Pauls spēlē” ir bērnu grāmata, mātes tēls tajā noteikti piesaistīs arī pieaugušos lasītājus – Laura Vinogradova sev raksturīgi tiešajā (bet vienlaikus mīlestības pilnajā) tēlojumā neslēpj, ka arī vecāki ir tikai cilvēki, ne obligāti labāki vai zinošāki par bērniem. Vienlaikus stāsts par elektronisko ierīču vilinājumu kā Paula, tā mātes pasaulē ir laikmetīgs un būs labi saprotams arī jaunajiem lasītājiem. Šī spēja vienlaikus uzrunāt vairākas paaudzes, dažādus lasītājus ir Vinogradovas prozas lielais spēks, kas skaidri izpaužas arī “Pauls spēlē”.

Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS

Linda Gabarajeva (Mence). Foto: Ginta Zīverte

AUTORE: Linda Gabarajeva (Mence) 

DARBA NOSAUKUMS: “Kosmoss ir virs bēniņiem”

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs 

REDAKTORE: Inese Zandere

ILUSTRĒJUSI: Kristīne Martinova

DIZAINS: Artis Briedis

ANOTĀCIJA: 

Dzejoļu krājums sakņojas kontrastiem un detaļām bagātā, neizskaistinātā, bet brīnumainu notikumu un negaidītu pārvērtību pilnā bērnības pieredzē. Tai pievienojušās izjūtas par bērnību, kas vēlreiz ienākusi autores mājās, jau pa citām durtiņām – dzejoļos klātesoši ir arī vecāki, viņu bailes un nogurums, un liels, nopietns apbrīns, pieredzot savu bērna bērnību. Lindas dzejoļiem piemīt nesamīlināts īstums, intonāciju svaigums.

PAR AUTORI: 

Linda Gabarajeva (Mence) (1992) – dzejniece. Dzejoļu krājuma “Apļi” (2023) un dzejas grāmatas bērniem “Kosmoss ir virs bēniņiem” (2024) autore. Raksta arī publicistiku un īsprozu, publicējusies tādos žurnālos kā “Strāva”, “Žoklis”, “Domuzīme”, “Punctum” un “Satori”. No angļu valodas atdzejojusi H. D., Edgaru Lī Māstersu un Kristīnu Roseti. Par dzejoļu krājumu “Apļi” saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā un Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Spilgtākā debija”.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Dzejoļu krājums, kurā brīnišķīgi notverta bērnības nešpetnība, jo es tiešām no sirds ticu, ka vēl neviens un nekad nav ko tik mīļu uzrakstījis par puņķi, un pāris rindās ielicis atgādinājumu, cik bezgalīgi daudzu iespēju avots reiz sensenos laikos vienam mazam bērnam varēja būt divlatnieks. Ja šādu attieksmi pret apkārtējo pasauli un tās notikumiem iekšēji spētu sevī saglabāt katrs pieaugušais, es ticu – mēs dzīvotu rotaļīgākā un labākā pasaulē.

Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE

“Kosmoss ir virs bēniņiem” ir bērnu dzejas grāmata, kādu es būtu gribējusi lasīt savā bērnībā. Realitāti nevienkāršojoši un neizskaistinoši, bet ar negaidītiem iztēles līkločiem un domas pavērsieniem piepildīti, spēcīgi dzejoļi. Te klātesoši ir gan valodas krāšņums un aizrautīga dauzonība, gan baiļošanās un tumši kakti, jo, kā apgalvo terapeiti, bērniem nodara pāri nevis realitāte, bet gan tās noliegums. 

Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE

Dzejnieces debija bērnu literatūrā, veltīta “Markam, bez kura šī grāmata nebūtu iespējama”. Bērna pieaugšanas pārdzīvojums intelektuāli spraigas un emocionāli atvērtas mammas pieredzē, tās poētiska dokumentācija. Trāpīga lielās dzīves iekārtojuma un mazās dzīves eksistenciāli būtisko jautājumu sabalsošanās vien šeit un tagad dotajā smeldzīgajā laiktelpā, apzinoties tā vienreizību un skaistumu, taču pārejošo raksturu. Trāpīgs un asprātīgs autentiskas bērna valodas izmantojums, tās skaniska stilizācija (“Asaku Glauzējs”); valodas apguve kā savas identitātes un cilvēcisko attiecību pieredzes apjauta un izzināšana. Kolorīti veidots bērna tēls un mammas paštēls – mammas gādīgais tuvums un tramīgā, visu redzošā acs; bērna draiskā klātbūtne it visā un reizes, kad “es negribu iet uz bērnudārzu”, “baiļu dziesmiņa”, esot vienatnē ar sevi, un tml. Saturā, formā un izteiksmē spilgts un intonatīvi daudzveidīgs vēstījums, izkopta dzejas poētika gan klasiskā panta, gan brīvās dzejas formās.

Grāmatu ilustrējusi Kristīne Martinova, bagātīgi vizualizējot grāmatā attēloto priekšmetisko pasauli.

Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA

Marts Pujāts. Foto: Ginta Zīverte

AUTORS: Marts Pujāts

DARBA NOSAUKUMS: “kurlikt…tikjauk…šīī-fer”

IZDEVNIECĪBA: Valters Dakša 

REDAKTORE: Dārta Andersone  

ILUSTRĒJIS: Reinis Pētersons

ANOTĀCIJA: 

Šo īsstāstu emocionālie vadmotīvi ir labestība, dīvainība un gaišas skumjas – tie caurvij gan valodu, gan vēstījumu. Īsstāstu potenciālie lasītāji ir:

*ne pārāk mazs bērns, kuram patīk domu mezgli, un reizē viņš jūt līdzi vabolītei, kas apkritusi otrādi;

*pieaugušais, kurš reizēm vēlas redzēt pasauli ar tām acīm, kādas viņam bija bērnībā, kad visām lietām un to attiecībām piemita vēl kaut kāda papildu būtība un loģika.

PAR AUTORU: 

Marts Pujāts (1982) – sešu dzejas krājumu autors, darbojies arī kā atdzejotājs. Par pirmo dzejas krājumu “Tuk tuk par sevi” (2000) saņēmis Klāva Elsberga prēmiju, par dzejas krājumiem “Nāk gaismā pati lampa” (2013) un “Dāma baltos džinsos” saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Raksta arī grāmatas bērniem, par krājumu “Ej nu ej” (2020) saņēmis gan Latvijas Literatūras gada balvu, gan Jāņa Baltvilka balvu.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Tematiski un stilistiski uzrunājoša, vērīga un domājoša, vērot un domāt rosinoša īsproza; divpadsmit stāstiņi tēlojuma un epifānijas žanriskajā ievirzē jaunākā skolas vecuma bērniem. Tuvplānos ieraudzīta un izzināta tuvākā priekšmetiskā realitāte, kas mājās, un dzīvas būtnes un dabas stihijas, kas mežā un laukā. Trāpīga virsrakstu stratēģija – katru vēstījumu sākot ar norādi, par ko ir šis stāsts: “Par ugunskuru un žagatiņu”, “Par vaboli”, “Par spoguli” un tml., koncentrējot uzmanību norādītajā virzienā. Nesteidzīga bērna tuvākās apkārtnes izziņa mierīgā garā pamatā reālistiskā vēstījuma manierē, dažu vēstījumiem paspilgtinot fantāzijas reālisma manierē. Piemēram, par pērkontētiņu, kurš mitinājās debesu mājoklī: “Ņēma cirvi, cirta debesu pagales pušu un tad krāva steros. Viss smaržoja pēc svaigām malkas šķēpelēm.” Ekoloģiskajā līdzsvarā būvēta pasaules aina, kur katram no attēles objektiem ir sava omulīga patība un sava citādība, un tas izrādās interesanti! Nebaidieties, valodas eksperimentu leksiski gramatiskajā ziņā (kā varētu domāt pēc grāmatas virsraksta) ir nedaudz.

Nesamākslotas, melnbaltas reālisma manierē veidotas Reiņa Pētersona ilustrācijas.

Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA

Brīnišķīga grāmatiņa, kuru lasot, iespējams gan uzburt prātam netverams iztēles ainas, gan papriecāties par aizraujošām vārdu spēlēm, kas katru mazo stāstiņu noved pie pārsteidzoša noslēguma vai atklāsmes. Pērkontētiņa darbi un spogulis, kam pie sienas piekarināts ezers, kurā ielūkoties pirms promiešanas, un tur pat arī ezers, kurš peldas spogulī, jo kāpēc gan ne? Marts Pujāts pierāda, ka fantāzijai robežu nav un valodas izjūta ir mērlenta, ar kuru jebkuru fantāzijas augli izplēst vēl apjomīgāku un krāšņāku. Nu, ieklausieties vien: “Pa šķūnīša jumta šīfera renītēm tecēja lietus tērces.” Kaifs! Ritms un laba sajūta.

Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE

Zinātkāres, fantāzijas, spontanitātes kūleņi un lidojums. Iepriecinošas vārdu un domu spēles gan “īsļaužiem”, gan tiem, kuros dzīvs dabiskais iekšējais bērns. Izvērsti rakstīt par šo grāmatu neredzu jēgas – jālasa! “.. tu jutīsi, ka arī tu pats piepildies ar prieku un labestību.”

Tulkotāja RŪTA KARMA

Sanita Reinsone. Foto: Ginta Zīverte

AUTORE: Sanita Reinsone

DARBA NOSAUKUMS: “Draugi un kaimiņi”

IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds

REDAKTORE: Sigita Kušnere 

ILUSTRĒJUSI: Aleksandra Runde 

ANOTĀCIJA: 

Tas ir delverīgs pieaugšanas stāsts, kura darbība norisinās kādā Latvijas mazpilsētā 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Labākās draudzenes, gadus desmit vienpadsmit vecas meitenes, brīvo laiku labprāt pavada pļavas nostūrī zem lielā vītola zariem – Džungļos. Tā ir gan interesanta vieta rotaļām, gan patvērums brīžos, kad dzīve mājās kļūst neizturama. Pilsētas vadība iecerējusi Džungļu vietā būvēt fabriku. Džungļi jāglābj! Glābšanas misija izvēršas ne gluži kā paredzēts, taču tās laikā draudzenes iepazīst ne tikai savus kolorītos kaimiņus, bet daudz vairāk uzzina arī par sevi.

PAR AUTORI: 

Sanita Reinsone (1981) – latviešu folkloras, dzīves stāstījumu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, asociētā tenūrprofesore Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājuma izveidotāja. Savākusi un apkopojusi meža meitu dzīvesstāstus, kas 2015. gadā publicēti grāmatā “Meža meitas”. Bērnu literatūrā debitējusi 2016. gadā ar grāmatu “Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju”, 2024. gadā izdota otrā grāmata bērniem “Draugi un kaimiņi”.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Spraigs, aizraujošs, nemoralizējošs piedzīvojumu stāsts par draudzību, dabas aizsardzību, mērķtiecību un savu sapņu ticības spēku. Autorei piemīt viss, kas nepieciešams kvalitatīvas bērnu literatūras rakstīšanai – viņa saprot bērnus, nevairās no mūsdienu realitātes izaicinājumiem un lieliski strādā ar valodu.

Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE

Sanita Reinsone prot uzklausīt dzīvesstāstus un tajos iedziļināties. Būdama triju bērnu māmiņa, viņa prot aizraujoši un iedvesmojoši stāstīt un rakstīt bērniem, rādot, kā desmitgadīgas meitenes drosmīgi uzņemas aizstāvēt vispirms pašas savas intereses, un, to darot, iesaista un tuvāk iepazīst savas nelielās ielas kaimiņus – viņu jaukās un ne tik jaukās puses, klupdamas, krizdamas, bet neatlaidīgi. Tā ir dabiskā pagājušā gadsimta beigu bērnība mazpilsētā, dabas tuvumā, daudz laika vadot draugu pulciņā, tā nonākot līdz pavisam nopietnam pasākumam, ko par spīti grūtībām izdodas arī veiksmīgi īstenot. Šie bērni ir uz pusaudzības sliekšņa, mācās paši pastāvēt dzīvē uz brīžiem skumīga savu vecāku ģimeņu dzīves fona. Humora izjūta, draudzība, apņēmība, apķērība, baiļu pārvarēšana ir meiteņu drošais balsts viņu pieaugšanā.

Tulkotāja RŪTA KARMA

Īstas, pilnasinīgas bērnības garša, kurai pāri pārklāta 90-to gadu nostalģija. Jo es zinu, kā ir nobrāzt ceļus pret akmentiņgrumbuļainu asfaltu, es zinu, kā garšo pieneņu piena noķepušas rokas, es zinu, kā ir stāvēt pie kaimiņbērnu dzīvokļu durvīm, zvanīt zvana pogu un izmisīgi cerēt, ka vecāki ļaus viņu atvasēm nākt ārā ar mani spēlēties. Un man patīk, ka par to laiku – manas bērnības laiku vieglā un nepiespiestā, un uz sapņu piepildīšanu tendētā veidā tiek vēstīts mūsdienu mazajiem cilvēkiem. Grāmata atgādina, ka bērniem nekas no svarīgā, kas notiek ap viņiem, nepaslīd garām, kā arī klusi piemetina – ja tu par kaut ko no sirds dedz, tad cīnies par savu taisnību līdz uzvarošam galam. Un tieši tādai jābūt literatūrai bērniem – kas it kā paķer pie rokas un velk līdzi piedzīvojumos.

Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE