Valts Kalniņš. Foto: Ginta Zīverte
AUTORS: Valts Kalniņš
DARBA NOSAUKUMS: “Arnolda bailes un mīlestība”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
REDAKTORE: Gundega Blumberga
MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA:
- 21. gadsimta sākums. Autoritāra valsts kara priekšnojautās. Eksistenciālu baiļu un depresijas mākts, Arnolds galīgi nejūtas kā dzīves saimnieks, kaut gan ir apveltīts ar gaišu galvu un centīgu dabu. Tikmēr sabiedrība jūk prātā. Vara tiek klāt visiem, un ierēdņi grib reģistrēt iesaukumam katru. Katastrofa kļūst nenovēršama, kad sauklis “Katram būs savs karš” un propagandas opija pīpes aizdzen masas uz slaktiņu. Romāns ir realitātes absurda izspēle, kurā pa solim atklājas, ka visbīstamākais birokrāts un tā vilkatīgais iemiesojums korumpants patiesībā smeļ spēku pašā indivīdā, kurš no tā visa tik ļoti baidās. Autora pirmais daiļdarbs tapis, ļaujoties kārdinājumam izkļūt ārpus akadēmiskās rakstības rāmjiem, veidot vidi un situācijas, kurām robežas ir tikai paša fantāzija.
PAR AUTORU:
Valts Kalniņš (1974) – politoloģijas doktors, Latvijas Universitātes docents, ilggadējs pētnieks un konsultants korupcijas novēršanas jautājumos. Darbs bieži ved uz Balkāniem, Kaukāzu un citiem reģioniem, bet mājas allaž bijušas Latvijā. Pirmais daiļdarbs tapis, ļaujoties kārdinājumam izkļūt ārpus akadēmiskās un tehniskās rakstības rāmjiem, veidot vides un situācijas, kurām robežas ir tikai autora fantāzija.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Saistībā ar Valta Kalniņa debijas romānu “Arnolda bailes un mīlestība” jau dzirdēti tādi apzīmējumi kā absurds, distopija (jeb antiutopija), hiperbolizācija un tamlīdzīgi. Ja absurds, tad bezjēdzība. Ja distopija, tad noteikti kaut kas baiss un iznīcinošs. Bet kāpēc Valta Kalniņa radītā pasaule liekas tik aizdomīgi pazīstama – ne tikai autora aprakstītās reālijas, bet arī vēsture (redz, tajā pasaulē arī bijuši mazliet mitoloģizējušies “padomju laiki”)? Turklāt varas mehāniskie žokļi ļaužus nemaz tik nikni nemaļ, kā tam pienāktos būt kārtīgā antiutopijā, drīzāk tas ir tāds maigs autoritārisms, kuram cilvēks pakļaujas no laba prāta. Tiesa, ir gan īsti hiperbolizēts kaķis, kurš kaķiskā egoismā runā, ko domā un grib, bet kaķi vispār mēdz būt diezgan īpatnēji radījumi. Vēl ir arī naglu skaitītāju kantora absurds, tomēr arī birokrātijas absurdu mēs visi esam iepazinuši reālajā pasaulē. Un – karš un mīklaini miglainais apokaliptiskais beigu gals kā absurda triumfs. Kāda personāža piesauktais “agresivitātes fons” izrādās pārtapis par agresivitātes dēmonu. Un te nu nenovēršami rodas pārdomas, ka reālā pasaule tā pati absurdā vien ir, atšķirība tikai tā, ka pie esošās realitātes absurda mēs esam pieraduši un uzskatām to par visparastāko ikdienu, turpretī Valta Kalniņa romānā reālais absurds ir tikai drusku sašķiebies un tāpēc tapis redzamāks.
Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS
Nebūt ne viegli lasāms romāns, kurā ik pa brīdim nākas cīnīties ar nojautu, ka Arnolda bailes pēkšņi kļuvušas par manām – par lasītāja bailēm, jo īpaši aktuālo pasaules notikumu fonā. Grāmata pēta cilvēka duālo dabu, kurā bailes no nesapratnes, no nākotnes, no sevis paša, no bīstamības, kas ap mums, cīnās ar mīlestības meklējumiem un ilgām pēc tuvības. Un tas viss vieglā maģisma un fantāzijas mērcē. “Arnolda bailes un mīlestība” lasītājam introspektīvi liek no jauna apjēgt, ka “mazais cilvēks” sākas un beidzas eksistenciālas nedrošības priekšā, par kuras nodrošināšanu rūpējas kāds cits.
Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE
Vēstījuma veida ziņā tipisks vienvaroņa romāns, mūsdienu dzīves realitātē sakņota jauna cilvēka apziņas dzīve, eksistence utopijas un distopijas sajūtu vienlaicīgumā un ar to saistīta “intelektuāla uzbudināšanās”. Arnolds ir latviešu jauneklis, students, kurš dzīvo divdesmit pirmā gadsimta sākuma autoritārā valstī, “šos pasaules uzskatus neatzina, bet šaurā akadēmiskā vidē pagaidām piecieta”. Virsraksta līmenī piesakot tā sauktos lielos jautājumus, taču, tos risinot nepanesamā esības viegluma vēstījuma manierē, autora attieksmē pret aplūkojamo vielu mūsdienu latviešu rakstniecībā neierasts pieteikums. Erotika un intelekts kā literatūrā izsenis zināma un pārbaudīta saistviela. Darbs var tikt traktēts kā sociālkritisks audzināšanas romāns, kurš ved uz nekurieni. Piepildās Arnolda bailes no militārisma un iesaukšanas armijā, sākas karš – humāna katastrofa, kur no zaldāta gribas un saprašanas atkarīgs nav nekas. Romānu caurvij literāras alūzijas: to ievada Eduarda Veidenbauma dzejas moto “Skaidrību mirstīgam prātam ir slēpusi augstāka vara. Cerēt un minēt var daudz, saprast un zināt neko”, vidus daļu piesaka Aleksandra Čaka erotiskās dzejas vadmotīvi, bet noslēgumu Džozefa Hellera satīriskā romāna par Otro pasaules karu “Catch-22” citāts “Anyone who wants to get out of combat duty isn’t really crazy.”
Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA