Evelīna Andžāne. Foto: Ginta Zīverte
Anna Auziņa. Foto: Ginta Zīverte
Arvis Viguls. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Gaļina Rimbu
DARBA NOSAUKUMS: “Tu – nākotne”
ATDZEJOTĀJI: Evelīna Andžāne, Anna Auziņa un Arvis Viguls
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORI: Arvis Viguls un Anna Auziņa
MĀKSLINIEKS: Andris Breže
ANOTĀCIJA:
Mūsdienu autores Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu – nākotne”. Autore ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, un kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā. Viņas literāro darbību iezīmē tieši viņas sarežģītā izcelsme: viņas vecvecāki tikuši izsūtīti uz Sibīriju, kur divās paaudzēs tika zaudēta viņu etniskā identitāte. Rimbu dzejā varone ir ļoti tuvu biogrāfiskajai autorei, kura raksta par dzīvi rūpnīcu rajonā: visapkārt ir skaista Sibīrijas daba, – taču dažādu industriālu reāliju caurausta.
PAR AUTORI:
Gaļina Rimbu (Галина Рымбу, 1990) dzimusi Sibīrijā (Omskā). Absolvējusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Maģistrantūrā studējusi sociāli politisko filozofiju Eiropas Universitātē Sanktpēterburgā. Kopš 2018. gada dzīvo Ukrainā (Ļvivā). Feministiskā literatūras un izglītības projekta “F-pasts” (F-письмо) radītāja un kuratore, kā arī tāda paša nosaukuma žurnāla redaktore. Arkādija Dragomoščenko dzejas balvas (jauniem eksperimentāliem dzejniekiem, kas raksta krievu valodā) kuratore. Mūsdienu krievu dzejai veltītā medija “GRЁZA” dibinātāja un redaktore. Pasniegusi radošo rakstīšanu, rakstīšanas filozofiju, dzimtes teoriju, kā arī kursus par feministiskajām, ekopoētiskajām un videopoētiskajām literārajām praksēm. Viņas dzeja tulkota vairāk nekā 20 valodās un izdota atsevišķās grāmatās Zviedrijā, Latvijā, Ukrainā, Francijā, Norvēģijā, ASV, Grieķijā, Nīderlandē. Daudzu literāro balvu laureāte, tostarp 2017. gadā ieguvusi dzejas balvu festivālā “Dzeja bez robežām” (Rīgā).
PAR ATDZEJOTĀJIEM:
Evelīna Andžāne (1995) – dzejniece, tulkotāja, māksliniece. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā. Kopš 2017. gada publicējas literārajos izdevumos “Punctum”, “Satori”, “Žoklis”. Piedalījusies dažādos dzejas lasījumos un performancēs. Līdzdarbojusies starptautiskos mākslas projektos “Neredzamās dzīves”, “Survival Kit”. Žurnāla “Punctum” projektu vadītāja.
Anna Auziņa (1975) – dzejniece, literatūrzinātniece. Jaunībā studējusi glezniecību, pēcāk pievērsusies kultūras studijām un literatūrzinātnei. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju “Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā”. Sarakstījusi četrus dzejoļu krājumus – “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010), “Annas pūra govs” (2017). 2021. gadā iznācis Annas Auziņas debijas romāns “Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata”. Saņēmusi vairākas literārās balvas, tostarp Klāva Elsberga prēmiju, žurnāla “Latvju teksti” dzejas balvu, Ojāra Vācieša prēmijas, AKKA/LAA Autora balvu, vairākkārt nominēta Latvijas Literatūras gada balvai.
Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs. Latviešu dzejā viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās debitējušiem autoriem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu “Istaba” (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsaukusi arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata “5:00”. 2018. gadā klajā nācis trešais oriģinālkrājums “Grāmata”, savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums “Blusu cirks”. 2024. gadā iznākusi autora debija prozā – krājums “Fermi paradokss”. Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas. Vairāku literāro balvu saņēmējs, tostarp ieguvis Dzejas dienas balvas, Annas Dagdas prēmiju, Dzintara Soduma balvu, divas Latvijas Literatūras gada balvas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Gaļinas Rimbu (1990) vārds Latvijā plašāk pazīstams kopš 2017. gada, kad viņa Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā piedalījās festivālā “Dzeja bez robežām”, kļūstot par tā laureāti, un tas vainagojās ar viņas dzejas bilingvālu izdevumu “Kosmiskais prospekts. Космический проспект” (2018). Viņa ir dzejniece ar sevišķi sarežģītu identitāti – ukraiņu, rumāņu, moldāvu, taču viņa uzsver, ka noteicošā ir ukraiņu etniskā un ukraiņu politiskā identitāte, lai gan kā autore sevi pozicionē “ārpus valstīm un nacionālās literatūras”. Latviski atdzejotajā izdevumā “Tu – nākotne” iekļauti galvenokārt no 2016. līdz 2020. gadam krievu valodā rakstītie dzeju, kas izdoti grāmatā ar tādu pašu nosaukumu “Tu – nākotne” [Ты – будущее] Maskavā 2020. gadā (proti, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā). “Tu – nākotne” atdzejojumā latviešu dzejas valodas poētiskā un semantiskā kapacitāte atklājas visā tās krāšņumā. Tā ir emocionāli un intelektuāli satriecoši ekspresīva atdzeja, kas atstāj oriģināldzejas iespaidu. Lai gan atdzejotāji ir trīs, krājums lasītāju uzrunā vienā – dzejnieces Gaļinas Rimbu balsī visā tās intonatīvajā daudzveidībā no primitīvas brutalitātes līdz atbruņojošam maigumam. Spēcīgs Annas Auziņas priekšvārds, kurā Gaļina Rimbu raksturota kā viena no 21. gadsimta izcilākajām dzejniecēm, kā novatore, kas savu dzejas valodu transformē cauri visai identitāšu sarežģītībai.
Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA
Ir tulkojumi, kuru īpašā vērtība sasitīta ar to, ka avots jau kļuvis par literatūras klasiku, kultūras mantojuma daļu. Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu – nākotne” ir būtiska tieši tādēļ, ka tā ir absolūti laikmetīga, būtiska liecība par kādu mūsdienu pasaules aspektu un noteiktu pasaules redzējumu. Tā atklāj un pēta vārdu krājumu, kas ļauj dzejā runāt par ķermeņiem, par nedzejisko un intīmo – bez erotiskuma un vulgaritātes, tā, lai tekstu nevajadzētu saukt par naturālistisku tikai tāpēc, ka tiek pieminēts kailums, olšūnas, sperma. Tā atklāj un pēta vārdu krājumu, kā runāt par depresiju, politiku, trūkumu, pazemojumu, un šī dzeja pati ir pierādījums, ka politiskā brīvība un brīvība runāt publiski par nedzejisko un intīmo nav šķiramas – ja nevaram uzdrošināties runāt par ķermeni, tad neesam pilnīgi brīvi. Atdzejotājiem meistarīgi izdevies rekonstruēt oriģināla intonāciju.
Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE
Gaļinas Rimbu teksti ar apskaužamu drosmi un precizitāti ataino pieredzes režģi, kurā neatdalāmi savijusies skaudra sociālpolitiskā realitāte un personiska trauma, veidojot veselumu, kur brīžiem šķietami pieticīgi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi atklāj ārkārtīgi plašu emocionālu mērogu. Autores aprakstītie varoņi – sievietes, kvīri, strādnieki, mākslinieki, aktīvisti, seksa darbinieces – rāda daudzveidīgu cilvēcības spektru, vēršot mūsu uzmanību uz pieredzēm un balsīm, kam ne tikai sabiedrība, bet arī literatūra aizvien pārāk bieži mēdz paiet garām. “Tu – nākotne” ir reizē satricinoša un ļoti spēcinoša grāmata.
Dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE