Dace Meiere. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Danute Kalinauskaite
DARBA NOSAUKUMS: “Baltie pret melnajiem”
TULKOTĀJA: Dace Meiere
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
REDAKTORE: Inga Karlsberga
MĀKSLINIEKS: Aigars Ozoliņš
DATORGRAFISKAIS NOFORMĒJUMS: Iveta Paegle
ANOTĀCIJA:
“Luksemburgā miris... Tiek meklēti radinieki.” Šādu ziņu no nezināma adresāta saņem romāna stāstniece. Mantojumu lietas vienmēr sola piedzīvojumus, bet šī paģēr arī stāties cīņā ar visu aprijošu aizmirstību, kura grasās iznīcināt stāstītājas mammas atmiņu, – tieši tur glabājas pierādījumi radniecībai ar noslēpumaino mantojuma atstājēju. Skriešanās ar laiku. Sieviešu dzīvē ielaužas krāšņi personāži, kas nomērķējuši uz to pašu mantojumu, mūsdienu aktualitātes savērpjas ar pagātnes notikumiem. Viss savijas vienotā stāstā, kas aizsākas ar vecvectēva aizbēgšanu no Viļņas uz Augustavas guberņu 19. gadsimtā un beidzas mūsdienās greznajā Viļņas viesnīcā “Plaza”.
PAR AUTORI:
Danute Kalinauskaite (Danutė Kalinauskaitė, 1959) – lietuviešu prozaiķe, esejiste. Rakstniecībā debitējusi 1987. gadā ar stāstu krājumu “Išėjusi šviesa” (“Aizgājusī gaisma”), līdz nākamajai autores grāmatai nācās gaidīt 21 gadu – 2008. gadā tika izdots stāstu krājums “Niekada nežinai” (“Nekad nezini”), kas tika augsti novērtēts gan kritiķu, gan lasītāju vidū un saņēma vairākas literārās balvas. 2015. gadā tika izdots stāstu krājums “Skersvėjų namai” (“Caurvēju nams”), savukārt 2023. gadā autores debijas romāns "Baltieji prieš juoduosius" ("Baltie pret melnajiem"). Saņēmusi dažādus apbalvojumus, tostarp Antana Jonīna, Antana Vaičulaiča, Lietuvas Rakstnieku savienības prēmijas, 2017. gadā viņai piešķirta Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija par “mazo mākslinieciskās valodas formu saturīgumu”.
PAR TULKOTĀJU:
Dace Meiere (1973) – tulkotāja. Kopš 1996. gada publicē tulkojumus no itāļu, lietuviešu, spāņu un katalāņu valodas. Kopumā iztulkotas vairāk nekā 100 grāmatas, to vidū Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Alesandro Bariko, Nikolo Ammaniti, Havjera Mariasa, Roberto Bolanjo, Žaumes Kabrē, Kristinas Sabaļauskaites u. c. autoru darbi. Dace Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas, Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju Baltu balvu, Sv. Hieronīma prēmiju, balvu “Sudraba tintnīca”, Latvijas Literatūras gada balvas un Jāņa Baltvilka balvas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Viena no īpašākajām jaunākās lietuviešu literatūras grāmatām Daces Meieres tulkojumā – tik dzīva, spilgta, bezgala krāsaina; “baltie pret melnajiem” – simbols dzīves šaham, sarežģītībai, cīņai, pūlēm atcerēties to, ko tiecas aprīt aizmirstība; senas, tālas un ne tik tālas dzimtas paaudzes, dažnedažādi cilvēki – sievietes, vīrieši, bērni, katram savs spilgts raksturs, te no vienas, te citas šķautnes puses. Stāstītāja sāk “pīties ar tāliem un svešiem cilvēkiem, ar kuriem asins pavedieni kā kurpju auklas mani bija sašņorējušas kopā radniecības klaušās.” Kā teikts, tās ir kripatas, drusciņas, kas iznirst no pagātnes, arī brīnumainas, pat neticamas. Visai nelielā apjomā plašais laikposms lieliski koncentrēts, tēlots ar precīzām detaļām, tā rādot lietuviešu tautas vēsturi un likteni. To visu Dace Meiere pārvērtusi latviski tikpat spilgtu un dzīvu – atrodot precīzas, sulīgas atbilsmes visu leksikas slāņu vārdiem, arī īpašiem jēdzieniem no Lietuvas kultūras. Tulkotāja teikusi, ka šis viņai bijis līdz šim sarežģītākais darbs. Dzimtas cilvēku un Lietuvas vēstures līkloči cauri smeldzei rādīti ar apbrīnojamu viegli ironisku distanci. “Bet parādiet man kaut vienu bez mīklas. .. tik un tā uzšķērda līdz serdei. Līdz aknām un nierēm. Un izmērīja sirdi: plaša vai kā adatas dirsiņa.”
Tulkotāja RŪTA KARMA
Cauri laiku laikiem, kas pilni personisku notikumu līkloču uz vēsturisku un sociālpolitisku kataklizmu fona, stiepjas dzimtas stīga, kas joprojām pulsē dzīva, ik pa brīdim šodienas virspusē izmetot kādu senu sāpju pilnu burbuli, kas ietekmē šā brīža izvēles un rīcības. “Baltie pret melnajiem” ir spilgts un meistarīgs psiholoģiskās prozas paraugs, kurā autore ar apbrīnojamu valodas precizitāti un metaforisku dziļumu ielūkojas cilvēka iekšējā pasaulē, pētot atmiņu, pagātnes notikumu un ikdienas sīkumu atstātos nospiedumus varoņu dzīvēs un attiecībās. Daces Meieres tulkojums ir saglabājis oriģinālvalodas smagnējo izjūtu, kas ir kļuvusi par neatņemamu satura atmosfēras paspilgtinošu sastāvdaļu.
Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE
Danutes Kalinauskaites romāns brīžiem lasās kā prozā pārtapusi dzeja, mudinot lasītāju ļauties valodas plūdumam. Mazāk talantīgā tulkojumā tas varētu skanēt pārlieku mežģīņots vai pārspīlēts, taču Meiere kārtējo reizi apliecina, ka viņai neviens darbs nav par sarežģītu. Šis šķiet viens no tiem laimīgajiem gadījumiem, kad autore un tulkotāja veido savstarpēji papildinošu veselumu un ir grūti iztēloties kaut vienu teikumu, kas latviski būtu varējis skanēt citādi.
Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS