Andra Manfelde. Foto: Ginta Zīverte
AUTORE: Andra Manfelde
DARBA NOSAUKUMS: “Dilstošais medus mēness”
IZDEVNIECĪBA: Aminori
REDAKTORS: Jānis Rokpelnis
DIZAINS: Rute Marta Jansone
ANOTĀCIJA:
Šis ir Andras Manfeldes piektais dzejas krājums, un tajā apkopoti no 2020. līdz 2024. gadam tapušie dzejoļi. Tas ir izolācijas, vientulības un kara laiks, tomēr jaunākajā krājumā Andra Manfelde skan dzīvi apliecinoši un aicina no vientulības tverties dabā un mākslā. Krājumā tverts mūsu katra iekšējais laiks, dzīves iedotais laiks un dabas cikliskums. Mēness fāzes un plūdmaiņu pulss.
PAR AUTORI:
Andra Manfelde (1973) – dzejniece, rakstniece. Raksta dzeju, prozu un prozu bērniem. Kopš 2002. gada publikācijas literatūras mēnešrakstos, tostarp dzejoļu izlase literārajā žurnālā “Luna”, par kuru viņa saņēma Literatūras gada balvu. 2005. gadā publicēts viņas pirmais dzejoļu krājums “Tranšejas dievi rok” (Ojāra Vācieša balva). 2005. gadā tika izdots arī viņas pirmais romāns “Adata”, autobiogrāfisks darbs par jaunas sievietes cīņu ar narkotiku atkarību. Sarakstījusi dzejoļu krājumus “Betona svētnīcas”, “Ziemeļu tirgus”, “Poēma ar mammu”, “Dilstošais medus mēness”, romānus “Dzimtenīte” “Virsnieku sievas”, “Vilcēni”, prozas darbus “Ceļojums uz mēnesi”, “Zemnīcas bērni”, “Mājās pārnāca basa” un darbus bērniem “Sirds pasaka”, “Vēja Vīrs un mēs”, “Ceriņslotas zīmējumi”, “Kaķis mākoņos”, “Pasaka par Sniega Kurmi”, “Uzzīmē baltu lietu”, “Vai mamma mājās?”. Viņas darbi atzinīgi novērtēti, saņemot gan nominācijas, gan apbalvojumus, tai skaitā arī Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu bērniem “Kurš no mums lidos?”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Vienā no krājuma “Dilstošais medus mēness” dzejoļiem citēts Gogēns: “Es aizveru acis, lai redzētu.” Liekas, tas visprecīzāk raksturo visu krājuma kopnoskaņu – tie ir redzējumi, ieskatoties sevī, varbūt dažbrīd vīzijas, citkārt meditācijas, ar to domājot koncentrāciju uz kādu objektu, lai aptvertu “visu”, tas nekas, ka neviens nezina, kas ir šis viss, cik liels tas ir un vai vispār to iespējams apjēgt. No otras puses – Manfeldes teksti ir ārkārtīgi precīzi detaļās. Man mūždien šķituši aizdomīgi mēģinājumi ar tēlotājmākslas jēdzieniem raksturot tekstus (“gleznot ar vārdiem”) – teksts ir teksts, bilde ir bilde, un tās ir divas pilnībā atšķirīgas valodas. Taču šoreiz autores “es ieeju gleznā” un “es palieku gleznā” nudien ir iederīgi – Manfeldes vārdiskās ainavas bezmaz tiecas vizualizēties, visviens, tās uztver kā “ainavas ārpus es” vai “ainavas iekšpus es”. Autore ir vērotāja un vizionāriste vienlaikus.
Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS
Ļoti liriska dzeja. Atsaucoties uz iemīļotiem gleznotājiem, Andra zīmē, glezno noskaņas ar vārdiem, kuros iegrimt lasītājam ir tīrā bauda. Viņas “maigums tērzē ar sāpēm”, pārvēršot tās skumjās, kas vairs nesāp. “Drupačas no saules maizes” lasītāju emocionāli pabaro, mātišķi aijā. Jūra, kuras vārds ir skaistums un mīlestība.
Tulkotāja RŪTA KARMA
Formā modernas, bet saturā klasisks meditatīvas mīlas un dabas liriskas krājums, kas pārliecinoši ierakstās latviešu feminīnās dzejas tradīcijā. Tapis laika periodā no 2020.–2024. gadam, tas pierāda dzejas kā suverēnas, no sociālpolitiskās virsbūves satricinājumiem nosacīti neatkarīgas un brīvas pasaules pastāvēšanas iespējamību un dziļāko jēgu. Krājuma nosaukumā likto tēlu – medus, mēness un dilstoša mēness pārnestā nozīme – to mītiski mistiski simboliskā iedaba Andras Manfeldes dzejā parādās kā pasaules kultūrā, sevišķi tēlotājmākslā, tostarp latviešu dainu pasaulē sakņots pārlaicīgs un neiztērējams poētiskais kapitāls.
Krājumu poētiskās struktūras pamatu veido dabas uztveres fenomenoloģija – debesu, zemes un jūras tēlu asociatīvā daudzveidība, dabas norises kā vizuāli tverts pārdzīvojuma tēls, sievišķa liriskā “es” un vīrišķa liriskā “tu” dzīves pasauļu līdzestība un dievišķā harmonija ar Visumu. “Poēmas par mammu” dzīves medus piesātinātībā saspringtās esības, kad sievietes “ķermenis cīnās ar laiku” kā zemnieks ar zemi, pēclaika apskaidrība viegli nostalģiskā, gaišā un dzīvi apliecinošā intonācijā.
Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA