Maima Grīnberga. Foto: Jouko Vanhanen

AUTORS: Penti Sārikoski

TULKOTĀJS: Maima Grīnberga

DARBA NOSAUKUMS: “Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata”

IZDEVNIECĪBA: Neputns

REDAKTORS: Arturs Hansons

MĀKSLINIECE: Anna Aizsilniece 

ANOTĀCIJA: Somu dzejnieka Penti Sārikoski dienasgrāmatas "Ir vai nav", "Eiropas mala" un "Bretaņas dienasgrāmata" izdotas vienā izdevumā. Dienasgrāmatas ar mazu pārtraukumu Pebtu Sārikoski rakstīja no jaunības līdz mūža galam. Kā var spriest pēc to ierakstiem, Penti Sārikoski bija pārliecināts, ka tās reiz tiks publicētas. Dienasgrāmatas un dzeju Penti Sārikoski būvēja no visa, kas viņu interesēja (politika, etimoloģija, ģenealoģija, valoda, vēsture, etnogrāfija, semiotika), no pārdomām par to, ko rakstīja vai tulkoja, no tā, kas notika apkārt, kur bija aizbraucis un ko tur piedzīvoja, ko lasīja, ko dzēra un ēda, ko runāja ar cilvēkiem, domāja, atcerējās.

PAR AUTORU: Penti Sārikoski (Pentti Saarikoski, 1937–1983) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta somu rakstniekiem. Viņš bija arī ražīgs tulkotājs, par savu literāro daiļradi saņēmis daudzus prestižus apbalvojumus. Starp viņa tulkojumiem ir tādi klasiski darbi kā Homēra "Odiseja" un Džeimsa Džoisa "Uliss".

PAR TULKOTĀJU: Maima Grīnberga (1969) – tulkotāja un redaktore. Viena no starptautisko "Prozas lasījumu" organizētājām Rīgā (2000–2002), aktīvi piedalās dažādu starptautisku rakstniecības pasākumu organizēšanā un norisēs. Vairāk nekā 50 grāmatu tulkojumu autore no igauņu un somu valodas, daudzu grāmatu fragmentu un rakstu tulkotāja. Igaunijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2009. gada. Par ieguldījumu igauņu un somu literatūras popularizēšanā saņēmusi daudzus nozīmīgus Latvijas, kā arī starptautiskus apbalvojumus – apbalvota ar Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni (2009) un Māras Zemes krusta ordeņa IV šķiru (2012), bijusi pirmā Igaunijas-Latvijas tulkotāju balvas saņēmēja (2010, arī 2013) u. c.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Savā laikā lasīju Maimas Grīnbergas atdzejoto Sārikoski ciklu “Tiarnia”, bet tagad man ir prieks pietuvoties pašam autoram, lai arī ir diezgan skaidrs, ka iepazīties ar dzejniekiem ir mazliet bīstami. Arī šajā gadījumā – Sārikoski dienasgrāmatas atklāj ne vienmēr glaimojošas šķautnes. Vazājos līdzi šim somu dzejniekam viņa ikdienas darīšanās, skatos kā viņš kašņā dārzu, kā atkal iedzer mazliet par daudz vīna, kā to raudzē, sēžu un klausos kā viņš cepas par grāmatu, ko izlasījis, spriež par rakstīšanu vai sūdzas par politiku. Tomēr tas viss uzrakstīts aizraujošā valodā, brīžiem atplaukstot kādā īpaši poētiskā vērojumā. Tulkojums lasās ar baudu un iepriecina niansētais vārdu krājums, teksta plūdums. Domāju, ka gan Latvijā mītošie dzejnieki, gan ne tikai viņi var justies ielīksmoti par iespēju vakaros gremdēties šajā grāmatā. Lūk, skaists citāts: “Taču mani teksti vienmēr ir terapija, bēgšana no realitātes vai arī tās pārbūvēšana saprotamā realitātē, un tāda ir visa daiļliteratūra, dzejoļa uzdevums nav pārmainīt pasauli – dzejoļa uzdevums ir atklāt tās saturu.”

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

Sārikoski (Saarikoski), talantīgā, daudzkārt apbalvotā un slavenā somu dzejnieka, esejista, tulkotāja un prozas autora “Bretaņas dienasgrāmata” ieved mūs autora interešu lokos & dillēs, dvēseles, reibuma, terapijas stāvokļos. A tas, ka dzejoļu rakstīšana savā ziņā drusku ir ceļu būvēšana, ir atskārsmīga doma. Un pantmēri – literatūrzinātnieku izgudrojums. Kaut kas no Ulža Bērziņa bohēmiskā jaunības tēla ir tai Sārikoski, kad viņš teic, kas tik viss viņam nav jāpaspēj (Homērs, Katulls, liriķi, Pjērs Paolo Pazolīni), un no islāma jāpāriet sūfijos, sektā, kuŗai piederēja Haijāms, jo tā ļauj reibt ar vīnu, vizināties tālāk pa amerikāņu kalniņiem.  Izcils Maimas Grīnbergas latviskojums, ierasti patīkams Annas Aizsilnieces dizains.

tulkotājs Dens Dimiņš

Kas notiek dzejnieka maņās, pirms piedzīvotais izlīst uz papīra ģeniālā dzejolī? Domāšana par Katullas atdzeju savijas kopā ar aiz loga augošas bumbieres arhitektūru. Penti Sārikoski attiecības starp paša dzīvi un tekstu likušās izstāstīšanas vērtas dienasgrāmatās, un tulkotājai nav cita ceļa kā kļūt par šo starpplanētu kosmosa ceļojuma līdzbiedru. Jo dienasgrāmatu autors jūt, domā un raksta ar milzīgu intensitāti. Te Sārikoski aprautie teikumi griež pasauli kā kaleidaskopā. Citviet pa drupatiņai vien jāsalīdzina fakti, jāatrod citētie dzejoļi. Teksta temperatūra, stāstījuma temps un tematika mainās ik pagriezienā. Veikt šādas teksta virāžas tagad arī latviski ir laime.  

kultūras žurnāliste Anda Buševica

Guntars Godiņš. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Lēlo Tungala

TULKOTĀJS: Guntars Godiņš

DARBA NOSAUKUMS: “Biedrs bērns”

IZDEVNIECĪBA: Latvijas Rakstnieku savienība

REDAKTORE: Sanda Godiņa

DIZAINS: Aleksejs Muraško

ANOTĀCIJA: Lēlo Tungalas triloģijas trešā daļa. Romāns, kura darbība notiek pēckara gados padomju Igaunijā, uzrakstīts no mazas meitenes skatapunkta un atklāj sarežģītās izjūtas un ikdienu, kad varas iestādes apcietina un aizved viņas māti. Mazā Lēlo cenšas būt labs bērns, jo tic, ka tad mamma pie viņas atgriezīsies. Pēc triloģijas motīviem ir uzņemta režisores Monikas Sīmetsas spēlfilma, kas bija iekļauta Igaunijas simtgades filmu programmā.

PAR AUTORI: Lēlo Tungala (Leelo Tungal, 1947) ir iemīļota igauņu dzejniece, bērnu grāmatu autore un tulkotāja. Viņa ir bērnu žurnāla Hea Laps dibinātāja un ilggadēja galvenā redaktore. Lēlo Tungala ir sarakstījusi vairāk nekā 90 prozas un dzejas grāmatu bērniem un jauniešiem. Viņa ir saņēmusi daudzus apbalvojumus un godalgas, tostarp iekļauta IBBY Goda sarakstā, saņēmusi arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā un Igaunijas Kultūras fonda balvas. Viņas darbi ir optimistiski, tiešā saskarsmē ar lasītāju, tajos ir plūstošs stāstījums un asprātība.

PAR TULKOTĀJU: Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes (arī Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 40 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Lēlo Tungalas “Biedrs bērns” ir aizkustinoša grāmata, kurā cieši blakus stāv šausmas un līksme, raudas un dziesmas. Romānā labi nolasās padomju iekārtas absurds, asprātības jaucas ar stipri drūmām padarīšanām un patiesi traģiskiem notikumiem, un humors grāmatas varoņiem, šķiet, kalpo par izdzīvošanas stratēģiju. Padomju laika reālijas ir aprakstītas ar rūpību līdz sīkākajām detaļām, darot šo pasauli taustāmu. Tomēr galvenais ir biedrs bērns, kura apziņa skarbo realitāti izfiltrē savā īpatnā veidā, kā visu apspīdinot ar gaišu un naivu bērnības saulesstaru. Grāmatai piemīt skaista valoda, par ko jāpateicas tulkotājam Guntaram Godiņam. Teksts lasās raiti un kāja nekur neķeras. Skumjas uzdzen doma, ka grāmatā aprakstītais nav vis laimīgi iesviests kādā vēstures nostūrī, bet jūtams tepat, pavisam netālu.

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

Guntara Godiņa tulkojums dāvā mums nu jau pilnīgu igauņu mūsdienu klasiķes Lēlo Tungalas triloģiju “Biedrs bērns”. Tungalas-Godiņa teksts ved cauri – atkal jau – 20. gadsimta otrajam cēlienam tik šķietami zināmos apstākļos – pastiep vien roku, un pieskarsies gandrīz katras dzimtas atmiņām! Tungalas vēstījums, kā jau bērna balsī veidots, ir gan patiesības, gan bērna prātam neaptverama mēroga arhetipu, gan aizraujošu domas virāžu iemiesojums, un Godiņa izjustais tulkojums ļauj tam notikt mūsu acu priekšā koši, niansēti un caurcaurēm piesavināmi tagadnes lasītājam.

dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode

Bērnības stāsti ir sirsnīgs žanrs, kuru lasītājs viegli ielaiž sirdī. Šis konkrētais pievēršas bērnībai, kas pavadīta padomju gados, veikli balansējot pieaugušo un bērna reakcijas uz realitāti. Vēstījums par bērnu, kas gaida mājās mammu, kuru aizveduši lielie, melnie vīri, rakstīts jau retrospektīvi, tomēr nezaudējot nenieka no laikmeta atainojuma ticamības. Gluži otrādi – šī retrospektīvā pieeja autorei ļāvusi vēstījumu blīvi bagātināt ar krāšņu leksiku, dažādiem sulīgiem pantiņiem un citu tautas folkloru, kas tapusi un lietota padomju varas okupētajā Igaunijā. Tādējādi “Biedrs bērns” ir ne tikai absolūti baudāma, raiti izlasāma literatūra, bet arī kultūrvēsturiskas izziņas avots, kas var kalpot par sākuma platformu dialogam starp mūslaiku paaudzēm.  

rakstniece un publiciste Ilze Jansone

Māra Poļakova. Foto: Didzis Grodzs

Irēna Birzvalka. LALIGABA publicitātes foto

AUTORS: Jichoks Baševis Zingers

TULKOTĀJAS: Irēna Birzvalka, Māra Poļakova

DARBA NOSAUKUMS: “Šoša”

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata

REDAKTORE: Māra Poļakova

DIZAINS: Jānis Esītis 

ANOTĀCIJA: Jidiša rakstnieks Jichoka Baševi Zingera romāna sižets: Ārons Greidingers, tikko pilngadību sasniedzis godājama rabīna dēls, 20. gs. 30. gados ir atgriezies savā bērnības pilsētā Varšavā un apņēmies kļūt par rakstnieku. Viņš metas galvaspilsētas drudžainajā dzīvē, mākslinieku bohēmā, mīlas dēkās, līdz reiz nejauši ieklīst savā dzimtajā Krohmalnas ielā, ebreju geto, kur viņu joprojām uzticīgi gaida sen aizmirsta bērnu dienu draudzene, mazā vientiesīte Šoša…

Šī romāna tulkojums, ko veikušas Irēna Birzvalka (no krievu un angļu valodām) un Māra Poļakova (no jidiša), latviešu valodā sākotnēji tapis no starpvalodām (krievu un angļu) un savu pilnību sasniedzis dziļā un iejūtīgā papildu tulkojumā jeb redakcijā pēc romāna jidiša oriģināla.

PAR AUTORU: Jichoks (Aizeks) Baševis Zingers (Singers) (Isaac Bashevis Singer, 1903–1991) – Polijā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu dramaturgs, prozaiķis, satīriķis un tulkotājs. Vispirms rakstīja un publicēja darbus jidišā, vēlāk ar redaktoru un līdzstrādnieku palīdzību tulkoja savus darbus angļu valodā. 1978. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā.

Zingers ir publicējis vismaz 18 romānus, 14 bērnu grāmatas, vairākus memuārus, esejas un rakstus. Vislabāk viņš ir pazīstams kā īso stāstu autors, kas publicēti vairāk nekā desmit krājumos. Viņa stāsti un romāni atspoguļo Austrumeiropas ebreju pasauli, kurā viņš uzauga. Pēc daudzajiem ASV nodzīvotajiem gadiem viņa stāstos tika atainota arī imigrantu pasaule un viņu tiekšanās pēc amerikāņu sapņa, kas vienmēr šķiet nesasniedzams.

PAR TULKOTĀJĀM: Irēna Birzvalka (1939) – tulkotāja, leksikogrāfe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Angļu valodas nodaļu (1960). Tulkojusi no poļu, angļu un krievu valodas. Nozīmīgākie ir poļu modernās prozas tulkojumi, kā arī kopā ar Māru Poļakovu (tulkojusi no angļu valodas un jidiša) veiktais jidiša rakstnieka Ichoka Baševja Zingera romāna “Šoša” tulkojums (2022). Piedalījusies divvalodu vārdnīcu – angļu-latviešu un latviešu-angļu, latviešu-poļu – sastādīšanā un rediģēšanā

Māra Poļakova (1975) – tulkotāja. Tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju un ukraiņu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē. 2010. gadā ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu par Susannas Klārkas romāna "Džonatans Streindžs un misters Norels" tulkojumu. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Rakstīt par vidi, kuras skaistums, apdrupums un vājības bija tik stipras, ka tā šķita mūžīga – rakstīt gandrīz pusgadsimtu pēc šīs vides bojāejas. Tulkot tandēmā, bet ar vairāku gadu desmitu nobīdi, turklāt no dažādām valodām, kā arī ņemt vērā autora ieviestas izmaiņas dažādu gadu izdevumos, paturēt acīs visu, kas mainījies īpašvārdos, vēstures plūdumā, iespējamos lasījumos. Lasīt par multikulturālu, ņudzošu, reizēm provinciālu Varšavu, kāda tā bija gandrīz gadsimtu pirms šī izdevuma latviešu valodā. Lasīt romānu dziedošā, dejošā, lūdzošā, čukstošā, laimīgā, izmisušā, stiprā, plānumplāni trauslā valodā, kurā ebreju-poļu-amerikāņu nobelistu Jichoku Baševi Zingeru iecēlušas tulkotājas Irēna Birzvalka un Māra Poļakova šobrīd ir īstais laiks. Vienkārt – jo cita laika nav. Divkārt – jo arī tagad arī acupriekšā zūd pasaules, kursē migranti, lūst dvēseles, zūd un dzimst ticība un, tāpat kā “Šošā” – paliek vien savāda mīlestība, ko padot tālāk valodā. 

dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode

Romānu latviskojušas divas tulkotājas – Irēna Birzvalka un Māra Poļakova, viena tulkojusi romāna angļu versiju, Māra Poļakova pārvalda arī jidišu. Par abu romāna variantu atšķirībām, par tulkošanas īpatnībām, tekstu izmainot atkarībā no valodas un lasītāja auditorijas, ārkārtīgi aizraujoši Māra Poļakova stāsta romāna pēcvārdā. Romāns “Šoša” ir daļēji autobiogrāfisks stāsts par bojā gājušu sabiedrību un dzīvesveidu starpkaru periodā Varšavā, ebreju geto rajonā Krohmalā, galvenais varonis izglābjas no bojāejas, emigrējot uz ASV. Jichoks Baševis Zingers, angliskajā literatūrā pazīstams kā Aizeks Baševis Singers, savu Nobela prēmiju saņēma par darba anglisko versiju. Tulkojums un stāsts par teksta transformācijām izcili sasaucas ar rakstnieka sarežģīto, dubulto eksistenci jaunajā mītnes zemē.  

kultūras žurnāliste Anda Buševica

PAR. Izsekošanas vērts radošo un reliģisko meklējumu ceļš gan varonim, gan tulkotājām. Izaicinājuma smagums ir tulkotāju vērtēšanas kritērijs, šajā gadījumā ievērību pelna arī stāsts par manuskripta tapšanu, un vairāku autoru sadarbība ir apsverams risinājums, sabiedrībā aizvien pieaugot prasīgumam un neiecietībai pret kļūdām.  

PRET.  Drukas kļūda 296. lappusē.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Rūta Karma. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Jāns Kaplinskis

TULKOTĀJA: Rūta Karma

DARBA NOSAUKUMS: “Ledus un Titāniks”

IZDEVNIECĪBA: Latviešu Rakstnieku savienība

REDAKTORE: Māra Rūmniece

DIZAINS: Aleksejs Muraško 

ANOTĀCIJA: Eseju krājumā "Ledus un titāniks" koncentrēti atklāj daudz no tā, par ko Jāns Kaplinskis visu mūžu ir domājis un dalījies savās pārdomās ar lasītājiem. Pirmām kārtām tās ir cilvēka un dabas attiecības. Te ir arī cilvēka attiecības ar valodu, ar Dievu, harmonijas meklējumi, ko bērnībā katoļu priesteru svētītais autors saskata Austrumu reliģijās un budismā. Kaplinska domu gaita ir paradoksāla un neprognozējama. Eseja ir jēdzieniski blīvs un sarežģīts darbs.

PAR AUTORU: Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski, 1941–2021) – igauņu dzejnieks, filozofs, politiķis un kultūras kritiķis, kas bija pazīstams ar savu pievēršanos globāliem jautājumiem un atbalstu kreisai/liberālai domāšanai. Viņu ietekmēja austrumu filozofiskās skolas (daoisms un īpaši budisms). 

Strādājis par tulkotāju, redaktoru un sociologu, kā arī par ekologu Tallinas Botāniskajā dārzā. Viņš ticis nominēts Nobela prēmijai literatūrā. Jāns Kaplinskis ir publicējis vairākus dzejoļu, prozas un eseju krājumus. Viņa darbus caurvij pievēršanās vides problēmām, valodas konceptiem, ķīniešu dzejas klasikai, filozofijai, budismam un igauņu nacionālismam. 1997. gadā viņam tika piešķirta Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē.

PAR TULKOTĀJU: Tulkotāja Rūta Karma (1958) dzimusi valodnieku Tenu Karmas un Martas Rudzītes ģimenē. Kopš 1978. gada publicējusi apceres, recenzijas un informāciju par igauņu literatūru (žurnālos "Karogs", "Avots", "Grāmata", "Jaunās Grāmatas") un tulkojusi virkni nozīmīgu igauņu rakstnieku prozas darbu, tostarp Vīvi Luikas, Mari Sātas, Matsa Trāta, Jāna Kaplinska, Lehtes Heinsalu un citu autoru darbus. 2018. gadā saņēmusi Kultūras ministrijas Atzinības rakstu;  par Vīvi Luikas romāna "Ēnu teātris" tulkojumu saņēmusi arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Lieliska iespēja prasmīgās tulkotājas Rūtas Karmas pavadībā doties intelektuāli piesātinātā un dinamiskā pastaigā pa ziemeļu kaimiņu literatūras milža domu, pārdomu un noskaņu pēdām blīvā, bet telpiski un temporāli izvērstā un daudzveidīgā tekstā.

literatūrzinātnieks Ojārs Lāms 

AM spoži dizainētais igauņu klasiķa, dzejnieka un arī esejista Kaplinska (Kaplinski) “Ledus un Titāniks” ir smalks eseju krājums, kas mums nu pieejams meistarīgā, iejūtīgā Rūtas Karmas tulkojumā. Īsi teikumi. Lai tevi saprastu, ir jārunā kā ar bērnu. Bērns mūsos nekad nav miris, pat vislielākajā vecumā ne, bērns brīnās, pēta un atklāj. Sadzīviskas lietas. Un arī globālas katastrofas. Kas raisa kaŗus? Kas nosaka valstu un technikas evolūciju, no kuŗas atceļa nav? Grāmata gardēžiem, kas rosina domāt. 

tulkotājs Dens Dimiņš

Rūpīgi pieķerdamies stāstam par “Titāniku”, griezēm, ledājiem, pārmaiņām, somugru mitoloģiju, meteorītiem, indiāņiem, sekvojām, spārēm un vēl daudz ko citu, Jāns Kaplinskis īsās nodaļās risina jautājumu par laikmetu robežām.

Pakāpeniski viņš meklē atbildi uz bērnišķo jautājumu “Kāpēc mēs nokļuvām šeit?” Šķetinādams sarunu ar bērnu sevī (bet tiklab lasītājā), Kaplinskis iztālēm pieskaras jautājumiem par laiku un vēsturi, par cilvēku un tautām, cenšas vedināt izprast to, kas nav cilvēka prātam aptverams. Grāmatu var lasīt tiklab kā igauņu klasiķa intelektuālu eseju, kā uzaicinājumu caur tekstu sarunāties par it kā banālo, bet tāpēc nebūt ne vienkāršo jautājumu par jēgu. 

 rakstniece un publiciste Ilze Jansone

Dace Meiere. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Donalds Kajoks

TULKOTĀJA: Dace Meiere

DARBA NOSAUKUMS: “Ezers un citas to pavadošās personas”

IZDEVNIECĪBA: Latviešu Rakstnieku savienība

REDAKTORS: Jānis Elsbergs

DIZAINS: Aleksejs Muraško 

ANOTĀCIJA: Donalda Kajoka 2012. gada romāna tulkojums (Ežeras ir kiti jį lydintys asmenys). Viens no grāmatas tēliem ir mākslinieks, reiz dzīvs un tagad beigts žūpa, kas pārvērties melnā laivinieka tēlā, biedē savus laika un nelaika biedrus, kā arī lasītāju. Aizraujošā spēlēšanās ar reliģiju un mitoloģiju motīviem liek aizdomāties, ka tās pašas par sevi arī ir spēle, un doma, ka šī grāmata ir atsauce uz kaut ko senāku, ir maldīga – īstenībā varbūt viss senais ir atsauce uz šo grāmatu. Kaislības, vecums un jaunība, iekāre un skaudība, naids un pieķeršanās ir nemainīgi vienmēr un visur, un nav nekā jauna zem saules.

PAR AUTORU: Donalds Kajoks (Donaldas Kajokas, 1953) – lietuviešu dzejnieks, esejists, prozaiķis.

Pirmā dzejoļu krājuma "Zeme kā virsotne" (Žeme kaip viršūnėmis, 1980) dzejas valoda ir konkrēta un bieži ironizējoša. Vēlākie dzejoļu krājumi atsaucās uz dažādām Rietumu un Austrumu dzejas tradīcijām. Dzejoļi parasti ir īsi, meditatīvi, atspoguļo pasaules harmoniju, tiem raksturīgi austrumu pantmēri, piemēram, haiku. Paralēli dzejai raksta esejas, īsprozu un romānus. 

Daiļradē nereti pievēršas pasaules vienotībai, mirkļa trauslajam skaistumam, cilvēka eksistences jēgai, balstās filozofijas kontekstā. Donalda Kajoka darbi ir apbalvoti ar daudzām Lietuvas literārajām balvām, tulkoti gandrīz divdesmit valodās, iekļauti skolu un augstskolu mācību programmās

PAR TULKOTĀJU: Dace Meiere (1973) – tulkotāja. Kopš 1996. gada publicē tulkojumus no itāļu, lietuviešu, spāņu un katalāņu valodas. Kopumā iztulkots gandrīz 100 grāmatu, to vidū Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Alesandro Bariko, Nikolo Ammaniti, Havjera Mariasa, Roberto Bolanjo, Žaumes Kabrē, Kristinas Sabaļauskaites u. c. autoru darbi. Dace Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas, balvu "Sudraba tintnīca", Latvijas Literatūras gada balvu, Jāņa Baltvilka balvu, kā arī Baltu balvu.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

AM lieliski dizainētais dzīvā leišu klasiķa, dzejnieka un arī prozatora Kajoka (Kajokas) “Ezers un citas to pavadošās personas” ir bezgala dīvains eksperiments, kas priecē ar citātu saspēlēm un noris daudzslāņainā laikā un telpā, kur robežas nevaid skaidras. Spāŗu trīsināšanās atdod (bet “itin kā”) ierastu ikdienas vienmuļību. Viegli skumja un jaudīgas gaŗlaicības ekstāzes piesātināta monotonija atgādina bērnības vasaras. Šventykla. Virmošana un halucinācijas. Šķitumi un nojausmas. Peldes. 

tulkotājs Dens Dimiņš

PAR. Spožs, pat gards tulkojums sirreālam darbam, kas nelīdzinās nekam citam un pieprasa radīt jaunus, azartiskus valodas elementus. Nepamet sajūta, ka lasošie patērētāji līdzīgu tekstu vietējam autoram nepiedotu.

PRET. Kuģojot starp plebāniju un pirdmergām, iedomājos, ka neliela tulkotājas risinājumu vārdnīca beigās būtu noderējusi.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Kaut kas no Bulgakova, kaut kas no Šolema Aša, kaut kas no Markesa, un tomēr absolūti oriģināls un līdz pēdējam sīkumam pārdomāts romāns-pārsteigums. Kajoka romānā ietvertās tēmas atspoguļo Rietumu cilvēka fundamentu, nevairoties nedz no kristietības, nedz Tuvo Austrumu motīviem un tēliem. Pat laiks Kajoka romāna lappusēs ir kaut kas stipri relatīvs un grozāms gan šā, gan tā. Vēstījums vijas un lokās kā čūska uz ceļa, nemitīgi pārsteidzot un mulsinot lasītāju, kamēr autors, šķiet, no sirds izpriecājas rotaļās ar reliģiskiem un mitoloģiskiem motīviem, pie viena šo to sagudrodams klāt. Iespaids uz lasītāju ir satricinošs – kamēr tas attopas, kādā pasaulē īsti nonācis, viņš jau ir romāna savaldzināts un pa lāgiem arī pats ir pārliecināts par dažādu mītisko būtņu esamību. Droši vien pārliecība būtu trauslāka, ja Dacei Meierei nebūtu izdevies visus šos liktenīgos raibumus tik spoži latviskot – un, ja kaut kas mitinās valodā, tad jau tiklab var dzīvot arī realitātē, vai ne? 

rakstniece un publiciste Ilze Jansone

EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM

Par spožiem izteiksmes atradumiem daudzslāņainā, par romānu uzskatītā vīzijā, kas priecē ar citātu saspēlēm un azartiski mijiedarbojas ar lasītāja iztēli. "Ja kaut kas mitinās valodā, tad jau tiklab var dzīvot arī realitātē, vai ne?” – šis jautājums nevilšus atklāj, ka meistarība šajā tulkojumā iesveļ ticību valodai pirms īstenības izteiksmēm.

dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode