Maima Grīnberga. Foto: Jouko Vanhanen
AUTORS: Penti Sārikoski
TULKOTĀJS: Maima Grīnberga
DARBA NOSAUKUMS: “Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORS: Arturs Hansons
MĀKSLINIECE: Anna Aizsilniece
ANOTĀCIJA: Somu dzejnieka Penti Sārikoski dienasgrāmatas "Ir vai nav", "Eiropas mala" un "Bretaņas dienasgrāmata" izdotas vienā izdevumā. Dienasgrāmatas ar mazu pārtraukumu Pebtu Sārikoski rakstīja no jaunības līdz mūža galam. Kā var spriest pēc to ierakstiem, Penti Sārikoski bija pārliecināts, ka tās reiz tiks publicētas. Dienasgrāmatas un dzeju Penti Sārikoski būvēja no visa, kas viņu interesēja (politika, etimoloģija, ģenealoģija, valoda, vēsture, etnogrāfija, semiotika), no pārdomām par to, ko rakstīja vai tulkoja, no tā, kas notika apkārt, kur bija aizbraucis un ko tur piedzīvoja, ko lasīja, ko dzēra un ēda, ko runāja ar cilvēkiem, domāja, atcerējās.
PAR AUTORU: Penti Sārikoski (Pentti Saarikoski, 1937–1983) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta somu rakstniekiem. Viņš bija arī ražīgs tulkotājs, par savu literāro daiļradi saņēmis daudzus prestižus apbalvojumus. Starp viņa tulkojumiem ir tādi klasiski darbi kā Homēra "Odiseja" un Džeimsa Džoisa "Uliss".
PAR TULKOTĀJU: Maima Grīnberga (1969) – tulkotāja un redaktore. Viena no starptautisko "Prozas lasījumu" organizētājām Rīgā (2000–2002), aktīvi piedalās dažādu starptautisku rakstniecības pasākumu organizēšanā un norisēs. Vairāk nekā 50 grāmatu tulkojumu autore no igauņu un somu valodas, daudzu grāmatu fragmentu un rakstu tulkotāja. Igaunijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2009. gada. Par ieguldījumu igauņu un somu literatūras popularizēšanā saņēmusi daudzus nozīmīgus Latvijas, kā arī starptautiskus apbalvojumus – apbalvota ar Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni (2009) un Māras Zemes krusta ordeņa IV šķiru (2012), bijusi pirmā Igaunijas-Latvijas tulkotāju balvas saņēmēja (2010, arī 2013) u. c.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Savā laikā lasīju Maimas Grīnbergas atdzejoto Sārikoski ciklu “Tiarnia”, bet tagad man ir prieks pietuvoties pašam autoram, lai arī ir diezgan skaidrs, ka iepazīties ar dzejniekiem ir mazliet bīstami. Arī šajā gadījumā – Sārikoski dienasgrāmatas atklāj ne vienmēr glaimojošas šķautnes. Vazājos līdzi šim somu dzejniekam viņa ikdienas darīšanās, skatos kā viņš kašņā dārzu, kā atkal iedzer mazliet par daudz vīna, kā to raudzē, sēžu un klausos kā viņš cepas par grāmatu, ko izlasījis, spriež par rakstīšanu vai sūdzas par politiku. Tomēr tas viss uzrakstīts aizraujošā valodā, brīžiem atplaukstot kādā īpaši poētiskā vērojumā. Tulkojums lasās ar baudu un iepriecina niansētais vārdu krājums, teksta plūdums. Domāju, ka gan Latvijā mītošie dzejnieki, gan ne tikai viņi var justies ielīksmoti par iespēju vakaros gremdēties šajā grāmatā. Lūk, skaists citāts: “Taču mani teksti vienmēr ir terapija, bēgšana no realitātes vai arī tās pārbūvēšana saprotamā realitātē, un tāda ir visa daiļliteratūra, dzejoļa uzdevums nav pārmainīt pasauli – dzejoļa uzdevums ir atklāt tās saturu.”
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa
Sārikoski (Saarikoski), talantīgā, daudzkārt apbalvotā un slavenā somu dzejnieka, esejista, tulkotāja un prozas autora “Bretaņas dienasgrāmata” ieved mūs autora interešu lokos & dillēs, dvēseles, reibuma, terapijas stāvokļos. A tas, ka dzejoļu rakstīšana savā ziņā drusku ir ceļu būvēšana, ir atskārsmīga doma. Un pantmēri – literatūrzinātnieku izgudrojums. Kaut kas no Ulža Bērziņa bohēmiskā jaunības tēla ir tai Sārikoski, kad viņš teic, kas tik viss viņam nav jāpaspēj (Homērs, Katulls, liriķi, Pjērs Paolo Pazolīni), un no islāma jāpāriet sūfijos, sektā, kuŗai piederēja Haijāms, jo tā ļauj reibt ar vīnu, vizināties tālāk pa amerikāņu kalniņiem. Izcils Maimas Grīnbergas latviskojums, ierasti patīkams Annas Aizsilnieces dizains.
tulkotājs Dens Dimiņš
Kas notiek dzejnieka maņās, pirms piedzīvotais izlīst uz papīra ģeniālā dzejolī? Domāšana par Katullas atdzeju savijas kopā ar aiz loga augošas bumbieres arhitektūru. Penti Sārikoski attiecības starp paša dzīvi un tekstu likušās izstāstīšanas vērtas dienasgrāmatās, un tulkotājai nav cita ceļa kā kļūt par šo starpplanētu kosmosa ceļojuma līdzbiedru. Jo dienasgrāmatu autors jūt, domā un raksta ar milzīgu intensitāti. Te Sārikoski aprautie teikumi griež pasauli kā kaleidaskopā. Citviet pa drupatiņai vien jāsalīdzina fakti, jāatrod citētie dzejoļi. Teksta temperatūra, stāstījuma temps un tematika mainās ik pagriezienā. Veikt šādas teksta virāžas tagad arī latviski ir laime.
kultūras žurnāliste Anda Buševica