Ieva Lešinska. Foto: Didzis Grodzs
Kārlis Vērdiņš. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Tomass Stērnss Eliots
ATDZEJOTĀJAI: Ieva Lešinska un Kārlis Vērdiņš
DARBA NOSAUKUMS: “Dzejas izlase”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
REDAKTORS: Raimonds Ķirķis
DIZAINS: Armands Zelčs
ANOTĀCIJA: T. S. Eliota dzejas izlases sastādītāji ir dzejnieks Kārlis Vērdiņš un tulkotāja Ieva Lešinska. Lielāko daļu atdzejojumu veikuši paši sastādītāji, taču izlasē iekļauti arī divi Vizmas Belševicas atdzejojumi. Krājumu papildina Ievas Lešinskas ievads “Eliots ceļā uz Absolūtu”, kā arī Kārļa Vērdiņa komentāri un bibliogrāfija.
PAR AUTORU: Tomass Stērns Eliots (Thomas Stearns Eliot, 1888—1965) ir viens no ieverojamākajiem 20. gadsimta dzejniekiem, 1948. gada Nobela prēmijas laureāts, līdz ar Ezru Paundu un Džeimsu Džoisu angļu-amerikāņu modernisma pamatlicējs, esejists, redaktors un dramaturgs. Viņa darbi ietekmējušii un turpina ietekmēt gan literatūru, gan tēlotājmākslu, gan kino un populāro kultūru. Jau pirmajos publicētajos Eliota dzejoļos lasītāji manīja jaunu, spēcīgu un neparastu balsi, kura tomēr, atšķirībā no daudziem citiem modernistiem, tiecās nevis radikāli nošķirties no iepriekšējo paaudžu radītā, bet gan turpināt tradīciju ar svaigiem līdzekļiem — vienā dzejolī sapludinot dažādus valodas slāņus, stilus un laikmetus, bet taja pašā laikā izmantojot arī angļu dzejas tradicionālos elementus. Eliota slavenākais darbs ir 1922. gadā publicētā poēma “Nīkā zeme” (The Waste Land), kuras simtgadei par godu pat radīta īpaša aplikācija.
PAR ATDZEJOTĀJIEM: Ieva Lešinska (1958) – tulkotāja. Latviski atdzejojusi Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D. H. Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T. S. Eliot). Vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju Six Latvian poets un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu Come to me Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu "18". Sastādījusi tēva Imanta Lešinska grāmatu "Starp divām pasaulēm: "Kalpības gadi" un citi raksti" (2017). Saņēmusi Kultūras Ministrijas Atzinības rakstu 2018. gadā. 2022. gadā nominēta Latvijas Literatūras gada balvai par Oušena Vonga romāna "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" (On Earth We're Briefly Gorgeous) tulkojumu.
Kārlis Vērdiņš (1979) – dzejnieks, literatūrzinātnieks. Dzejas krājumu "Ledlauži" (2001), "Biezpiens ar krējumu" (2004), "Es" (2008), "Mēs" (kopotā dzeja, 2012), "Pieaugušie" (2015) autors. Sarakstījis arī trīs dzejas krājumus bērniem. Autors monogrāfijai "Bastarda forma: Latviešu dzejprozas vēsture" (2011), kas balstīta promocijas darbā "Latviešu dzejproza 20. gadsimtā", par ko saņēmis filoloģijas doktora grādu. Vairāku nozīmīgu literāru apbalvojumu laureāts, tostarp – trīskārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs. Bijis literatūras žurnāla "Latvju Teksti" redaktors, sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus un pētījumus. Patlaban – pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Dzeja tulkota vairākās pasaules valodās. Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem, rakstot libretus un dziesmu tekstus. Atdzejojis modernisma autoru dzeju, tulkojis arī Latvijas krievu autoru darbus.
EKSPERTU VĒRTĒJUMS
Lielisks veikums, lai gan gribas teikt, kāpēc tu atnāci, kad man vairs nebija sešpadsmit? Nepamet sajūta, ka jau drusku par vēlu nācis šis izdevums Latvijai, 30+ gadus pēc atsprādzēšanās no sovjetijas, bet “pastāv neiespējamā // esības loku Vienība”. Lai gan bija jau Vizmas atdzejas un publikācijas presē. Un TSE vārds ievibrēja apziņā universitātes velvēs jau dziļajos padomjlaikos (Tamāra Zālīte). Lielisks Ievas Lešinskas ievads un noderīgi Kārļa Vērdiņa komentāri. Darvas pilieniņš: grieķu citātos visas dvesmas nav savā vietā. Bet izsmalcināts Armanda Zelča dizains. Svētki. Lasīt un pārlasīt.
tulkotājs Dens Dimiņš
Viens no notikumiem Latvijas literatūrā, kas ļaus 2022. gadam iesoļot tās vēsturē ar pamatotu lepnumu – Ievas Lešinskas, Kārļa Vērdiņa, Vizmas Belševicas atdzejotais modernās dzejas lielmeistars T. S. Eliots pirmoreiz vienā krājumā. Dažādo (un pagalam atšķirīgos laikposmos un apstākļos strādājušo) atdzejotāju veikumu saauž veiksmīgs sakārtojums, lasītāja prātā lielāku vietu autoram palīdz izbrīvēt biogrāfijai piesaistīts priekšvārds un izsvērti komentāri grāmatas beigās, turpināt ceļu kopā ar Eliotu novēl ērti pārskatāma bibliogrāfija, tostarp latviešu valodā pieejamo materiālu saraksts. Cik sausi vārdi par lielu dzeju! Šo veikumu iztirzāt rindkopā, protams, ir neiespējami; taču latviski lasošiem studentiem, dzejas un atdzejas smalkumu pētītājiem, vienkārši – lasītājiem – kārtējā pasaules bojāejas laikā T.S. Eliota dzejas izlase ir rūpīgi darināta un nopulēta dāvana īstajā laikā.
dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode
Nopietns devums modernisma dzejas iedzīvinājumam latviešu kultūras apvārsnī. Izvērsta un izsvērta ir tekstu atlase, dzejnieku ļaujot iepazīt daudzšķautņaini. Tiesa gan, lai arī jau latviešu valodā saknītes ielaidis, tomēr epitets ‘nīks’ nešķiet atbilstošs tam valodas reģistram, ko lietojis pats dzejnieks.
literatūrzinātnieks Ojārs Lāms